Aptauja: 54% iedzīvotāju par maltīti maksātu vairāk, ja tiktu ieviesti "zero waste" principi

Sekojot līdzi videi draudzīgākam dzīvesveidam, arī ātrās ēdināšanas uzņēmumi cenšas samazināt ekoloģiskās pēdas nospiedumu, veicinot ilgtspējīgas biznesa attīstības modeli. Ātrās ēdināšanas restorāna "Hesburger" un sociālo pētījumu centra "Socio Uuringukeskus" veiktajā aptaujā secināts, ka patērētājiem ir svarīgi, lai ātrās ēdināšanas uzņēmumi ievēro zero waste jeb bezatkritumu principu. Tāpat patērētāji atzīst, ka ilgtspējīgu risinājumu ievērošana būtu iemesls, lai maksātu par maltīti vairāk kā līdz šim.

Ātrās ēdināšanas restorāniem ir jāievēro bezatkritumu princips

Saskaņā ar aptaujas rezultātiem, 46% Latvijas respondentu ir norādījuši, ka tiem ir svarīgi, lai ātrās ēdināšanas restorāni ievēro bezatkritumu principu jeb zero waste. Kaimiņvalstīs tendence ir līdzīga - Igaunijā šis aspekts ir svarīgs 51% iedzīvotāju, savukārt Lietuvā bezatkritumu politika ir svarīga 57%. Jāpiebilst, ka visās trīs valstīs zero waste svarīgāks ir tieši gados jaunu patērētāju vidū vecumā no 15 līdz 19 gadiem, kas norāda uz tendenci paaudžu atšķirīgajā uztverē un paradumos.

Gatavi maksāt vairāk, ja neizmantotu plastmasu

Aicinot novērtēt, kādus ilgtspējīgus risinājumus būtu jāievieš ātrās ēdināšanas uzņēmumiem, Baltijas valstu iedzīvotāji kā svarīgāko atzinuši atbildīgu produktu patēriņu un ražošanu - par būtisku to uzskata 66% Latvijas, 80% Lietuvas un 87% Igaunijas iedzīvotāju. Katrs otrais aptaujas respondents Latvijā (50%) norādīja, ka uzņēmumiem būtu jāpārstrādā otrreizējie materiāli, kā arī jāizmanto tīra enerģija (32%). Lietuvā katrs otrais aptaujas respondents norādīja, ka uzņēmumiem vajadzētu izmantot tīru enerģiju (52%) un otrreizējo izejvielu pārstrādi (54%), savukārt Igaunijā otrreizējo materiālu pārstrādi ātrās ēdināšanas restorānos atbalsta 57%, savukārt tīras enerģijas izmantošanu - 39%.

"Hesburger" attīstības direktore Ieva Salmela norāda, ka ceļš uz dabai draudzīgu uzņēmējdarbību ir viena no uzņēmuma pamatvērtībām jau daudzus gadus un tā turpinās pilnveidoties: "Pirms vairākiem gadiem sākām darbu pie atbildīga uzņēmējdarbības modeļa izveides, kā rezultātā jau ilgāku laiku mūsu restorānos ir ieviesti dažādi ilgtspējīgi risinājumi - tā, lai mūsu darbību rezultātā radītu iespējami mazāku vides piesārņotību un izlietoto atkritumu daudzumu. Mēs šķirojam atkritumus, samazinām patērētā iepakojuma daudzumu, ēdienu iepakojumus jau šobrīd gatavojam no videi draudzīgāka materiāla, piemēram, burgeru ietinamais papīrs un kartupeļu frī iepakojums veidots no biosabrūkoša materiāla. Redzam, kā strauji pieaug pircēju vēlme ierobežot plastmasas patēriņu ne tikai pašu ikdienā, bet tas tiek sagaidīts arī no uzņēmumiem, un jāatzīst, ka šādu prasību rezultātā rodas dažādi inovatīvi risinājumi, kā arī idejas tālākiem attīstības plāniem. Apzināmies, ka šodien dabai draudzīgu risinājumu ieviešana un piekopšana norāda uz sabiedrības rūpēm par nākotnes pasauli, kā arī ir ļoti būtiska modernā dzīvesveida sastāvdaļa, kas turpmāk tikai pastiprināsies."

Iedzīvotāju pieaugošo atbildības sajūtu pret vidi pierāda arī aptaujas dati - Baltijas iedzīvotāji būtu gatavi par maltīti maksāt vairāk, ja ātrās ēdināšanas uzņēmums ievērotu dabai draudzīgus risinājumus. Latvijā 54% aptaujas respondentu būtu gatavi maksāt vairāk par maltīti, ja ātrās ēdināšanas restorāni īstenotu videi draudzīgus risinājumus, piemēram, neizmantotu plastmasu. Lietuvā 55% iedzīvotāju būtu gatavi maksāt par maltīti vairāk, savukārt Igaunijā - 58%.