Mainoties pieprasījumam, Latvijā turpmāk vairs neiznāks it nekāda drukātā prese pirmdienās, un tas nav nekas īpašs — Igaunijā avīzes pirmdienās neiznāk jau otro gadu, jo mūsdienās drukātā prese kā produkts maina savas īpašības un nozīmi: abonenti par kvalitatīvo saturu balso ar saviem makiem.
Nacionālās valsts ideja radās vienā laikā un veidā ar avīžu drukāšanu un tagad ļogās tāpat kā uz papīra drukātie izdevumi. Mazās latviešu tautas nodibinātajā valstī un valodā abi šie procesi izpaužas daudz ātrāk un uzskatāmāk nekā valstīs ar daudziem miljoniem iedzīvotāju un iespējām uzspiest savu valodu ārpus savas teritorijas.
Ceturtdien SIA "Poligrāfijas grupa Mūkusala" ražotnē laikrakstu drukas iecirknī notikušā ugunsgrēka dēļ nenodrukātos deviņus reģionālos laikrakstus tipogrāfija nodrukās svētdien un pie lasītājiem tie nonāks pirmdien, sacīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Visvaldis Trokša.
It kā ar koronavīrusa izraisīto reklāmas ieņēmumu kritumu vien nepietiktu, drukātajai periodikai saasinājusies cita – hroniska – liga. Valsts uzņēmums Latvijas pasts grasās pieteikt jaunos tarifus abonētās preses piegādēm, un tie būs četrkārt augstāki, ja valdība atteiksies pastu subsidēt.
Pēc tam kad vairāku mēnešu garumā Latvijas preses izdevējiem nācās cīnīties par finansējumu Latvijas pastam, lai tas spētu pildīt savus pienākumus pret sabiedrību, valsts uzņēmums nācis klajā ar jaunu optimizācijas pasākumu, kas jāfinansē tieši reģionālajiem izdevumiem.
Valdības koalīcijas sadarbības padomē pirmdien paredzēt spriest par Satiksmes ministrijas (SM) ierosinājumu prese piegāžu finansējumam novirzīt līdzekļus, kuri iepriekš valsts budžetā bija paredzēti jauno elektrovilcienu iegādei, iepriekš sacīja SM pārstāve Iveta Kancēna.
Iespējams, nākamotrdien valdība atkārtoti skatīs Pasta likumā sagatavotos grozījumus, bez kuriem nacionālā drukātā prese būtu pakļauta ievērojamam lasītāju skaita kritumam, bet reģionālā, iespējams, pat nolemta pilnīgai iznīkšanai. Izdevēju celtā trauksme politiķiem likusi saprast, ka tā vienkārši uz gadu pārtraukt finansēt no demokrātijas un valsts drošības viedokļa stratēģiski svarīgas nozares darbu nav pieļaujams.
Rūpējoties par vārda brīvību un informatīvās telpas drošību, uzņēmuma Latvijas pasts darbības zaudējumi drukātās preses izplatīšanā tiek kompensēti no valsts budžeta, bet Satiksmes un Finanšu ministrijas šo mehānismu mēģina likvidēt, vietā neko nepiedāvājot. Pēdējā valdības sēdē iekļautie grozījumi Pasta likumā atlikti kaut kad uz rudeni. Reģionālie mediji risinājumu var nesagaidīt, bet nacionālos gaida smagi zaudējumi.