Valdībai pilna sauja naglu drukātās periodikas zārkam

It kā ar koronavīrusa izraisīto reklāmas ieņēmumu kritumu vien nepietiktu, drukātajai periodikai saasinājusies cita – hroniska – liga. Valsts uzņēmums Latvijas pasts grasās pieteikt jaunos tarifus abonētās preses piegādēm, un tie būs četrkārt augstāki, ja valdība atteiksies pastu subsidēt.

Vārdos politiķi pauž atbalstu mediju nozares saglabāšanai, runā glītus vārdiņus par to, cik svarīga šajā smagajā laikā ir kvalitatīva informācija. Bet praksē ar Latvijas pasta starpniecību grasās apglabāt periodiku. Un te pat Latvijas pastam nav daudz ko pārmest. Tuvojas laiks, kad regulatorā jāiesniedz tarifi nākamajam gadam, bet valdības solītā risinājuma nav. Kultūras ministrija piedāvā dažus dekoratīvus risinājumus, kas neatrisina problēmu pēc būtības: valsts varētu piemest kādu eiro Mediju fondā, lai skribenti cits ar citu izkaujas konkursos. Uztaisīt lielu sociālās reklāmas kampaņu par roku mazgāšanas nozīmību koronavīrusa laikā. Un vēl pie reizes daļēji atcelt kredītu reklāmu aizliegumu, ko jau labu laiku prasījuši baņķieri. Taču abonētās periodikas izplatīšanu ar šādiem pasākumiem tāpat nav iespējams nofinansēt.

Pastam nepieciešama dotācija

Latvijas Preses izdevēju asociācijas skatījumā gudrāks risinājums būtu Latvijas pasta subsidēšana: «Mūsuprāt, uzņēmumam VAS Latvijas pasts jābūt kā vienam no instrumentiem, kurus valdība pielieto Latvijas uzņēmējdarbības vides saglabāšanai un stabilizēšanai, un šajā gadījumā būtu izmantojams tieši drukātās preses glābšanai no neatgriezeniskas iznīcības, kā arī situācijas normalizēšanai līdz brīdim, kad Latvijas un arī globālā ekonomika sāk atgriezties normālā režīmā. Vienlaikus uzskatām un ierosinām - kā iespējamais risinājums, kas varētu nodrošināt atbalstu drukātajiem medijiem gan ārkārtas situācijā, gan arī turpmāk, būtu skaidri iezīmēta valsts dotācija abonētās preses piegādei pilnā apmērā, kas tiktu noteikta īpašā likumā un ikgadējā likumā par valsts budžetu, kuras saņēmējs būtu VAS Latvijas pasts, vienlaikus nosakot, ka dotācijas apjoms nosedz precīzi abonētās drukātās preses piegādes izmaksas un nevar tikt izmantots kā VAS Latvijas pasts peļņas gūšanas avots.»

Patiesībā šis ir tas pats stāsts, ko drukātajiem medijiem nācās aktualizēt pagājušajā vasarā. Viens regulējums beidza savu darbību, jauns nebija izgudrots. Un pastam vajadzēja sešus miljonus eiro, lai 2020. gadā nogādātu izdevumus līdz abonentu pastkastēm. Ar lielu stīvēšanos vairāku mēnešu garumā nauda pastam tomēr tika piešķirta. Daļai politiķu koalīcijā labpatīk ideja par informācijas monopolu. Viņu demokrātijas izpratnē viedokļu daudzveidība nemaz nav vajadzīga. Tāpēc šogad viss sākas no jauna. Solītā pastāvīgā regulējuma nav. Informatīvā ziņojuma par piegāžu risinājumu nav. Kultūras ministrija sagatavojusi priekšlikumus, kas paredz vismaz atzīt mediju nozari par koronakrīzē cietušu. Reklāmas ieņēmumu kritums tik liels kā vēl nekad. Taču pat par to koalīcija nespēj vienoties.

Kultūras ministrijas priekšlikumi

Vakardienas valdības sēdē pasākumu plāns mediju nozares stabilizēšanai netika iekļauts. Kultūras ministrijai esot cerības uz kādu no nākamajām sēdēm. Pēc konsultācijām ar nozares pārstāvjiem izskatīšanai valdībā tiek virzīti četri priekšlikumi:

1) mediju joma ir ierindojama starp Covid-19 krīzes skartajām nozarēm, lai arī mediju nozares uzņēmumi varētu pretendēt uz vispārējiem atbalsta mehānismiem (atbalsts nodokļu jomā, dīkstāves periodā, atbalsta instrumenti finanšu pieejamības uzlabošanai u.c.);

2) ir jāpalielina Mediju atbalsta fonda finansējums sabiedrībai nozīmīga satura veidošanai, kā arī fonda konkursiem jānorit straujāk;

3) lai atvieglotu plašsaziņas līdzekļu iespējas gūt pašu ieņēmumus, ministrija rosina pārskatīt reklāmas ierobežojumus. Proti, atļaut reklamēt preču un dzīvokļu iegādi uz nomaksu, kā arī studiju kredītus;

4) lai nodrošinātu sabiedrības informētību saistībā ar aktualitātēm par Covid-19, ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību ir izvēršamas valsts apmaksātas informatīvās kampaņas.

Šie pasākumi būtu atbilde uz koronakrīzi, taču tie nekādi nerisinās gaidāmo pasta tarifu celšanu, par ko Kultūras ministriju un izdevējus brīdina pats Latvijas pasts.

Valsts drošības jautājums

«Latvijas Preses izdevēju asociācija ir saņēmusi VAS Latvijas pasts vēstuli, kurā VAS Latvijas pasts vērš uzmanību, ka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija VAS Latvijas pasts ir noteikusi pienākumu līdz 2020. gada 3. aprīlim iesniegt regulatorā abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu tarifus. Vienlaikus VAS Latvijas pasts minētajā vēstulē informē, ka šobrīd aprēķinātais abonēto preses izdevumu piegādes tarifa projekts ievērojami pārsniedz līdzšinējo noteikto preses izdevumu tarifu.» Tā situāciju skaidro preses izdevēji.

Izdevniecības Santa direktors Māris Ančs sarēķinājis, ka jaunie tarifi piegādes pakalpojumus sadārdzinās vidēji četras reizes, bet žurnālu un avīžu cenu dubultos. Piemēram, žurnāls Ieva deviņiem mēnešiem maksātu nevis nepilnus 30 eiro, bet jau 60. Daudzi cilvēki būtu spiesti atteikties no abonēšanas. Tas savukārt izraisītu tālāku ķēdes reakciju. Ja laukos piegādājamo avīžu un žurnālu skaits strauji kristos, tad izmaksas uz vienu vienību būtiski kāptu. Un finālā pats pastnieks kļūtu valstij pārāk dārgs. Viņu nāktos atlaist un maksāt bezdarbnieka pabalstu.

«Kultūras ministrijas darba grupai ir uzdots atrast veidu, kā iztikt bez preses piegādes dotācijām, bet tas nav iespējams,» rezumē izdevniecības Santa direktors. «Tādā gadījumā valdībai jāizšķiras, ko likvidēt - pastu vai presi.»

Vārdos politiķi piekrīt izdevēju argumentam, ka «kvalitatīvas, objektīvas, kritiskas un faktoloģiski precīzas informācijas izplatīšana ir valsts drošības jautājums», bet praksē jau pāris gadus nespēj pieņemt nozarei nepieciešamos lēmumus. Un koronavīruss situāciju padara daudzkārt bīstamāku.