Gribi mieru - gatavojies karam. Lai informētu iedzīvotājus par civilo aizsardzību un to, kā rīkoties “X-stundā”, Rīgas pašvaldība rīkos septiņu semināru ciklu dažādās Rīgas apkaimēs. Ne mazsvarīgs ir arī jautājums par patvertnēm. Kur un kā mums tās atrast un, cik cilvēkiem to pietiks, skaidro 360TV Ziņas.
Militāra apdraudējuma gadījumā rīdziniekiem tiek ieteikts uzturēt dzeramā ūdens un pārtikas rezerves, kā arī ierīkot vietu kur patverties, paredzēts šodien Rīgas domes atbalstītajā civilās aizsardzības plānā.
Krievijas armijas iebrukums Ukrainā licis Baltijas valstīm pārskatīt savu attieksmi pret civilo aizsardzību un to atbalstošo infrastruktūru. Taču, kamēr Rīga šogad plāno atjaunot tikai divas bumbu patvertnes, Lietuva jau runā par nepieciešamību ierīkot patvertnes 60 procentiem pilsētu iedzīvotāju, bet Igaunija plāno noteikt, ka bumbu patvertnes ir obligāti jāizbūvē visās dzīvojamajās un sabiedriskajās ēkās. Kura pieeja ir efektīvāka, un ko Baltijas valstis var mācīties no citu valstu pieredzes?
Военное вторжение России в Украину заставило страны Балтии пересмотреть свое отношение к вопросам гражданской обороны и поддерживающей ее инфраструктуры. Но если в Риге в этом году планируется восстановить только два бомбоубежища, то в Литве уже говорят о необходимости создания укрытий для 60% жителей городов, а в Эстонии намерены сделать наличие бомбоубежищ обязательным во всех жилых и общественных зданиях. Какой подход является более эффективным и какие уроки страны Балтии могут извлечь из опыта других государств?
Šogad plānots atjaunot darbību divām bumbu patvertnēm Rīgā, apsekot skolas un vērtēt pazemes tuneļus, trešdien preses konferencē informēja Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldes priekšnieks Gints Reinsons.
“Ir jābūt pietiekami spēcīgam pārsegumam un pārliecībai, ka segums iztur brūkošu ēku, jābūt arī divām izejām, ventilācijai un ūdens krājumiem, lai noteiktu laika periodu cilvēki tur varētu uzturēties,” TV24 raidījumā “Dienas personība” stāsta Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Igors Rajevs.
Tiešsaistē ir kartētas nedaudz vairāk nekā 100 publiskās patversmes, kas būs pieejamas ārkārtas situācijās. Tajās no uzlidojumiem varēs patverties aptuveni 600 000 cilvēku, vēsta err.ee
Neskatoties uz visaptverošu aizsardzības koncepciju, šobrīd nekādas informācijas, par to, kā iedzīvotājiem aizstāvēties kara gadījumā, nav. Trūkst arī praktiskas informācijas, kā glābt pašiem sevi un savas ģimenes, vēsta TV3.
Kamēr Latvijā tiek apzinātas patvertnes, kur paslēpties uzlidojuma vai kodolkatastrofas gadījumā, neliela daļa pasaules cilvēku jau tādas ir uzbūvējuši, nopirkuši, iekārtojuši.
Reaģējot uz karadarbību Ukrainā, vairāki Latvijas iedzīvotāji vērsušies “Bez Tabu” redakcijā ar lūgumu noskaidrot, vai un kur mūsmājās ir bumbu patvertnes, vai tajās būs iespējams meklēt glābiņu, ja radīsies tāda nepieciešamība.