Militāra apdraudējuma gadījumā Rīgas dome iesaka "ierīkot vietu, kur patverties"; īslaicīgam patvērumam varot izmantot grāvi

© Depositphotos

Militāra apdraudējuma gadījumā rīdziniekiem tiek ieteikts uzturēt dzeramā ūdens un pārtikas rezerves, kā arī ierīkot vietu kur patverties, paredzēts šodien Rīgas domes atbalstītajā civilās aizsardzības plānā.

Paredzēts, ka iedzīvotājiem jāsagatavo ārkārtas gadījumu soma, tajā ievietojot svarīgus dokumentus, tuvinieku, kaimiņu un citu svarīgu personu tālruņu numuru sarakstu, portatīvo radioaparātu ar rezerves baterijām, nelielu skaidras naudas summu, ūdensdrošu blociņu un rakstāmpiederumus.

Tāpat somā jāievieto pārtika ar ilgu derīguma termiņu un augstu kaloriju saturu, ko var lietot bez termiskas apstrādes, daudzfunkcionāls saliekams nazis un citas lietas, kas nepieciešamas ārkārtas situācijās, piemēram atsevišķi medikamenti un dezinfekcijas līdzekļi.

Iedzīvotājiem tiek ieteikts apģērba priekšējās kabatās turēt informāciju par savu asinsgrupu, alerģijām, hroniskām slimībām un tuvinieku tālruņu numurus.

Dzīvesvietas un ikdienas maršrutu tuvumā tiek ieteikts apzināt patvertnes vai vietas, kur patverties, lai mazinātu ietekmi no sprādziena triecienviļņa, šķembām, siltumstarojuma vai radioaktīvā piesārņojuma.

Patvertnes var tikt izveidotas un ierīkotas dažādu būvju pagrabstāvos.

Plānā norādīts, ka īslaicīgam patvērumam, kas var pasargāt no lodēm, munīcijas šķembām, apkārtesošo konstrukciju atlūzām, kas var rasties dažādu ieroču pielietošanas rezultātā, var izmantot grāvi, būvbedri, ēkas ārpusē izvietoto ieeju pagrabtelpās, gājēju tuneli vai jebkuru tuvāko dzelzsbetona vai ķieģeļu konstrukciju, aiz kuras iespējams patverties, kā arī vietas telpās, kur starp cilvēku un ēkas ārpusi ir vismaz divas sienas.

Iedzīvotājiem tiek ieteikts apsvērt iespējas ēkas pagrabstāvā vai pazemes stāvā izveidot patvertni vai vietu, kur patverties.

Militārā apdraudējuma gadījumā dzīvesvietā jāuztur un periodiski jāatjauno pārtikas, ūdens un pirmās nepieciešamības preču rezerves, kas ļautu izdzīvot vismaz trīs līdz septiņas dienas.

Iedzīvotājiem ieteikts izrunā un vienoties ar tuviniekiem par rīcības plānu militāra iebrukuma gadījumā.

Tāpat jānoskaidro alternatīvie pārvietošanās maršruti, kurus varētu izmantot, lai nokļūtu savos biežāko apmeklējumu galapunktos, ja ikdienā izmantojamie ceļi nebūs izmantojami.

Ieteikts arī noskaidrot, vai apkaimē dzīvo cilvēki ar medicīnisko izglītību, militāro pieredzi un glābšanas darbu pieredzi, kuri nepieciešamības gadījumā varētu atbalstīt pārējos apkaimes iedzīvotājus ar ekspertīzi attiecīgajās jomās situācijās, kad valsts vai pašvaldības dienesti nespēs darboties ikdienas režīmā.

Tāpat esot vēlams noskaidrot, vai apkaimē ir pieejami avoti un akas, kuru ūdens kvalitāte atbilst prasībām, lai to izmantotu kā dzeramo ūdeni.

Saņemot informāciju par tuvākajā laikā iespējamo militāro iebrukumu, iedzīvotājiem būtu ar līmlenti vairākās vietās uz logu stikliem jāveic X veida uzlīmes, lai samazinātu stikla šķembu rašanos logu deformācijas gadījumā, kā arī uz citurieni jāpārvieto visi logu tuvumā esošie priekšmei, kas var radīt šķembas.

Šodien domes pieņemtajā Civilās aizsardzības plānā izstrādāti algoritmi, kā rīkoties iedzīvotājiem dažādās krīzes situācijās. Rīga ir pirmā publiskā sektora iestāde, kas savā civilās aizsardzības plānā ir iekļāvusi praktisku informāciju iedzīvotājiem, kā sagatavoties un rīkoties militāra apdraudējuma gadījumā.

Civilās aizsardzības plānu izstrādājusi pērn izveidotā Rīgas pašvaldības Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvalde sadarbībā ar plašu ekspertu loku no Aizsardzības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Nacionāliem Bruņotajiem spēkiem un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD).

Plānā apkopota arī valsts aizsardzības iestāžu informācija un padomi, tas papildināts ar vizuāliem materiāliem, kas to padara viegli uztveramu un saprotamu ikvienam iedzīvotajam. Plānā iekļauta informācija arī par pulcēšanās vietām apdraudējuma gadījumā, evakuācijas punktiem, pārtikas izdales vietām. Tāpat sniegti ieteikumi, kā komunicēt ar citiem cilvēkiem, kā uzvesties evakuācijas procesa laikā, kā labiekārtot patvēruma vietu un cita svarīga informācija.

Vienlaikus pašvaldība izstrādā iedzīvotāju informēšanas plānu, lai izglītotu, kā rīkoties krīzes situācijās. Šogad notiks dažādas izglītojošās aktivitātes un semināri, un uz jaunā civilās aizsardzības plāna bāzes tiks sagatavots uzskatāms buklets iedzīvotājiem, kurš būs pieejams gan digitāli, gan papīra formātā.

10.aprīlī notiks seminārs "Vispārēji ieteikumi iedzīvotājiem X stundā", kurā informēs iedzīvotājus par civilo aizsardzību. Semināros iedzīvotāji tiks informēti par evakuāciju, drošām patvēruma vietām, iesaisti valsts aizsardzībā un citiem svarīgiem personīgās aizsardzības jautājumiem, norāda Ozola.

Semināriem varēs sekot līdzi gan klātienē, gan tiešsaistē Rīgas domes mājaslapā un "Facebook" profilā. Atsevišķā mājaslapas sadaļā būs pieejami šo semināru ieraksti, civilās aizsardzības plāns un buklets, kā arī citi noderīgi materiāli.

Civilās aizsardzības plāns iekļaujas plašākā civilās aizsardzības rīcības plānā. Šogad iecerēts arī kartēt un marķēt drošās patvēruma vietas pilsētā, atjaunot un sakārtot atsevišķas bumbu patvertnes, kā arī attīstīt civilās aizsardzības materiāltehnisko bāzi.

Rīgas domes deputāti aptuveni pusotru stundu diskutēja par civilās aizsardzības plānu. Visvairāk jautājumu un komentāru izpelnījās tieši tā plāna sadaļa, kas veltīta militārā apdraudējuma gadījumam.

Domes sēdē izskanēja arī vairāki ierosinājumi, piemēram, par iedzīvotāju apziņošanas uzlabošanu, patvertņu ierīkošanu, dzīvojamo māju pagrabu tīrīšanu u.c.

Tika norādīts, ka būtu nepieciešams īpašu uzmanību pievērst vientuļajiem un bezpalīdzīgajiem cilvēkiem, kuriem kara gadījumā būtu grūti pašiem par sevi parūpēties.

Īpašu uzmanību izpelnījās Latvijas Krievu savienības deputāts Miroslavs Mitrofanovs, kurš aicināja maksimāli ātri apmācīt iedzīvotājus, jo divu gadu laikā esot sagaidāms karš.

Visi deputāti lielākoties pauda atbalstu civilās aizsardzības plānam, pateicās izstrādātājiem un pauda cerību, ka šajā plānā ietvertos ieteikumus militārā apdraudējuma gadījumā nebūs jāīsteno dzīvē.

Latvijā

18. novembris aizvadīts, valsts karogi vairumam ēku jau noņemti, lai atkal plīvotu nākamajos svētkos vai atceres dienās. Lai no cik izturīga auduma karogs ir šūdināts, agrāk vai vēlāk nāksies to nomainīt. Bet ko darīt ar lietošanai vairs nederīgu Latvijas karogu? To skaidro 360TV ziņas “Ziņneši”.

Svarīgākais