Dienas pēc svētkiem un Zolitūdes piemiņas datuma aizritējušas slapja sniega un dubļu gaisotnē. Tomēr kopš pagājušajām brīvdienām publiski nosauktas un paziņotas nozīmīgas lietas latviešu kultūrai.
Tie, kuri piedzīvojuši Atmodas laikus, droši vien atceras arī jaukos sapņus par drīzo Latvijas ekonomisko izaugsmi un atgriešanos tajā ekonomiskās attīstības līmenī, kāds mums pienāktos, ja ne Ribentropa – Molotova pakts un sekojošā okupācija.
Veselības ministrs Guntis Belēvičs, stājoties amatā, pauda apņēmību cīnīties par pietiekamu finansējumu veselības aprūpei, taču nākamā gada budžeta projekts liecina, ka ar līdzšinējo cīniņu bijis par maz. Pēc mediķu arodbiedrības aplēsēm, nākamgad veselības nozarei plānotais budžets pat ar visu papildu finansējumu attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP) būs mazāks nekā šogad. Savukārt Veselības ministrijā Neatkarīgajai skaidro, ka veselības ministram tomēr izdevies panākt ievērojamu papildu finansējumu un veselības budžets rezultātā būs lielākais pēdējos gados.
Latvijas apņemšanās ne vēlāk kā līdz 2020. gadam aizsardzībai atvēlēt ne mazāk kā divus procentus no iekšzemes kopprodukta ir pārdomāta. Šādu pārliecību vizītes laikā Latvijā guvis NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
Izvērtējot plānotos valsts budžeta ieņēmumus un izdevumus, kā arī ņemot vērā līdzšinējos Ministru kabineta lēmumus, nākamā gada valsts budžeta izdevumi salīdzinājumā ar 2014.gadu palielināsies par teju 240 miljoniem eiro, ietverot gan jau pagājušajā gadā pieņemtos lēmumus par papildu finansējumu, gan jaunās politikas iniciatīvas (JPI) 133,2 miljonu eiro apmērā, gan citus prioritāros papildu pasākumus 46,5 miljonu eiro apmērā, informē Finanšu ministrija (FM).
Šodien Ministru kabineta (MK) sēdē valdība apstiprināja precizēto Latvijas budžeta plāna projektu 2015.gadam un turpina strādāt pie nākamā gada valsts budžeta projekta.
Vakar valdības locekļu seminārs par nākamā gada valsts budžeta prioritātēm noticis pilnā sastāvā un tajā pārrunāti jautājumi pirmdienas ārkārtas sēdei.
Brisele Lielbritānijai ir pieprasījusi šogad Eiropas Savienības (ES) budžetā iemaksāt papildus 2,1 miljardu eiro, bet premjerministrs Deivids Kamerons ir atteicies to darīt. Tanī pašā laikā Lielbritānijas valdošajai partijai nav izdevies iegūt koalīcijas partneru atbalstu, lai varētu virzīt tālāk likumprojektu par referendumu, kurā briti balsotu par valsts palikšanu ES sastāvā.
Nākamā gada budžeta prioritātēm jābūt aizsardzībai, veselības aprūpei un sociālajai nevienlīdzība, šodien pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja finanšu ministrs Andris Vilks (V).
Veicot revīzijas vairākās pašvaldībās, Valsts kontrole ir konstatējusi "melnās kases", turklāt Līgatnes pašvaldība publiskos līdzekļus tērējusi šovam "Samantas Sex Songs", šodien žurnālistiem pavēstīja Valsts kontroles padomes loceklis Aivars Ērglis.
No idejas par fantastiskām summām barikāžu dalībnieku pensiju piemaksām deputāti ir atteikušies, taču tagad iebraukuši citā grāvī – priekšvēlēšanu dāsnuma uzplūdus viņi grib apmaksāt no jau tā nīkuļojošā Latvijas aizsardzības budžeta.
Valdība šodien lems par līdzekļu piešķiršanu ministriju pieprasījumiem no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, kas drīzāk ir nemākulīgas plānošanas un sliktas politikas sekas, nevis neparedzēti gadījumi.
Šogad septiņos mēnešos valsts konsolidētajā kopbudžetā pēc naudas plūsmas saglabājās pārpalikums 265 miljonu eiro apmērā, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM).
Valdība šodien atbalstīja papildu 5,5 miljonu eiro novirzīšanu veselības nozarei no Finanšu ministrijas (FM) budžeta apakšprogrammas "Valsts parāda vadība".
Šogad budžetu neatvērsim un grozījumus neveiksim, es nepieļaušu budžeta graušanu, šorīt LNT raidījumā "900 sekundes" strikts bija finanšu ministrs Andris Vilks (V).
Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma Valsts aizsardzības finansēšanas likumu, paredzot pakāpenisku finansējuma pieaugumu šai nozarei vismaz līdz 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP) 2020.gadā.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šodien izskatīšanai galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts aizsardzības finansēšanas likumprojektu pirms galīgā lasījuma, vienojoties par pakāpenisku finansējuma pieaugumu šai nozarei vismaz līdz 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP) 2020.gadā.
Šī gada četros mēnešos valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi bija 2,735 miljardi eiro, izdevumi - 2,746 miljardi eiro, tādējādi izveidojies finansiālais deficīts 10,7 miljonu eiro apmērā, liecina Valsts kases dati.