2016.gada valsts budžets nav vērsts uz valsts attīstību un stabilitāti, paziņojumā pēc šodienas tikšanās ar Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu (V) norāda partija "No sirds Latvijai" (NSL).
2016.gada valsts budžeta projekts un bēgļu uzņemšana Latvijā bija divi centrālie jautājumi, kas tika pārrunāti šodien, NSL Saeimas frakcijai tiekoties ar Iekšlietu ministrijas valsts sekretāri Ilzi Pētersoni-Godmani un Finanšu ministrijas pārstāvjiem, aģentūru LETA informēja politiskā spēka pārstāvis Valdis Freidenfelds.
"Nākas konstatēt, ka valdība atkal ir tikai mehāniski sastādījusi budžetu, par galveno mērķi izvirzot nevis valsts attīstību, bet iekļaušanos pieļaujamajā budžeta deficīta "rāmī". Līdz ar to nav domāts ne par uzņēmējiem, ne iedzīvotājiem, ne valsti kopumā. Turklāt tikai tagad, kad budžets jau ir iesniegts Saeimā, tiek sāktas konsultācijas ar uzņēmējiem par nodokļu politiku, ar pedagogiem par jauno atalgojuma modeli, kā arī vēl tiks lemts par nepieciešamajiem finanšu līdzekļiem bēgļu uzņemšanai un integrēšanai. Tad jājautā, cik šāds budžets vispār ir vērts, ja joprojām turpinās sarunas, kas var ietekmēt budžeta saturu," pēc tikšanās atzīmēja NSL Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Inguna Sudraba.
NSL uzskata, ka 2016.gada budžeta projekts kārtējo reizi pierāda valdības bezatbildīgo attieksmi pret nodokļu maksātājiem. Par kādu valsts attīstību un stabilitāti var runāt, ja ik gadu tiek mainīti - faktiski palielināti - nodokļi, kas tieši skar ikvienu darba devēju, iedzīvotāju, norāda partija. Piemēram, valsts budžeta vārdā nākamgad uzņēmējiem būs jāmaksā solidaritātes nodoklis par strādājošajiem, kuru atalgojums pārsniedz 48 600 eiro gadā, iedzīvotājiem būs jāmaksā pievienotās vērtības nodoklis par dzīvojamo namu apsaimniekošanu, iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamo minimumu varēs atgūt tikai pēc gada, tika uzsvērts tikšanās reizē.
Savukārt budžeta izdevumi tā arī nav samazinājušies, lai gan gandrīz visām ministrijām tika uzdots samazināt izdevumus par 3%. Tā vietā daļai pasākumu izdevumi valsts budžetā pat palielinājušies. "Dīvaini bija dzirdēt no premjeres, ka sākumā gandrīz visas ministrijas "savilkušas jostu" par 3%, bet pēc tam devušās pierādīt, ka nepieciešami papildu līdzekļi tiem pašiem "neatliekamajiem pasākumiem", kuriem izdevumi tika samazināti. Un šādi, izrādās, nauda atrodas - pat vairāk, nekā tika noņemts," konstatē Sudraba.
NSL uzskata, ka arī jautājumos, kas saistīti ar bēgļu uzņemšanu, valdības rīcība ir politiski bezatbildīga. Faktiski valdība visu jautājumu izlemšanu deleģēja ierēdniecībai, nedodot tai politisku uzstādījumu darbam, tas ir, nenorādot, kādi mērķi sasniedzami. Rezultātā darba grupas izstrādātais indikatīvais rīcības plāns ir tikai darbības virzienu un maksimālo izdevumu apkopojums bez skaidras valdības politikas, jo tikai oktobra otrajā pusē valdība politiski lems, kurus pasākumus īstenot, kurus - nē, secinājis politiskais spēks.
"Uz visām neatrisinātajām problēmām "No sirds Latvijai" vērsa uzmanību jau jūlijā. Šodien tikšanās laikā konstatējām, ka vienīgais "taustāmais" rezultāts līdzšinējam valdības darbam ir izstrādātais indikatīvais rīcības plāns bēgļu uzņemšanai, kura realizēšanai būtu nepieciešami 16 miljoni eiro. Tajā pašā laikā joprojām nav zināms, kuri no indikatīvajā plānā iekļautajiem pasākumiem tiks veikti un cik tas prasīs nodokļu maksātāju naudas. Tāpēc "No sirds Latvijai" uzskata, ka valdības lēmums par bēgļu uzņemšanu neatbilst valsts un tās iedzīvotāju interesēm," uzsver Sudraba.