brilles

Tehnoloģiju uzņēmumi “Meta” un “EssilorLuxottica” plāno izlaist savu ar mākslīgo intelektu darbināmo viedbriļļu versijas ar “Oakley” un “Prada” zīmoliem, ziņo CNBC.

Gandrīz ceturtdaļa jeb 24% bērnu saskaras ar redzes problēmām tuvumā, liecina "OC Vision" veiktās kampaņas "Redzi, redzi, saredzi" laikā veiktā redzes skrīninga dati.

Valstis ar šķietami pilnīgi atšķirīgu dzīvesveidu vieno pārsteidzoša parādība - strauji pieaugošais tuvredzības līmenis, raksta portāls "BBC".

Izmēģiniet šos divus pavisam vienkāršos veidus, kā salabot saskrāpētās brilles. Šīs abas metodes noderēs tādām brillēm, kuru ietvaros ievietoti plastmasas "stikliņi".

Pēc datiem, kas tiek iegūti veicot redzes pārbaudes, sasniedzot senioru vecumu - 62 gadu vecumu - ikvienam Latvijas senioram nepieciešams brilles lasīšanai. Tomēr, kaut vai palūkojoties uz saviem radiniekiem, ne visi brilles izmanto, un, ja izmanto, bieži vien tās nav piemērotas.

Sejas maskas nēsāšana nu jau ir ikdienas norma. Vairums cilvēku atzīst, ka vairs pat nemana tās esamību, taču citādi ir, ja maska jāsalāgo ar brillēm.

Lielbritānijas iedzīvotāja Marija Luīze Agbaegbu vietnē TikTok dalījās ar video, kurā parāda, ko darīt, lai, nēsājot sejas masku, neaizsvīstu brilles.

Valstī ieviešot ārkārtas stāvokli saistībā ar Covid-19 izplatību, Latvijā sejas maskas nepieciešams lietot ikvienā sabiedriskā vietā. Tomēr ir bijis nepieciešams laiks, lai apgūtu veidus, kā valkāt brilles un sejas masku tā, lai briļļu lēcas neaizsvīstu ieejot veikalā vai iekāpjot sabiedriskajā transportā. Par to, kā izskaidrojama briļļu svīšana un kādi “knifi” palīdzēs no tā izvairīties, stāsta optometristes.

Briļļu nēsatāji zina, ko nozīmē, ienākot siltā telpā no vēsā āra gaisa, saskarties ar briļļu aizsvīšanu. Internetā aprakstītas vairākas metodes, kā panākt, lai ziemā neaizsvīst brilles.

Uz Baltā spieķa dienu briļļainajiem, vājredzīgajiem un neredzīgajiem Latvijas iedzīvotājiem valdība sarūpējusi nelāgu dāvanu. Var jau teikt, ka masku valkāšana visiem ir neērta. Taču briļļainiem cilvēkiem brilles svīst ciet – jo tuvāk ziema, jo vairāk. Savukārt redzes invalīdiem maskas ir sarežģīts papildu šķērslis, orientējoties vidē, jo traucē lietot alternatīvās maņas ‒ ožu un dzirdi.

Lai mazinātu koronavīrusa Covid-19 izplatību, eksperti iesaka kontaklēcu vietā tomēr izvēlēties briļļu nēsāšanu, vēsta portāls CNN.

Sasniedzot pusmūža vecumu, kad parādās pirmās redzes pasliktināšanās pazīmes, cilvēki Latvijā nepievērš tam pienācīgu uzmanību un brilles sāk lietot novēloti, pie tam, joprojām pastāv virkne mītu par briļļu nēsāšanu. Pasaulē lielākā briļļu lēcu ražotāja "Essilor" un Baltijas lielākā acu aprūpes uzņēmuma OC VISION un veiktais pētījums Latvijā atklāj, ka 44% aptaujāto pēc 40 gadu vecuma novēro redzes problēmas. Vecumā no 45 līdz 49 gadiem, šis procents dubultojas, sasniedzot 57%. Lai informētu sabiedrību par presbiopiju jeb vecuma tālredzību, uzsākta kampaņa "Laiks redzēt 40+".

Briļļu nēsātājiem aukstā laikā jāsaskaras ar kādu izplatītu neērtību - ienākot siltā telpā no vēsā āra gaisa, briļļu stikli acumirklī aizsvīst. Mūsdienās daudzviet ir izvietotas speciālas ierīces, kas acumirklī noņem aizsvīdumu no briļļu stikliem, taču ir veikli triki, kas palīdzēs no šīs problēmas atvadīties uz ilgāku laiku.

Optikas veikalu tīkla OptiO statistikas dati liecina, ka Latvijā līdz pat 25% bērnu tiek konstatētas redzes problēmas, turklāt pieprasījums pēc redzes korekcijas līdzekļa – brillēm bērnu vidū ik gadu pieaug. Lai pievērstu vecāku uzmanību bērnu redzes problemātikai, OptiO 2019. gadā jau ceturto reizi, līdz pat šī gada beigām realizē sociālās atbildības programmu, nodrošinot iespēju bērniem līdz 18 gadu vecumam, saņemt brilles 50 eiro vērtībā bez maksas: briļļu ietvaru summā līdz 25 eiro, divas briļļu lēcas 25 eiro vērtībā, kā arī bezmaksas briļļu izgatavošanu. Līdz šī gada novembrim iespēju saņemt bezmaksas brilles izmantojuši 5030 bērni no visas Latvijas: Kurzemē – 517, Zemgalē – 732, Vidzemē – 626, savukārt, Rīgā - 3155.

Pētījumi rāda, ka līdz 2050. gadam aptuveni pusei no pasaules iedzīvotājiem būs nepieciešama redzes korekcija. Turklāt eksperti lēš, ka aptuveni sešiem līdz septiņiem iedzīvotājiem no 10 ir nepieciešama redzes korekcija, taču to izmanto tikai puse. Bieži vien cilvēkiem ir daudz neskaidru jautājumu par redzes korekciju, brillēm, īpaši par īsto vai neīsto tuvredzību, kas ir visai maz zināms termins. Par to, kas ir īstā un neīstā tuvredzība un kā to atpazīt, stāsta optometriste Aiga Švede, LU docente, Latvijas Optometristu un Optiķu Asociācijas 2017. gada labākā optometrista balvas ieguvēja.

Liela daļa Latvijas iedzīvotāju apzinās, ka pavadot garas stundas un strādājot pie datora, tas atstāj iespaidu uz mūsu redzi. Tomēr, tikai ļoti maza daļa cilvēku, kuri izjūt redzes pasliktināšanos, laicīgi dodas pie optometrista. Tas pats attiecas arī uz ilglaicīgiem briļļu nēsātājiem – reti kurš apzinās, ka redzi būtu ieteicams pārbaudīt vismaz reizi gadā, lai pārliecinātos, ka esošās brilles joprojām atbilst acu veselības stāvoklim.

Ikdienā nākas sastapties ar vecākiem, kuriem nav skaidrs, cik tad īsti reizes gadā bērniem būtu vēlams veikt redzes pārbaudi. Kur to labāk veikt? Neskaidrību ir daudz. Ir svarīgi saņemt atbildes, jo nerūpējoties par bērnu redzes veselību jau agrā bērnībā, tas var radīt problēmas nākotnē - īpaši jau skolas laikā, kad slodze acīm palielinās vairākkārt.

Daudziem no mums savas dzīves laikā nācies nomainīt vairākus briļļu pārus. Ko darīt ar tām brillēm, kas vairs nav nepieciešamas? Līdz pat 7. oktobrim "Pasaules Optika" aicina nodot savas vecās brilles, lai no atdotajām brillēm māksliniece Elita Patmalniece radītu īpašu mākslas darbu.

Darbojoties šajā sfērā esmu nonākusi pie secinājuma, ka daļai vecāku ir raksturīgi nepievērst vajadzīgo uzmanību bērnu redzes veselībai. Vecāki cer, ka problēmas, viņu bērnam augot un attīstoties pazudīs pašas no sevis. Šī tendence, diemžēl, ir izplatīta attiecībā arī uz kopējo veselības stāvokļa diagnostiku.