Izmēģināts elektronisks acu implants, kas ļauj neredzīgiem cilvēkiem atgūt redzi
Neliela bezvadu mikroshēma, kas implantēta acs aizmugurē un augsto tehnoloģiju brilles ir daļēji atjaunojušas redzi cilvēkiem ar progresējošu vecuma izraisītu makulas deģenerāciju. Stenfordas Medicīnas universitātes pētnieku un starptautisku sadarbības partneru vadītā klīniskajā pētījumā 27 no 32 dalībniekiem bija atguvuši spēju lasīt gadu pēc ierīces saņemšanas, vēsta “News Medical”.
Stenfordas Medicīnas universitātē izstrādātā ierīce PRIMA ir pirmā acu protēze, kas atjauno funkcionālu redzi pacientiem ar neārstējamu redzes zudumu, dodot viņiem spēju uztvert formas un rakstus, kas pazīstami arī kā formu redze.
"Visi iepriekšējie mēģinājumi nodrošināt redzi ar protēzēm pamatā noveda pie gaismas jutības, nevis īsti formas redzes," sacīja Daniels Palankers, oftalmoloģijas profesors un pētījuma līdzautors. "Mēs esam pirmie, kas nodrošina formas redzi."
Divdaļīgā ierīce sastāv no nelielas kameras, kas piestiprināta pie brillēm, kura uztver attēlus un reāllaikā, izmantojot infrasarkano gaismu, projicē tos uz bezvadu mikroshēmu acī. Mikroshēma pārveido attēlus elektriskā stimulācijā, efektīvi aizstājot dabiskos fotoreceptorus, kurus ir bojājusi slimība.
Palankers pirmo reizi iztēlojās šādu ierīci pirms 20 gadiem, kad strādāja ar oftalmoloģiskajiem lāzeriem, ko izmanto acu slimību ārstēšanai. "Es sapratu, ka mums vajadzētu izmantot faktu, ka acs ir caurspīdīga, un pārraidīt informāciju ar gaismas palīdzību," viņš teica.
Jaunā pētījuma dalībniekiem bija progresējoša ar vecumu saistīta makulas deģenerācija, kas pazīstama kā ģeogrāfiskā atrofija un pakāpeniski bojā centrālo redzi. Šī slimība skar vairāk nekā 5 miljonus cilvēku visā pasaulē un tā ir visizplatītākais akluma cēlonis gados vecāku cilvēku vidū.
Makulas deģenerācija iznīcina gaismjutīgos fotoreceptorus tīklenes centrā - plānos nervu audus acs aizmugurējā daļā, kas gaismu pārvērš elektriskos signālos, kuri pēc tam nonāk smadzenēs. Tomēr lielākajai daļai pacientu saglabājas dažas fotoreceptoru šūnas, kas nodrošina perifēro redzi, kā arī tīklenes neironi, kas pārraida informāciju no fotoreceptoriem.
2x2 milimetru mikroshēma, kas uztver attēlus, tiek implantēta tīklenes daļā, kur ir zaudēti fotoreceptori. Mikroshēma ir jutīga pret infrasarkano gaismu, ko projicē no brillēm, atšķirībā no īstiem fotoreceptoriem, kas reaģē tikai uz redzamo gaismu.
"Projekcija tiek veikta ar infrasarkano staru palīdzību, jo mēs vēlamies pārliecināties, ka tā ir neredzama atlikušajiem fotoreceptoriem ārpus implanta," sacīja Palankers.
Šis dizains nozīmē, ka pacienti var izmantot savu dabisko perifēro redzi kopā ar protēžu centrālo redzi, kas palīdz orientēties un pārvietoties. "Tas, ka viņi vienlaikus redz gan protēžu, gan perifēro redzi, ir svarīgi, jo tās apvienojas un pacienti var pilnībā izmantot redzi," sacīja Palankers.
