Atkritumi

Nepālas valdības ekspedīcija Everesta kalnā savākusi 11 tonnas atkritumu un četrus līķus, trešdien paziņoja amatpersonas.

Filipīnas piektdien nosūtīja atpakaļ uz Kanādu 69 konteinerus ar, kā vietējās amatpersonas paziņojušas, nelikumīgi ievestiem atkritumiem.

Veids, kādā Latvija grasās pielāgoties Eiropas Savienības prasībai par atkritumu šķirošanu, neatbilst brīvā tirgus principiem. Konkurences padome no šī uzskata atkāpties negrasās. Līgums par visas galvaspilsētas saražotajiem atkritumiem uz 20 gadiem 786 miljonu eiro vērtībā vienam uzņēmumam ir milzīga dāvana.

Pēc pieciem septiņiem gadiem Getliņu atkritumu poligons būs pilns, tāpēc jāsāk domāt, kā turpmāk notiks atkritumu savākšana Rīgas reģionā, sacīja poligona apsaimniekotāja "Getliņi EKO" valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns.

Grandiozajā Rīgas pilsētas atkritumu apsaimniekošanas konkursā ieinteresētās puses jau šodien ķersies pie līguma sagatavošanas. Maksimālie griesti darījumā ir 786 miljoni eiro uz 20 gadiem, taču daži tā dalībnieki pretrunīgā kārtā tur īkšķus, lai līgums netiktu noslēgts.

Kamēr Igaunijā un Lietuvā dzērienu iepakojumu depozīta sistēma ir jau sen, bet Baltkrievija un visas citas sevi cienošas valstis to ieviesīšot tūlīt, Latvija turpina gatavoties šīs sistēmas ieviešanai kaut kad. Šādas gatavošanās rituālos ietilpst arī lūkošanās, kā depozīta sistēma darbojas citās valstīs. Paldies Igaunijas depozītsistēmas organizācijai Eesti Pandipakend (EP) par iespēju izsekot depozītpudeļu ceļam no taras savākšanas punkta Marjamā ciematā līdz to šķirošanas un pakošanas uzņēmumam Tallinā.

SIA "Getliņi EKO" ir noslēdzis Rīgas pilsētas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas publiskās-privātās partnerības procedūru.

Vita sociālajā tīklā Facebook padalījusies ar pozitīvu pieredzi, atklājot, ka kādu vakaru nūjojusi gar jūru un pamanījusi divas jaunas sievietes, kuras pludmalē vākušas plastmasas maisiņus.

Noslēgušies kampaņas "Mana Jūra" pavasara jūras piesārņojošo atkritumu monitoringi Latvijas piekrastē, kas šogad norisinājās pēc jaunas metodikas, nodrošinot, ka arī sezonālajos izvērtējumos ir iekļautas visas piekrastes pašvaldības. Jāņem vērā, ka sezonālie izvērtējumi daļēji atspoguļo citas tendences kā vasarā veiktie – vairāk atspoguļojot situāciju ar kuģniecības un zvejniecības ieguldījumu piekrastes piedrazojumā un mazāk izgaismojot tūrisma un rekreācijas ietekmi uz jūras piesārņojošo atkritumu situāciju.

Vidēji gandrīz 150 kg liels stikla atkritumu uzkrājums vienai mājsaimniecībai – tā ir realitāte daudzos Latvijas novados. To parādīja mūsu pilotprojekts Pļaviņu novadā, kur stiklu vācām no privātmāju iedzīvotājiem viņu dzīvesvietās. Iespējams, stikla šķirošanas infrastruktūra ir svarīgāka nekā jebkuram citam atkritumu veidam – ja stikls nav nošķirots no sadzīves atkritumiem jau pirms nonākšanas poligonā, uz automatizētajām līnijām to sašķirot jau ir ievērojami grūtāk un rezultātā otrreizējā pārstrādē tas nenonāk. Taču Eiropas Savienības normas paredz, ka jau līdz nākamajam gadam otrreizējā pārstrādē jānonāk 68 % Latvijā novietotā stikla. Vai mēs to varam?

Pirmdienas vakarā Rīgā, Zilajā ielā, kas atrodas Krievu salā, pie Bolderājas, lokalizēts ugunsgrēks, kurā deguši atkritumi, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) sniegtā informācija.

Mūziķis Intars Busulis februārī sociālajā tīklā Facebook publicēja video materiālu, kurā varēja novērtēt cilvēku pastrādātos "nedarbus" dabā Sarkandaugavā. Nu jau atkal viņš saviem Instagram sekotājiem parādījis, ka tur joprojām daba netiek saudzēta, cilvēki atkritumus izmet, kur pagadās.

Kāda mikroblogošanas vietnes twitter lietotāja publicējusi attēlu, kurā redzams, cik šausmīgā stāvoklī ir kāda Ziepniekkalna apkaime Rīgā.

Nākamo 20 gadu laikā Rīgas pašvaldības un tās izvēlētā privātā partnera ienākumi atkritumu apsaimniekošanas jomā varētu būt 686,3 miljoni eiro, - šāda summa minēta Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) atzinumā.

Brīvības ielas 359 nama iedzīvotāji sūdzas - viņu mājas iekšpagalmā veidojas pamatīgas atkritumu kaudzes, vēsta raidījums "Bez Tabu".

Lai gan Latvija var lepoties ar daudzviet neskartu dabu un starptautiskiem panākumiem dažādās dzīves jomās, vēl garš ceļš ejams veselīgas vides veidošanā un atkritumu šķirošanā. Pārstrādāto sadzīves atkritumu apjoms Latvijā aug, taču tas notiek lēni. Pēc Eiropas Savienības (ES) sadzīves atkritumu pārstrādes rādītājiem Latvija šobrīd ierindojas vien 24. vietā ar 25,2% pārstrādāto atkritumu, atpaliekot arī no tuvākajiem kaimiņiem lietuviešiem un igauņiem. Taču jau 2025. gadā saskaņā ar ES noteiktajiem mērķiem Latvijai būs jāpārstrādā 55% sadzīves atkritumu, tāpēc svarīga būs ikviena iedzīvotāja atbildīga darbība vides saudzēšanai. Jau tagad šķietami sīki ikdienas paradumi var būtiski samazināt dabai radīto piesārņojumu. Sāc jau šodien!

Liene sociālajā tīklā Facebook paudusi dusmas par meža piemēslotājiem, kuri atļāvušies dabā izmest vairākus iepirkumu maisiņus, kas bijuši pārpildīti ar atkritumiem.

Kāda persona vērusies "Sūdzību dēlī" (raidījums "Bez Tabu"), parādot, cik briesmīga aina redzama Pļavnieku mežā - vietā, kur ciklvēki pastaigājas.

SIA "Galangal" ir atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums, kurš izvirzījis mērķi nodrošināt, ka Kurzemes un ne tikai zemniekiem ir iespēja nodot izlietoto plastmasas iepakojumu otrreizējai pārstrādei. Lai gan Eiropā vērojama izlietotā iepakojuma pārprodukcija, tomēr ir tāds materiāls, piemēram, caurspīdīgā plēve, kura trūkst. Eiropas Savienības noteikumi nosaka, ka ar katru gadu ir jāpalielina pārstrādājamo atkritumu šķirošanas daudzums, līdz ar to atkritumu apsaimniekotājiem ir arvien rūpīgāk jādomā, kā savākt pēc iespējas lielāku daudzumu pārstrādājamo atkritumu. "Galangal" valdes priekšsēdētājs Roberts Redko atklāj, kādi izaicinājumi un problēmas sagaida atkritumu apsaimniekošanas biznesu.

Sabiedrības iniciatīvu portālā sākta parakstu vākšana pret bīstamo atkritumu pārstrādes uzņēmuma celšanu Liepājā.