15. septembrī rīdzinieku atkritumu apsaimniekošanas līgumi zaudēs spēku, brīdina dome

15.septembrī rīdzinieku noslēgtie atkritumu apsaimniekošanas līgumi zaudēs spēku arī tad, ja Konkurences padome (KP) pieņems lēmumu apturēt līgumu slēgšanu uz ierosinātās pārkāpumu lietas izmeklēšanas laiku, šodien apvienotajā Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas un Finanšu un administrācijas lietu komitejas sēdē sacīja domes Vides pārvaldes vadītāja Evija Piņķe.

Kopumā sēde ilga vairāk nekā piecas stundas un tajā piedalījās ne vien domes, SIA "Getliņi Eko" un "Tīrīga", bet arī Konkurence padomes (KP), Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM), kā arī Valsts vides dienesta pārstāvji.

Pēc Piņķes teiktā, Atkritumu apsaimniekošanas likuma nosaka, ka kopš brīža, kad pašvaldība noslēdz sadarbības līgumu ar privāto partneri, trīs mēnešu laikā līgumi ar līdzšinējiem operatoriem zaudē savu spēku. Tā kā starp abām pusē līgums tika noslēgts 14.jūnijā - gala termiņš ir 15.septembris.

"KP kompetence nesniedzas pāri likuma ietvaram, kurš paredz, ka ja ir noslēgts sadarbības līgums - to apturēt nevar ne dome, ne KP. Vecie līgumi nevarēs saglabāt savu darbību un, ja KP aizliegs slēgt jaunus līgumus, būs jāmeklē ārkārtas risinājums. Iespējams, variants varētu būt ārkārtas operatora izvēle sarunu procedūras ceļā uz pagaidu laiku," sprieda Piņķe.

Taujāta par iespējamajām tiesvedībām pret KP, gan Piņķe, gan AS "Tīrīga" valdes priekšsēdētājs Guntars Levics sacīja, ka pagaidām šādu scenāriju neapsver un komentēt nevēlas. Vienlaikus Piņķe atzina, ka nepieciešamības gadījumā dome būs gatava savas tiesības aizstāvēt.

Deputāti sanākušos iztaujāja vairākas stundas. Piemēram, deputāts Vilnis Ķirsis (V) Piņķei uzdeva virkni jautājumu par to, ko dome visus šos gadus ir darījusi, lai uzlabotu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu jau pašreizējā situācijā. "Vai esat noteikuši pašreizējiem operatoriem augstākas prasības vides jomā," taujāja domnieks.

Pēc Piņķes teiktā, apsaimniekotāji nav ieinteresēti veikt jebkādas investīcijas, jo visi operatori savā starpā konkurē tikai ar cenu. "Turklāt šie līgumi ir noslēgti 2000.gadu sākumā un mēs nevaram kontrolēt četrus neatkarīgus operatorus. Realitātē zonu iedalījums Rīgā nestrādā un nereti uz vienas ielas esošus namus apsaimnieko trīs uzņēmumi. Mēs nevaram likt katram operatoram uzlikt savus konteinerus, tas radītu haosu," teica Piņķe.

Tāpat Ķirsis interesējās, kādas lietas atrunās saistošie noteikumi, kurus dome sola sagatavot. "Tur tiks atrunātas minimālās izvešanas prasības un biežums, konteineru izmēri, aizliegums izvest atkritumus naktīs un tamlīdzīgi," skaidroja Piņķe. Ķirsis gan vairākkārt taujāja - vai nebūtu bijis prātīgāk izstrādāt noteikumus un tikai tad meklēt publiskās privātās partnerības partnerus, lai zinātu, uz kādiem nosacījumiem viņi parakstās. Pēc ierēdnes teiktā - abi procesi notika paralēli un bija savstarpēji saistīti.

Tikmēr deputāts Ģirts Lapiņš (VL-TB/LNNK) interesējās vai pēc 20 gadu monopola šiem pašiem uzņēmumiem nebūs priekšrocības uzvarēt arī nākamajā iepirkumā, jo viņiem jau būs nepieciešamā infrastruktūra. Piņķe atbildēja, ka, balstoties uz sadarbības līgumu, šķirošanas laukumi, nojumes un pazemes konteineri pēc līguma beigām paliks domes īpašumā, bet autotransports un konteineri - uzņēmējiem. "Tas padarīs iespējas vienlīdzīgas," pauda Piņķe.

Savukārt deputāts Uģis Rotbergs (V) taujāja - kāda ir domes nākotnē iecerētā politika saistībā ar atkritumu daudzuma samazināšanu. "Mēs piedāvāsim "burkāna/pātagas" principu. Proti, jo vairāk iedzīvotāji šķiros atkritumus, jo mazāk viņiem būs jāmaksā. Savukārt runājot par atkritumu ražošanu - tas jārisina valsts līmenī, piemēram, jāskatās iepakojumu regulējums, ko pašvaldība darīt nevar," pauda Vides pārvaldes priekšniece.

Tāpat viņš prasīja, kāpēc Rīgā nevar turpināt apsaimniekošanu pa zonām. Piņķe skaidroja, ka PPP kā izdevīgāko atzīst veiktais pētījums. Vienlaikus, slēdzot līgumus ar pašreizējiem operatoriem, līgumos neesot atrunātas iespējas ietekmēt pakalpojumu sniegšanas veidu.

Kopumā sēdes laikā Piņķe vairākkārt uzsvēra, ka KP būtībā mēģina apstrīdēt Atkritumu apsaimniekošanas likumā paredzētās pašvaldības tiesības. "Nav saprotams, kādēļ attieksme pret Rīgu ir citādāka nekā pret pārējām pašvaldībām," teica Piņķe, norādot, ka dome šo procesu uzsāka jau 2015.gadā un nav skaidrs, kādēļ KP aktīvas rīcības uzsākusi vien tagad, jo visa KP lūgtā informācija vienmēr tikusi iesniegta savlaicīgi.

Rīgas domei savi skaidrojumi KP jāiesniedz līdz 19.augustam. Augusta beigās vai septembra sākuma KP varētu pieņemt lēmumu par aizlieguma noteikšanu iedzīvotāji līgumu slēgšanai ar "Tīrīga" uz lietas izmeklēšanas laiku. Pati lietas izmeklēšana gan varētu ilgt pat līdz diviem gadiem.

Kā ziņots, KP par iespējamu Eiropas Savienības (ES) dibināšanas līguma pārkāpumu šobrīd ierosinājusi pret Rīgas domi un "Getliņi EKO" pārkāpuma lietu, kas varētu arī noteikt pagaidu noregulējumu par līguma pārslēgšanas iesaldēšanu.

Viņa paskaidroja, ka pārkāpuma lieta ierosināta par minētā līguma 102.panta pārkāpumiem un pagaidu noregulējums varētu tikt noteikts, lai veiktu padziļinātāku izpēti un pārliecinātos, ka tiešām uzņēmuma un Rīgas domes rīcībā nav pārkāpumu.

Tikmēr dome, neraugoties uz KP darbībām, neplāno apturēt apsaimniekotāju līgumu slēgšanu ar akciju sabiedrību "Tīrīga".

"Tīrīga" publiskais partneris ir pašvaldībai piederošais atkritumu poligona apsaimniekotājs "Getliņi EKO", kas nodrošina projekta uzraudzību un vietas atkritumu laukumu izveidei. Savukārt privātais partneris ir SIA "CREB Rīga", ko izveidojuši divi vides pakalpojumu sniedzēji - SIA "Clean R" un SIA "Eco Baltia vide", kas nodrošinās pakalpojuma sniegšanu.

"Getliņi EKO" ir noslēdzis 686,3 miljonu eiro vērtā Rīgas pilsētas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas publiskās-privātās partnerības procedūru un par konkursa uzvarētāju atzinis "CREB Rīga". Atbilstoši publiskās-privātās partnerības procesam konkursa uzvarētājs nodrošinās Rīgas sadzīves atkritumu apsaimniekošanu un investīcijas turpmākos 20 gadus.