Mūsdienīgs atkritumu apsaimniekošanas modelis Rīgā

Lai Rīga būtu sakopta un zaļa pilsēta un tās iedzīvotāji un viesi varētu ar to lepoties un izbaudīt, pareiza un moderna atkritumu apsaimniekošana ir ļoti būtiska.

Moderna atkritumu apsaimniekošana ir tāda, kur iedzīvotāji šķiro atkritumus un var to izdarīt ātri un ērti savas dzīvesvietas tuvumā, neatkarīgi no tā, vai tas ir Vecrīgā, vēsturiskajā centrā vai mikrorajonā, privātmājā vai daudzdzīvokļu mājā. Tā ir sistēma, kuru apsaimnieko profesionāļi ar drošām, augstiem vides standartiem atbilstošām automašīnām, pārdomāti saplānotos maršrutos, kas nerada liekus trokšņus un izmešus, slodzi satiksmei un ceļu infrastruktūrai. Tā ir sistēma, kur iedzīvotājiem ir iespēja šķirot visu, ko var nevest uz poligonu, tostarp virtuves atkritumus.

Mūsdienīgās tendences pasaulē vedina uz «zero waste» jeb bezatkritumu dzīvesveidu, cirkulāro jeb apļveida ekonomiku, kurā cilvēki rada pēc iespējas mazāk atkritumu, bet tos, ko rada, nodod pārstrādei un atgriež otrreizējā dzīvē vairākkārt. Šis ir modelis, uz ko tiekties, un pašvaldības uzdevums tajā ir nodrošināt efektīvu sistēmu, kurā iedzīvotāji var nodot atkritumus otrreizējai pārstrādei un mēs kopā varam mazināt savu «ekoloģisko pēdu» vidē.

Reāla iespēja šķirot atkritumus ir ne tikai obligāta nepieciešamība Eiropas Savienības direktīvas un Latvijas prasību ievērošanai, bet arī priekšnosacījums, lai Rīga būtu tīrāka, zaļāka un videi draudzīgāka pilsēta, lai iedzīvotāji varētu samazināt savu maksas sadzīves atkritumu apjomu.

Ekrānuzņēmums no Neatkarīgās

Kā ir šobrīd?

Rīgā aptuveni 90% sadzīves atkritumu nonāk poligonā «Getliņi», jo ar esošo atkritumu apsaimniekošanas sistēmu galvaspilsētas iedzīvotājiem nav pieejama ērta, mūsdienīga atkritumu šķirošanas infrastruktūra. Īpaši grūti šķirošanu ikdienā īstenot ir Rīgas centra un Vecrīgas iedzīvotājiem, jo blīvā apbūve, vēsturiskās ēkas, nelielie pagalmi gluži vienkārši nav piemēroti atkritumu konteineru izvietošanai. Tādēļ Rīgas pašvaldība no saviem iedzīvotājiem šobrīd nevar prasīt kvalitatīvu atkritumu šķirošanu, kam nav izveidota pieejama infrastruktūra.

Un tāpēc rezultāti nav iepriecinoši. Rīgas iedzīvotāji ik gadu saražo aptuveni 2,5 miljonus m³ atkritumu, tas ir 40% no kopējā Latvijā radīto sadzīves atkritumu apjoma, bet sašķiro tikai ap 10%. Ir skaidrs, ka mūsu sabiedrības saražoto sadzīves atkritumu apjoms ir milzīgs, vienīgais risinājums ir šķirot un nodrošināt materiālu pārstrādi. Pašvaldībai ir jārada sistēma, kas spēj sasniegt šo uzdevumu.

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta Padomes direktīvas 2008/98/EK prasībām Latvijai jau līdz 2025. gadam jānodrošina vismaz 50% mājsaimniecībās radīto atkritumu dalīta vākšana. Citiem vārdiem sakot, pusei no atkritumiem, kas tiek savākti no mūsu dzīvokļiem un mājām, ir jābūt jau sašķirotiem un tie ir jāsagatavo otrreizējai izmantošanai un pārstrādei. 50% šķirošanas noteikums attiecas uz visu veidu iepakojumu, arī metāla, plastmasas un papīra, stiklu un bioloģiski pārstrādājamajiem atkritumiem jeb dārza un virtuves atkritumiem.

Eiropas Savienības politika apzināti vērsta uz to, lai maksimāli liktu dalībvalstīm iesaistīties vides un pasaules ekoloģijas saglabāšanas un aizsardzības jautājumos. Atkritumu apsaimniekošana un otrreizēja resursu izmantošana ir šīs politikas būtiska sastāvdaļa. To veicina ar konkrētiem mērķiem, kas katrai valstij jāsasniedz, ar pieejamām investīcijām infrastruktūras izveidē, ar sodiem, ja valstis izvirzītos uzdevumus nepilda.

Rīgas, līdzīgi kā visas Latvijas, Eiropas un pasaules iedzīvotājiem nevajadzētu ļauties ilūzijai, ka nešķiroto atkritumu apsaimniekošana kļūs lētāka - dabas resursu nodoklis tikai pieaugs, un tas nav atkarīgs no pašvaldības lēmumiem vai atkritumu apsaimniekotājiem. Augstāks dabas resursu nodoklis ir Eiropas politika, domājot par vidi un ilgtspēju nākotnē. Prasības pret atkritumu apsaimniekošanas sistēmu un rezultātiem Latvijā ir tādas pašas kā visā Eiropā, bet maksa par pakalpojumu šobrīd ir vidēji 3-4 reizes zemākas nekā citās Eiropas valstīs. Arī šī gada maijā izplatītais OECD paziņojums aicina Latviju palielināt atkritumu apsaimniekošanas tarifu, lai stimulētu iedzīvotājus šķirot un radīt mazāk atkritumu.

Bez apjomīgām investīcijām Rīgas atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūras sakārtošanā un sabiedrības izglītošanā Eiropas Savienības izvirzītie mērķi Latvijā nebūs sasniedzams. Savukārt, ja tas nenotiks - Eiropas finanšu sankcijas šādā gadījumā var būt ļoti apjomīgas.

Plānotās izmaiņas Rīgā

Jau tuvāko gadu laikā ikvienam Rīgas iedzīvotājam tiks nodrošināta iespēja ērti šķirot atkritumus, tā būtiski samazinot nododamo maksas sadzīves atkritumu apjomu, kas nonāk poligonā. Atkritumu šķirošana ļauj samazināt maksas sadzīves atkritumu apjomu aptuveni par 20%, ieviešot bioatkritumu šķirošanu - vēl par 20-30%, tāpēc faktiski rīdzinieki, rīkojoties atbildīgi pret vidi, ietaupīs un radīs mazāku nešķiroto atkritumu apjomu.

Atkritumu apsaimniekošana ir komunālajam pakalpojumam līdzvērtīgs pakalpojums, par kura nodrošināšanu ir atbildīga pašvaldība. Tā var pakalpojumu nodrošināt pati vai nodot privāta uzņēmuma pārziņā, bet ir skaidri jāsaprot, ka konkurence darbojas pakalpojumu sniedzēja izvēles brīdī. To paredz likums, jo atkritumu apsaimniekošana ir obligāta prasība pilsētā un novados. Tās nodrošināšanā ir jārēķinās gan ar finansiāliem un saimnieciski izdevīgiem nosacījumiem, gan ar pilsētas attīstības prasību un vides jautājumiem, kas ir obligāti un par kuru izpildi jāatbild pašvaldībai.

Rīgas pašvaldība sadarbībā ar citām valsts institūcijām un nozares ekspertiem ir paveikusi milzīgu darbu, lai izvēlētos piemērotāko modeli sistēmas sakārtošanai. Iespējamo risinājumu izvērtējumā iesaistījās gan pētnieki, gan VARAM, gan Finanšu ministrijas, gan Centrālās finanšu un līgumu aģentūras, gan citu institūciju eksperti. Likuma ietvaros Rīgai bija jāizpēta un jāizvēlas viena no trim iespējamām alternatīvām atkritumu apsaimniekošanas modelim:

1. Jāorganizē publisks iepirkums uz 5-7 gadiem, kas būtiski sadārdzinātu tarifu rīdziniekiem. Proti, ir skaidri apzinātas investīcijas, kas nepieciešamas, lai Rīgā izveidoto ilglaicīgu, modernu un efektīvu atkritumu apsaimniekošanu. Šīs investīcijas, lieki nenoslogojot iedzīvotāju maksu par pakalpojumu, var optimāli atgūt ilgākā laika posmā. To var izdarīt arī 5-7 gados, bet iedzīvotājiem tas būtu ļoti liels finansiāls slogs. Līdzīgi kā iegādājoties dzīvokli - to var atmaksāt piecos gados, bet 20 gados to var izdarīt ērtāk, nejūtot ikdienā lielu slodzi.
2. Pašvaldībai bija iespēja sniegt pakalpojumu pašai. SIA «Getliņi EKO» šim būtu piemērota bāze, jo uzņēmumam ir nepieciešamā pieredze, atļaujas un vīzija par darbības modeli. Bet - tad risks par investīciju un finansējuma piesaisti, pašu ieguldījumiem sistēmas izveidē gultos uz Rīgas pašvaldības pleciem, savukārt PPP modelī finansējums ir privāta partnera atbildība. Kā arī pašvaldības uzņēmumu veidošana nozarēs, kur ir spēcīgi privātie uzņēmumi, tiek uzskatīta par negatīvu pārvaldības modeli, ko kritizējusi gan VARAM, gan Konkurences padome.
3. Publiskā privātā partnerība uz 20 gadiem tika atzīta par labāko risinājumu Rīgas atkritumu saimniecības modernizācijai, ņemot vērā nepieciešamo investīciju apjomu, kas jau dažu pirmo gadu laikā ir 27 miljoni eiro, bet projektā kopumā - aptuveni 100 miljoni eiro. Visos citos analizētajos scenārijos maksa rīdziniekiem būtu augstāka, mazinātos konkurence vai veidotos citi riski.

Ir īstenots konkurss, kura rezultātā Rīga ir izvēlējusies privāto partneri šī publiskā privātā modeļa īstenošanai. Šis ir nozīmīgs solis, lai Rīgā izveidotu mūsdienīgu, kvalitatīvu un efektīvu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, samazinot arī to atkritumu apjomu, kas šobrīd tiek apglabāti poligonā.

Kas ir privātā publiskā partnerība?

Privātās publiskās partnerības jēga ir - mazāki īstermiņa un ilgtermiņa riski iedzīvotājiem, pašvaldībai un privātajam partnerim, samazināti kopējie izdevumi un investīcijas, lielākas iespējas projektu īstenot, līdzdarbojoties visām iesaistītajām pusēm.

2018. gada 31. jūlijā SIA «Getliņi EKO» kā publiskais partneris sāka koncesijas procedūru privātā partnera izvēlei Rīgas pilsētas sadzīves atkritumu apsaimniekošanai publiskās privātās partnerības ietvaros. Rīgas pilsēta deleģēja pašvaldības uzņēmumu SIA «Getliņi EKO» šī procesa virzīšanai. Pirmā kārta koncesijas procedūras noritēja, lai atlasītu pretendentus konkursa otrajai kārtai. Procedūras 2. kārtā pretendenti iesniedza savu finansiālo un saimniecisko piedāvājumu.

Atbilstoši publiskās privātās partnerības procesam konkursa uzvarētājs veidos kopuzņēmumu ar SIA «Getliņi EKO», lai nodrošinātu Rīgas sadzīves atkritumu apsaimniekošanu un investīcijas turpmākos 20 gadus. Modeļa galvenā priekšrocība ir tāda, ka visas nepieciešamās investīcijas infrastruktūras izveidē gulstas uz privātā partnera pleciem. Rīgas pašvaldībai tās nav jāparedz savā budžetā, bet pēc sadarbības termiņa beigām izveidotā sistēma paliks pašvaldības pārziņā. Publiskā privātā modelī privātais partneris ir atbildīgs par investīciju plāna īstenošanu un pakalpojuma sniegšanu iedzīvotājiem, savukārt publiskais partneris - par nepieciešamās zemes rezervēšanu infrastruktūras objektiem un sadarbības kontroli.

Rīgas pašvaldība šajā procesā savu atbildību īstenos caur uzņēmumu «Getliņi EKO», kas nodarbojas ar Baltijas lielākā atkritumu poligona «Getliņi» apsaimniekošanu Rīgas rajonā, Stopiņu novadā, un īsteno lielāko vides aizsardzības projektu Baltijas valstīs. Vairāku gadu garumā poligonā «Getliņi» veiktās investīcijas atkritumu apsaimniekošanā un elektroenerģijas ražošanā ir apliecinājušas savu efektivitāti, finansiālo atdevi un labvēlīgu ietekmi uz vides saudzēšanu.

«Getliņi EKO» kā Rīgas pašvaldības pārstāvim galvenā funkcija šajā procesā būs uzraudzība un kontrole. Tā kā pārzinām nozares specifiku un darbību, mēs sekosim tam, vai visi līguma punkti tiek pildīti kvalitatīvi un laikā, vai investīcijas notiek atbilstoši plānotajam, vai privātais partneris pilda savas saistības.

Savukārt privātais partneris - sadzīves atkritumu pakalpojumu sniedzēji SIA «Clean R» un SIA «Eco Baltia vide» - dalībai konkursā par publisko privāto partnerību izveidojuši sabiedrību ar ierobežotu atbildību «CREB Rīga». Abiem apsaimniekotājiem ir ilgstoša pieredze, organizējot un piedāvājot atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus juridiskām un fiziskām personām gan Rīgā, gan Latvijas reģionos. Apvienojumā ar būtiskām investīcijām pakalpojuma infrastruktūrā Rīgā šī pieredze ļaus nodrošināt kvalitatīvu ilgtermiņa pakalpojumu pilsētā. Abi uzņēmumi jau šobrīd nodrošina 88% Rīgas atkritumu apsaimniekošanu

Kādi ieguvumi būs Rīgas iedzīvotājam?

Projekta ietvaros tiks veikta:

• Sadzīves atkritumu dalītās savākšanas punktu ierīkošana, nodrošinot ap 2500 punktu un to pieejamību iedzīvotājiem;
• 12 šķiroto atkritumu savākšanas laukumu ierīkošana;
• Transportlīdzekļu parka nomaiņa un regulāra atjaunošana, nodrošinot, ka visā līguma darbības laikā tiek izmantoti transportlīdzekļi, kas nav vecāki par 8 gadiem, tādējādi samazinot CO₂ izmešu daudzumu;
• Pazemes konteineru uzstādīšana Vecrīgā un tās apkārtnē;
• Nojumju uzstādīšana konteineru novietnēs, kur ir vismaz 3 konteineri;
• Izveidota bioloģiski noārdāmo atkritumu savākšanas sistēma visiem Rīgas iedzīvotājiem;
• Iedzīvotāju informēšana un izglītošana par atkritumu šķirošanas principiem un ieguvumiem.

Atšķirībā no esošās situācijas, kad dažādos Rīgas mikrorajonos cenas būtiski atšķiras, pēc izmaiņām visiem pilsētas iedzīvotājiem 20 gadu periodā tiks nodrošināts vienots pakalpojums ar vienotu tarifu, neatkarīgi no pilsētas rajona, attāluma līdz poligonam u.c. faktoriem. Ņemot vērā valsts plānoto dabas resursu nodokļa (DRN) ikgadējo pieaugumu, iepirkums ar atkritumu šķirošanas infrastruktūras paplašināšanu sniedz iespēju arī amortizēt straujāku cenu kāpumu iedzīvotājiem, jo par šķiroto atkritumu apkalpošanu nebūs jāmaksā.

Nešķiroto sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma cena, uzsākot pakalpojuma sniegšanu, būs 17,38 EUR/m³ (bez PVN), savukārt vidējā pakalpojuma cena 20 gadu periodā būs 20,38 EUR/m³ (bez PVN), kas ilgtermiņā nodrošina izdevīgu un prognozējamu cenu Rīgas iedzīvotājiem. Turklāt iedzīvotājiem tiks nodrošinātas ērtas sadzīves atkritumu šķirošanas iespējas, kas ļaus būtiski samazināt nododamo nešķiroto atkritumu apjomu. Piedāvātā Rīgas pakalpojuma cena jau šobrīd ir zemāka nekā virknē Latvijas novadu un pilsētu. Cenas izmaiņas līguma darbības laikā ir iespējamas vien dažos, stingri reglamentētos gadījumos, ko izraisa no piegādātāja neatkarīgi apstākļi - mainās nodokļu likmes, t.sk. DRN likme, PVN likme, atkritumu noglabāšanas tarifs poligonos, mainās degvielas cenas, atbilstoši valsts inflācijas koeficientam, notiek būtiskas izmaiņas normatīvajos aktos, kas maina pakalpojuma sniedzēja pienākumus.

Iedzīvotāju ieguvumi sistēmas modernizācijas rezultātā būs tīrāka vide, mazāks piesārņojums, labāk organizēts pakalpojums - līdz ar to iespējas ērtāk šķirot un būtiski samazināt savu maksas sadzīves atkritumu apjomu.

Lielākās investīcijas Rīgas atkritumu apsaimniekošanas sistēmā paredzētas jau tuvāko divu gadu laikā. Visas investīcijas dalītās atkritumu vākšanas sistēmas izveidei 27 miljonu eiro apmērā jāīsteno tuvāko septiņu gadu periodā. Kopējās investīcijas visā projekta darbības laikā, tostarp auto un konteineru parka regulārā atjaunošanā, saskaņā ar līgumu veido aptuveni 100 miljonus eiro.