Atalgojums

Vēlēto un Saeimas iecelto valsts amatpersonu bāzes alga 2025.gadā pieaugs par 6% - no 1205,71 eiro šogad līdz 1278,05 eiro nākamgad, liecina informācija Ministru kabineta mājaslapā. 

2023. gadā salīdzinājumā ar 2022. gadu politiķiem par darbu valdībā faktiski izmaksātais atalgojums pirms nodokļu nomaksas dažādu ministru pozīcijās ir audzis par desmitiem tūkstošu eiro, dažkārt pieauguma summai tuvojoties 30 000 eiro, liecina politiķu iesniegtās valsts amatpersonu deklarācijas.

Saskaņā ar Pasaules Bankas (PB) ziņojumu par sievietēm, uzņēmējdarbību un likumu, no 98 valstīm, kuras ir pieņēmušas likumus par vienādu atalgojumu sievietēm un vīriešiem par līdzvērtīgu darbu, tikai 35 valstis ir skatījušas jautājumu, lai risinātu atalgojuma plaisu.

Vidējais mēneša pamatalgas pieaugums organizāciju valdes locekļiem Latvijā šogad bija visaugstākais +12,6%, kamēr Lietuvā tas bija +12,5%, bet Igaunijā +11,7%, salīdzinot ar periodu pirms gada, liecina vadības konsultāciju uzņēmuma “Figure Baltic Advisory” veiktais ikgadējais Augstāko vadītāju atalgojuma pētījums. Tajā pašā laikā, analizējot vidējo mēneša pamatalgas pieaugumu organizāciju valdes priekšsēdētājiem, vērojama atšķirīga aina – šeit augstākais pieaugums ir Lietuvā (+13,6%), kam seko Latvija (+9,2%) un Igaunija (+8,8%).

Veselības ministre Līga Meņģelsone norāda, ka ministrija atbalsta arodbiedrības prasību par nepieciešamību palielināt mazāk atalgoto ārstniecības iestāžu darbinieku atalgojumu.

Valsts kanceleja aprēķinājusi, kāds atalgojums 2024. gadā pienākas Valsts amatpersonām.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku asociācijas (LIZDA) centieni uzlabot izglītības un zinātnes nozares darbinieku darba apstākļus ir nepieciešams solis, lai skolēniem, studentiem un visai sabiedrībai būtu pieejama kvalitatīva visu līmeņu izglītība, šādu nostāju vēstulē atbildīgajām amatpersonām pauž Rektoru padome.

Pirms jaunā mediķu atalgojuma modeļa ieviešanas ir jāizvērtē pilotprojektu rezultāti, aģentūrai LETA pauda veselības ministre Līga Meņģelsone (AS).

Veselības ministre Līga Meņģelsone (AS) centīsies panākt veselības aprūpē strādājošo atalgojuma sistēmas izmaiņas jau šogad, un viņa paredz, ka pēc to stāšanās spēkā medicīnas māsām vairs nevajadzēs strādāt vairākās darba vietās, lai nopelnītu pienācīgu iztiku.

Konkrētu finansējuma pieauguma plānu pa gadiem no informatīvā ziņojuma par mediķu jauno atalgojuma modeli palūdza izņemt Finanšu ministrija (FM), intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" pastāstīja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

No šī mācību gada pedagogu zemākā mēneša darba algas likme palielināsies par 8,4% - no 830 eiro līdz 900 eiro, paredz 5.jūlijā valdībā pieņemtie grozījumi vairākos Ministru kabineta noteikumos.

Nepietiekamā atalgojuma dēļ Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) nākotnē paredz vēl lielāku nodarbināto trūkumu, atzīst dienests.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) ir pārliecināts, ka pedagogu atalgojuma modeļa reforma izdosies, secināms no politiķa teiktā Latvijas Televīzijai.

atvijas Izglītības vadītāju asociāciju (LIVA) joprojām neapmierina vairāki finansējuma piešķiršanas mācību iestādēm aspekti, šorīt Latvijas Radio atzīmēja Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas prezidents un Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors Rūdolfs Kalvāns. LIVA nav apmierināta ar lielāko skolu dotāciju iesaldēšanu, kas pamatā skars Rīgu un Pierīgu. Savukārt valsts ģimnāzijas neapmierina, ka tām ne vien nav palielināts, bet pat tiek samazināts dotācijas koeficients, lai arī šīs skolas nodrošina augstus mācību sasniegumus. Asociācija atzīmē, ka tiek piedāvāts neskaidrs regulējums par "kvalitātes daļas piemaksu", par ko neesot īsti saprotams, kam un par ko šādas piemaksas varētu piešķirt. Tāpat Kalvāns uzskata, ka plānotā 0,5% līdz 1% piemaksa pašvaldībām par skolu tīkla sakārtošanu nav motivējoša, lai pašvaldības tiešām virzītos uz to optimizēšanu. Kā ziņots, lai apturētu jaunā finansējuma sadales modeļa ieviešanu, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) padomes ārkārtas sēdē nolemts 16.jūnijā pie Saeimas ēkas rīkot piketu. Argumentējot LIZDA lēmumu "iziet ielās", arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga pauž nostāju, ka Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātā naudas pārdales reforma ir pretrunā ar politiķu iepriekš lemto. Jaunās pārmaiņas, ko pedagogiem piedāvā IZM, esot nekonsekventas. Tas attiecoties gan uz bāzes summu, no kuras tiks rēķināts algas pielikums, gan uz koeficientiem, kas tiks piemēroti pedagogu algām. Vanagas vērtējumā, "IZM manipulē ar cipariem", "uz papīra" solot finansējuma pieaugumu par vairāk nekā 8%, taču praksē ieviešot 2,5% pieauguma griestus. Tas nozīmējot, ka algu pieauguma, "kāds tika solīts iepriekš un ar kādu pedagogi rēķinājās", nebūs. "Atbildīgā ministrija mūs nesadzirdēja saskaņošanas sanāksmēs, neņēma vērā mūsu iebildumus, tādēļ ir pienācis laiks iziet ielās un runāt vēl skaļāk. Politiķi nepilda iepriekš solīto, lai gan galvenais, ko mēs pieprasām, ir konsekvence, doto solījumu pildīšana un iespēja prognozēti rēķināties ar situācijas attīstību nākotnē," uzsver LIZDA priekšsēdētāja.

Īstenojot veselības sistēmas atalgojuma reformu, nozares darbinieku atalgojums varētu būt augstāks nekā pirms Covid-19 krīzes, Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" pauda Valsts prezidents Egils Levits.

Kontekstā ar publiski daudz apspriesto algu pielikumu vadošajām valsts amatpersonām, ir interesanti paraudzīties uz to, kuru profesiju pārstāvji Latvijā ir uzskatāmi par labāk atalgotajiem.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kas nosaka atalgojuma pieaugumu valsts pārvaldes amatpersonām no 2023.gada, īstenojot valsts pārvaldes atlīdzības sistēmas reformu.

Valsts augstāko amatpersonu atalgojuma pieaugums no 2023.gada nav pieņemams, jo atbilstošs atbalsts netiek nodrošināts mediķiem, citu profesiju pārstāvjiem un pensionāriem, šodien debatēs Saeimā norādīja opozīcijas pārstāvji.

Saeimas vairākums šodien grozījumos Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noraidīja deputātu Ļubovas Švecovas (LPV) un Jūlijas Stepaņenko (LPV) priekšlikumu valsts amatpersonu atalgojumu palielinājumu sasaistīt ar nabadzības samazināšanos.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti vienojās veltīt atsevišķu sēdi diskusijām par pedagogu atalgojuma finansēšanas modeļa maiņu.