Biedrība: bez papildu naudas no slimnīcu reformas lielas jēgas nebūs

Latvijas Slimnīcu biedrība (LSB) ir gatava konstruktīvai sadarbībai ar Veselības ministriju (VM) slimnīcu tīkla reformas jautājumos, tomēr biedrība vēl joprojām uzsver, ka esošās problēmas tīklā nebūs iespējams atrisināt bez papildu finansējuma, pēc šodienas tikšanās ar veselības ministru Hosamu Abu Meri (JV) sacīja LSB valdes priekšsēdētājs Artūrs Bērziņš.

Bērziņš pauda, ka VM slimnīcu tīkla reformu joprojām mēģina pasniegt kā pārmaiņas, kurās jautājumus varēs risināt ar esošo finansējumu.

„Reforma nevar būt instruments, ar kuru valsts mēģina atrisināt finansējuma trūkumu, samazinot pakalpojumu klāstu reģionos. Reformai ir jākalpo iedzīvotājiem — jānodrošina, ka katra Latvijas iedzīvotāja dzīvesvietā ir saprotama, droša un savlaicīga piekļuve veselības aprūpei. Tas prasa ne tikai pārstrukturēšanu, bet arī papildu ieguldījumu,” teica Artūrs Bērziņš.

LSB norāda, ka atsevišķām slimnīcām plānotās pārbīdes varētu būt pozitīvas, tomēr kopējo ietekmi uz slimnīcu tīklu un pacientu plūsmām varēšot vērtēt tikai pēc tam, kad VM nozarei būs prezentējusi pilnu reformas piedāvājumu. Nākamā plānotā tikšanās ar visu nozari paredzēta 25. maijā Jelgavas pilsētas slimnīcā. Tajā VM plāno iepazīstināt slimnīcas ar sagatavoto reformas piedāvājumu pirms iesniegšanas Ministru kabinetā.

LSB aicina VM pirms reformas iesniegšanas Ministru kabinetā skaidri parādīt, kā plānotās izmaiņas risinās slimnīcu finansējuma, personāla pieejamības un neatliekamās palīdzības nodaļu noslodzes jautājumus. Biedrībā norāda, ka kopš 2022. gada slimnīcas izmaksu pieaugumu lielākoties ir segušas no iekšējiem resursiem, kas ilgtermiņā apdraud pacientiem sniegtās palīdzības pieejamību un kvalitāti. Vienlaikus finansējuma pārdale var samazināt speciālistu un līdz ar to arī pakalpojumu pieejamību, tāpēc reformas ieviešanai nepieciešamas papildu investīcijas ārpus esošā veselības aprūpes budžeta, skaidri norādot to apmēru un mērķus, uzsver LSB. Tāpat biedrība gaida skaidrojumu, kā reforma mazinās neatliekamās palīdzības un uzņemšanas nodaļu noslodzi, kur pacientu skaits turpina pieaugt galvenokārt nepieejamu ambulatoro pakalpojumu dēļ.

LSB vadītājs kopumā šīs dienas sarunu ar VM raksturoja kā iepazīšanos un viedokļu apmaiņu. Nevarētu teikt, ka slimnīcas būtu saņēmušas konkrētas atbildes un skaidri zinātu, kā tām turpmāk jārīkojas, sarunu iznākumu vērtēja Bērziņš.

Vienlaikus LSB atzīmē, ka konkrētāk iezīmējies plāns pārmaiņas ieviest no 2027. gada janvāra, tādēļ slimnīcām vēl būšot laiks tām sagatavoties, kas ir pozitīvi. Tomēr biedrībā uzsver, ka būtiskākā problēma saglabājas - reformas īstenošana esošā finansējuma ietvaros pamatproblēmas nerisinās.

Ar Latvijas Slimnīcu asociācijas vadītāju Bērziņu un arī ar Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāju Aini Dzalbu šodien tikusies Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS), kura secinājusi, ka veselības pakalpojumu pieejamība Latvijas reģionos ir nopietni apdraudēta nepietiekama un nestabila finansējuma dēļ.

Kā aģentūru LETA informēja Mieriņas birojā, tikšanās laikā secināts, ka veselības aprūpes sistēma Latvijā pašlaik sastopas ar būtiskiem strukturāliem un finanšu izaicinājumiem. Ilgstoši nepietiekamais finansējums negatīvi ietekmē gan pakalpojumu pieejamību reģionos, gan mediķu spēju nodrošināt kvalitatīvu aprūpi.

Nozares pārstāvji uzsvēra reģionālo slimnīcu nozīmi, nodrošinot veselības aprūpi tuvāk iedzīvotāju dzīvesvietām. Vienlaikus tika akcentēts, ka joprojām nav sakārtota pacientu plūsma starp universitātes un reģionālajām slimnīcām, kas rada sarežģījumus pēcaprūpes izmaksu segšanā. Situāciju pasliktina arī speciālistu trūkums un nepietiekams finansējums jaunu mediķu piesaistei.

Sarunā akcentēts, ka ģimenes ārstu sektorā situācija saglabājas kritiska - daudzi ārsti apkalpo vairāk nekā 2200 pacientu, kas pārsniedz optimālo prakses slodzi un veicina izdegšanu. Papildu problēmas rada māsu trūkums un nekonkurētspējīgs atalgojums, kā arī nepārskatīts kapitācijas finansējums un neatbilstoši tarifi par profilaktiskiem pakalpojumiem.

Tikšanās dalībnieki vienojās par nepieciešamību pēc koordinētas rīcības, tostarp izstrādājot stabilu ilgtermiņa finansēšanas modeli veselības nozarei un pārskatot tarifus ģimenes ārstiem. Tāpat uzsvērta ciešākas sadarbības nozīme starp Veselības ministriju, Nacionālo veselības dienestu, ārstniecības iestādēm un pašvaldībām.

Mieriņa norādīja, ka pašreizējais veselības nozares finansējums aptuveni 4% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP) ir nepietiekams un Latviju nostāda nelabvēlīgā situācijā salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības valstīm. Viņa uzsvēra nepieciešamību pakāpeniski palielināt šo finansējumu vismaz līdz 6% no IKP.

Saeimas priekšsēdētāja arī pauda gatavību 2027. gada budžeta veidošanas procesā rosināt pārskatīt ģimenes ārstu manipulāciju tarifus un palielināt kapitācijas finansējumu, īpaši senioru aprūpei. Vienlaikus jau tuvākajā laikā būtu jānodrošina medicīnas māsu atalgojuma pieaugums, virzoties uz vismaz 1200 eiro mēnesī.

Jau ziņots, ka VM pēc šodienas sarunām informējusi, ka, reformējot slimnīcu tīklu, visās slimnīcās neatliekamās medicīniskās palīdzības un uzņemšanas nodaļās diennakts režīmā būs nodrošināta viena līdz divu ārstu nepārtraukta dežūra.

Šāds priekšlikums sagatavots sadarbībā ar slimnīcām individuālās sarunās, uzklausot pašu slimnīcu redzējumu un attīstības iespējas, kā arī salāgojot to ar veselības politikas veidotāju redzējumu.