Latvijas ekonomikas izaugsmes jauns cikls sāksies 2024.gada otrajā pusē, šodien "Vienotības" kongresā sacīja partijas priekšsēdētājs, finanšu ministrs Arvils Ašeradens.
Nākamā gada budžeta izdevumi varētu būt 16,1 miljards eiro, otrdien preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).
Lai vai Arvils Ašeradens nekļūs par premjeru, taču skaidrs, ka nekur zemāk par finanšu ministru viņš nekādā gadījumā nevar krist. «Jaunā vienotība» finanšu ministra krēslu nevienai citai partijai neatdos neparko.
Ceturtdien, 17.augustā, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) plāno informēt Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču par iespējamās jaunās valdības modeli, šodien pēc Kariņa un "Jaunās vienotības" (JV) sarunām ar "Progresīvajiem" un Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) žurnālistus informēja JV politiķis, finanšu ministrs Arvils Ašeradens.
Šonedēļ darba grupā tiks skatīti konkrēti scenāriji potenciālajai nodokļu reformai, pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču aģentūrai LETA pauda finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).
Ja valdības koalīcijā ejam uz valdību ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), jāizdomā veids, kā norobežoties no sankcijām pakļautā Aivara Lemberga, Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums" norādīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).
Kamēr turpinās Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) konsultācijas ar opozīcijas partijām “Progresīvie” (P) un ZZS, vai iespējama valdošās koalīcijas paplašināšanās, tikmēr pie politiskās elites galda tiek spriests, vai patiesi tas būs paplašinājums ar Kariņu, vai tomēr jauna valdība ar Arvilu Ašeradenu (JV) vai Andu Čakšu (JV) premjera krēslā.
Par to, kāpēc netiek atlaista Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme, par iespējamo ārkārtas nodokli bankām un energouzņēmumiem, vājo komercbanku kreditēšanu, gauso Eiropas Savienības (ES) fondu apgūšanas gaitu un citiem jautājumiem “Neatkarīgās” intervija ar finanšu ministru Arvilu Ašeradenu (“Jaunā vienotība”).
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens veselības aprūpes finansējuma problēmām veltītajā LTV raidījumā “Kas notiek Latvijā?” vairākkārt uzsvēra, ka veselības aprūpei nepieciešamo naudu ar valdības rīcībā esošajiem finanšu resursiem nodrošināt neesot iespējams. Vienīgā izeja esot palielināt nodokļu slogu. Jāsaka, kā ir: viņš mānās.
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) pašreiz neredz, ka Veselības ministrija (VM) būtu spējīga reformēt nozari, Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums" norādīja ministrs.
Finanšu ministra Arvila Ašeradena (“Jaunā Vienotība”) ātrā ideja par to, ka pilnīgi visi Latvijas iedzīvotāji jāpiespiež pildīt ienākumu deklarācijas, visticamāk, tomēr nerealizēsies. Pirmkārt, izskatās, ka pati Finanšu ministrija (FM) kāpjas soli atpakaļ, otrkārt, JV koalīcijas partneri par to nebūt nav sajūsmā.
Patlaban notiek darbs pie jauna ēnu ekonomikas apkarošanas plāna. Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) atzīt, ka gatavojas rosināt pārmaiņas, kas varētu nebūt populāras, vēsta TV3.
Finanšu ministra Arvila Ašeradena (JV) ienākumi pērn samazinājušies par 185 837 eiro - no 237 278 eiro 2021.gadā līdz 52 441 eiro 2022.gadā, liecina VID publiskotā Ašeradena valsts amatpersonas deklarācija par 2022.gadu.
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (“Jaunā Vienotība”) esot izšķīries vairs neatbalstīt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes atrašanos savā amatā, liecina “Neatkarīgās” rīcībā esošā neoficiālā informācija. Jautājumu par I. Jaunzemes tālāko likteni viņš ilgstoši turēja atvērtu, atsaucoties uz to, ka tas tiks skatīts kontekstā ar plašākām VID reformām.
Apritējis jau vairāk nekā pusgads, kopš iepriekšējais finanšu ministrs Jānis Reirs no amata atstādināja Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi saistībā ar publiski izskanējušajiem apgalvojumiem par iespējamiem VID darbinieku likumpārkāpumiem. Līdz ar ministru maiņām amatā “atpakaļiestādinājās” VID ģenerāldirektore, taču sabiedrībai sešu mēnešu laikā tā arī netika pavēstīts, vai patiesi VID darbojas vai ir darbojies “pasūtījumu” galds pārbaužu lietu un kriminālprocesu uzsākšanai vai to izbeigšanai.
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) un Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks no bankām sagaida labvēlīgas augsnes sagatavošanu kreditēšanas apjoma palielināšanai ekonomikas izaugsmes brīdī, sociālajos tīklos paziņojis finanšu ministrs.
Lai gan vēl pirms pāris nedēļām šķita, ka politiķi, tajā skaitā valdošie, ir gatavi izšķirties par labu ārkārtas nodokļa jeb solidaritātes maksas piemērošanai komercbankām un energouzņēmumiem par nesamērīgu peļņu, kas radusies ārkārtas apstākļu dēļ, šobrīd sākotnējais entuziasms šķiet nedaudz saplacis. Nav izslēgts, ka savu perfekti atstrādāto lobēšanas mašīnu ir ieslēgušas komercbankas.
Latvijā iekasēto nodokļu apmērs nav pietiekams visu vajadzību finansēšanai, tāpēc, strādājot pie Nodokļu politikas pamatnostādņu 2024.-2027.gadam projekta, notiks diskusijas par visiem 14 nodokļiem, trešdien sarunā ar žurnālistiem sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).
Valdības konstruktīvais un uz sadarbību vērstais darbs ļauj pievērsties tādiem jautājumiem, kas ilgstoši tika atstāti novārtā, piemēram, izglītības reforma, veselības sistēmas finansēšana un kapitāla tirgus attīstība, aģentūrai LETA pavēstīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).