Ašeradens: Latvijas ekonomika turas pārsteidzoši labi

© Ģirts Ozoliņš/F64

Nākamā gada budžeta izdevumi varētu būt 16,1 miljards eiro, otrdien preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Tāpat ministrs norādīja, ka valdība patlaban apsteidz budžeta izstrādes grafiku, noslēdzot budžeta veidošanas otro posmu. Otrdien apstiprināto finansējumu 783,5 miljonu eiro apmērā jaunajām valdības programmām un prioritātēm bija paredzēts izskatīt 29.septembrī, bet tas izdarīts trīs dienas agrāk.

Ašeradens uzsvēra, ka atbalstītie prioritārie pasākumi atbilst valdības deklarācijā minētajiem - drošība, veselības aprūpe, izglītība.

Finanšu ministrs atgādināja, ka ministrijas bija iesniegušas prioritāro pasākumu pieteikumus aptuveni divu miljardu eiro apmērā, bet rasta iespēja atbalstīt prioritāros pasākumus par 783,5 miljoniem eiro.

Kā būtiskākās nozares, kurās būtu jāmeklē vēl kāds papildu finansējums, Ašeradens nosauca Satiksmes ministrijas budžetu un finansējumu "Latvijas dzelzceļam", kā arī Klimata un enerģētikas ministrijas budžetu.

Vienlaikus Ašeradens uzsvēra, ka valdībai ir 1,2 miljardu eiro Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma rezerve, tāpēc aicināja aktīvāk īstenot ES līdzfinansētos projektus.

Ministrs piebilda, ka patlaban "Latvijas ekonomika turas pārsteidzoši labi", tāpēc Ašeradens uz nākamo gadu raugās optimistiski.

Jau ziņots, ka valdība vienojusies par trim galvenajām valsts prioritātēm - drošību, izglītību un veselību, novirzot tām finansējumu 443,6 miljonu eiro apmērā, bet kopā ar ārpus fiskālās telpas vienreizējām investīcijām - 486,6 miljonu eiro apmērā.

Tostarp drošībai atvēlēti 91,9 miljoni eiro, izglītībai - 119,7 miljoni eiro, bet veselībai - 275 miljoni eiro.

Tāpat ziņots, ka valdība otrdien atbalstīja arī vairākus Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2024.-2027.gadam izstrādes virzību minētos nodokļu politikas priekšlikumus, kurus paredzēts pieņemt kopā ar 2024.gada budžetu.

Nodokļu sistēmas pilnveidošanas priekšlikumi tiks sagatavoti virzībai pēc pamatnostādņu apstiprināšanas 2023.gada beigās, tomēr vienlaikus ir identificēti vairāki nodokļu politikas priekšlikumi, kurus, ņemot vērā to aktualitāti, varētu virzīt apstiprināšanai kopā ar valsts budžetu 2024.gadam.

Darba grupas priekšlikumi paredz celt akcīzes nodokli alkoholam, naftas produktiem, tabakas izstrādājumiem, kā arī celt azartspēļu nodokli.

Darba grupa arī rosina vienkāršot mikrouzņēmuma nodokli (MUN), kā arī veikt vairākas izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN), pievienotās vērtības nodokļa (PVN), dabas resursu nodokļa, kā arī uzņēmuma ienākumu nodokļa (UIN) piemērošanā, tostarp atbalstīt obligāto UIN avansa maksājumu bankām 20% apmērā no iepriekšējā gada peļņas, kas nākamā gada budžetā varētu dot 140 miljonu eiro ieņēmumus.

Darba grupā vēl turpinās diskusijas par konkrēto priekšlikumu dizainu - likmēm, atvieglojumu lielumu un administrēšanas jautājumiem, tādējādi tie vēl var tikt precizēti pirms iesniegšanas Ministru kabinetā.

Politika

Ar vienu no redzamākajiem deviņdesmito gadu Latvijas atjaunojamās valsts politiskajiem arhitektiem, “Vienotības” priekšteces – “Latvijas ceļa” – ilggadējo Saeimas frakcijas priekšsēdētāju Andreju Panteļejevu sarunājamies par to, kas šobrīd notiek Latvijā un pasaulē. Sākot ar “Rail Baltica” kolīzijām, nupat notikušajām Eiroparlamenta vēlēšanām un beidzot ar prognozēm par iespējamo lielo karu.