Aizsardzības ministrija ir apkopojusi informāciju, ka 51 no kopskaitā 245 valsts aizsardzības dienesta pirmo iesaukumu pabeigušajiem jauniešiem turpina sevis pilnveidošanu, izvēloties valsts finansētas pilna laika studijas augstākās izglītības iestādēs.
Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) tuvākajos četros gados plānots iepirkt ātrgaitas kuterus, Lāčplēša dienā publicētajā videouzrunā par armijas modernizāciju norādījis NBS komandieris Leonīds Kalniņš.
Armijas munīcijas krājumu papildināšanai un individuālā ekipējuma nodrošināšanai nākamgad paredzēts tērēt 23 000 000 eiro, liecina Aizsardzības ministrijas prezentētā informācija Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai.
Kadagā, pie Nacionālo bruņoto spēku (NBS) militārās bāzes, šoruden par aptuveni 183 000 eiro tiek veidota "militarizētās tēlniecības kompozīcija" – uz betona podesta izvietots savu laiku nokalpojis kāpurķēžu bruņutransportieris "CVR(T)", ziņo LETA.
Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma Militārā dienesta likuma grozījumus, kas nosaka, ka mobilizācijas gadījumā Latvijas armijā varēs dienēt arī citu valstu pilsoņi.
NATO būtiski jāpastiprina savas aizsardzības spējas un jāpalielina kaujas brigāžu skaits no 82 līdz 131, kā arī jāizveido jauni korpusi un divīzijas, kuru skaitam vajadzētu palielināties no 24 līdz 38, un tas ir tikai minimālo prasību izpildei, raksta izdevums “Defense Express”.
ASV nosūta nelielu skaitu papildu karavīru uz Tuvajiem Austrumiem, reaģējot uz kraso vardarbības pastiprināšanos starp Izraēlu un Libānas bruņoto grupējumu "Hizbollah", kas palielinājusi plašāka reģionāla kara risku, pirmdien paziņoja Pentagons.
Līdz 2030.gadam Lietuvā vajadzētu būt 15 500 profesionālu karavīru un 50 000 aktīvās rezerves karavīru, paredz trešdien Lietuvas valdības apstiprinātais Bruņoto spēku personāla plāns 2024.-2030.gadam.
Lai mobilizācijas gadījumā Latvijas armijā varētu dienēt arī citu valstu pilsoņi, Saeima ceturtdien, 23.maijā, pirmajā lasījumā atbalstīja Militārā dienesta likuma grozījumus.
Saeima šodien nodeva izskatīšanai komisijās valdības un Aizsardzības ministrijas (AM) virzītos grozījumus Militārā dienesta likumā, kas paredz iespēju krīzes situācijās pieņemt militārajā dienestā motivētus ārvalsts pilsoņus, tostarp no Ukrainas.
Ministru kabinetā atbalstītais likumprojekts paredz, ka pēc valstī izsludinātas mobilizācijas izņēmuma vai karastāvokļa gadījumā Nacionālo bruņoto spēku sastāvā varētu operatīvi uzņemt dienestā brīvprātīgos ārvalstu karavīrus, portālā "X" paziņoja Aizsardzības ministrs Andris Sprūds.
Apvienotajai Karalistei būtu jāievieš obligātais militārais dienests un kopumā jāsagatavojas iespējamai totālai mobilizācijai, lai aizsargātos no Krievijas agresijas, tā intervijā laikrakstam The Telegraph norādīja Latvijas ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš.
Dienestam Nacionālo bruņoto spēku Mehanizētajā kājnieku brigādē pērnruden bija jāiesauc 480 jauniesaucamo. Pieteicās 515 jaunieši, no kuriem par derīgiem dienestam tika atzīti 330. Trūkstošos 150 tika nolemts atlasīt izlozes veidā no tiem 300, kuriem pēc likuma būtu jādienē obligātā kārtā.
Ukraina cīnās par izdzīvošanu, un Rietumu armijām un politiskajiem līderiem ir krasi jāmaina veids, kā tie palīdz Ukrainai atvairīt iebrucējus, uzskata NATO Militārās komitejas priekšsēdētājs Robs Bauers.
Krievijas pilna apmēra karam Ukrainā tuvojas jau otrā ziema. Militārie eksperti brīdina, ka okupanti sākuši taupīt raķetes, lai tās tā pat kā pirms gada aukstajā laikā izmantotu energoapgādes infrastruktūras iznīcināšanai, ziņo TV3 raidījums "Nekā personīga".
Francija izvietos 7000 karavīru drošības garantēšanai valstī pēc tam, kad tika uzsludināts visaugstākais trauksmes līmenis saistībā ar skolotāja noduršanu kādā skolā valsts ziemeļaustrumos.
Izraēlas armija sestdien paziņoja, ka ir nogalinājusi iespējamu teroristu grupu, kas Izraēlā mēģināja ieiet no Libānas puses, kā arī likvidēts par “Hamas” vērienīgā uzbrukuma plānotāju uzskatītais komandieris.
Pirmdien, 9.oktobrī, Ministru kabinets atbalstīja Aizsardzības ministrijas izstrādāto likumprojektu "Grozījumi Valsts aizsardzības finansēšanas likumā", kas paredz līdz 2027.gadam pakāpeniski palielināt finansējumu valsts aizsardzībai līdz 3% no attiecīgajam gadam prognozētā iekšzemes kopprodukta apjoma.