Latvijas armijā mobilizācijas gadījumā varēs dienēt arī ārvalstnieki
Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma Militārā dienesta likuma grozījumus, kas nosaka, ka mobilizācijas gadījumā Latvijas armijā varēs dienēt arī citu valstu pilsoņi.
Turpmāk vispārējas un daļējas mobilizācijas gadījumā militārajam dienestam Nacionālajos bruņotajos spēkos varēs brīvprātīgi pieteikties Eiropas Savienības (ES), Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas un NATO dalībvalstu, Austrālijas, Brazīlijas, Jaunzēlandes vai Ukrainas pilsoņi.
Patlaban krīzes situācijās militārajā dienestā nevar pieņemt motivētus ārzemniekus. Savukārt Ukrainas pieredze rāda, ka bruņotajos spēkos efektīvi var karot arī citu valstu pilsoņi, norādījusi Aizsardzības ministrija.
Ar pieņemtajiem grozījumiem noteiktas prasības, lai ārzemnieku varētu pieņemt dienestā. Noteikts, ka ārzemnieks nedrīkstēs būt kādas ārvalsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata vai ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs. Ārzemnieka pieņemšanai Latvijas armijā jāatbilst nacionālās drošības interesēm. Tāpat viņš nedrīkstēs būt bijis PSRS vai Latvijas PSR dienestā. Tāpat noteikts, ka ārzemniekam jāprot valsts valoda vai vismaz viena no NATO oficiālajām valodām - angļu vai franču -, kā arī paredzēta virkne citu nosacījumu.
Militārā dienesta likuma grozījumi arī paredz, ka turpmāk ar Latvijas armijas karavīru pirms termiņa varēs izbeigt dienesta līgumu, ja viņam būs dubultpilsonība ar citu trešo valsti, piemēram, Krieviju vai Baltkrieviju, vai kādu citu, kas nav ES, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas vai NATO dalībvalsts, Austrālija, Brazīlija, Jaunzēlande vai Ukraina. Dubultpilsonības formalitātes karavīriem jāsakārto līdz nākamā gada 1.aprīlim, paredz likuma grozījumi.
Likuma izmaiņas arī paredz uzlabot nosacījumus topošajiem Latvijas karavīriem, tostarp atteikties no minimālā piecu gadu līguma termiņa noteikšanas, deleģējot aizsardzības ministram pienākumu noteikt šos termiņus. Patlaban pirms mācību uzsākšanas militārajā izglītības iestādē vai Nacionālo bruņoto spēku vienībā ar karavīru slēdz līgumu, kurā noteikts - pēc mācību kursa beigšanas obligāti jānodien līgumā noteiktais laiks, kas nav mazāks par pieciem gadiem. Izmaiņas nepieciešamas, lai nodrošinātu lielāku elastību profesionālā dienesta līgumu slēgšanā un mudinātu karavīrus nodienēt līdz pirmā līguma termiņa beigām, deputātiem iepriekš sacīja Latvijas armijas pārstāvji.
Tāpat likuma grozījumi paredz turpmāk arī vecākajiem un augstākajiem instruktoriem prast vismaz vienu no NATO oficiālajām valodām atbilstošā līmenī. Pašreiz šī prasība ir noteikta tikai karavīriem, kas pretendē uz virsnieka dienesta pakāpi. Pieaugot gan instruktoru iesaistei starptautiskajā apritē, gan nepieciešamībai būt spējīgiem komunicēt ar sabiedroto karavīriem, arī vecākajiem un augstākajiem instruktoriem ir aktualizējusies nepieciešamība pārvaldīt angļu vai franču valodu, norādījuši likumprojekta autori. Paredzēts, ka šī prasība stāsies spēkā no nākamā gada 1.janvāra.