Vairums jeb 73% iedzīvotāju uzsver, ka ir patīkami saņemt dāvanas Ziemassvētkos, tomēr tas neesot obligāti, savukārt 27% aptaujāto norādīja, ka šie svētki nav iedomājami bez dāvanām, liecina Biznesa augstskolas "Turība" veiktā aptauja.
Baltijas iedzīvotāji Ziemassvētku dāvanā vislabprātāk gribētu saņemt kādu elektronisku iekārtu, liecina būvniecības un sadzīves preču tirdzniecības uzņēmuma "Kesko Senukai Latvia" iedzīvotāju aptauja par Ziemassvētku dāvanu iegādes paradumiem Baltijā.
Latvijā 63% uzņēmēju ir saskārušies ar mazkvalificēta darbaspēka trūkumu, savukārt 74% problēmas sagādājušas arī augsti kvalificētu profesionāļu atrašana, noskaidrots Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) veiktajā biedru aptaujā.
Pēdējā gada laikā uzlabojusies Latvijas iedzīvotāju rēķinu maksāšanas disciplīna, bet joprojām vairāk nekā trešdaļa jeb 34% pēdējo 12 mēnešu laikā ir kavējuši viena vai vairāku rēķinu apmaksu, liecina kredītu pārvaldības uzņēmuma "Intrum" ceturtdien prezentētais Eiropas finanšu labklājības barometrs.
Vairums 18 līdz 24 gadus veco Krievijas iedzīvotāju vēlas pārcelties uz ārzemēm uz pastāvīgu dzīvi, konstatēts valsts lielākā neatkarīgā pētījuma centra aptaujā.
Turpinām iepazīstināt ar Rīgas iedzīvotāju aptauju, kas notika no 29. jūlija līdz 20. augustam. Iegūtā informācija ir palīdzējusi jaunās Rīgas attīstības programmas 2021.–2027. gadam potenciālo prioritāšu definēšanā.
Sauss un piesārņots gaiss mājoklī, īpaši rudens un ziemas sezonā, rada dažādas veselības problēmas un sliktu pašsajūtu. Ar to saskaras gan bērni, gan pieaugušie un, protams, īpaši cilvēki ar alerģiskām reakcijām. Lai cīnītos ar sausu un piesārņotu gaisu, vidēji 50% baltiešu piekopj dažādas “tautas metodes”, savukārt 30% nepievērš uzmanību gaisa kvalitātei, liecina Philips veiktajā aptaujā Baltijas valstīs.
24% iedzīvotāju vērtē pašreizējo izglītības kvalitāti Latvijā kā augstu, gandrīz puse jeb 49% to vērtē kā viduvēju, savukārt kopumā kā zemu izglītības kvalitāti vērtē 21% iedzīvotāju, liecina Rīgas Tālmācības vidusskolas izglītības kvalitātes indekss.
Latvijas jaunieši visbiežāk nožēlo pārlieku dalīšanos ar personīgiem fotoattēliem (40%) un rupju vai agresīvu izturēšanos (35%) internetā, liecina Samsung Skola nākotnei veiktā aptauja. Turklāt katrs piektais no jauniešiem atzīst, ka problēmsituācijās digitālajā vidē, kuras risinājis vienatnē, tomēr būtu bijis pareizāk iesaistīt pieaugušos.
Teju ceturtā daļa jeb 24% vecāku Latvijā vismaz reizi nedēļā vai biežāk piedzīvo situāciju, kad viņu bērns, kuram ir mobilais telefons, nav sazvanāms, tādējādi nezinot, kur atvase atrodas vai ar ko nodarbojas, liecina mobilo sakaru operatora BITE un pētījumu aģentūras “Norstat” aptaujas dati.
Vairākums Latvijas iedzīvotāju – 69% – norāda, ka lepojas ar savu valsti, liecina Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades biroja un Norstat veiktā aptauja*. Visbiežāk lepnumu par Latviju pauduši zemgalieši (83%) un vidzemnieki (79%), taču arī pārējos novados un Rīgā vairāk nekā 60% respondentu norādījuši, ka jūtas lepni par Latviju.
Gandrīz ceturtdaļa jeb 24% vecāku Latvijā vismaz reizi nedēļā vai biežāk piedzīvo situāciju, kad viņu bērns, kuram ir mobilais telefons, nav sazvanāms, un tādējādi viņi nezina, kur atvase atrodas vai ar ko nodarbojas, liecina pēc mobilo sakaru operatora "Bite Latvija" pasūtījuma veiktās pētījumu kompānijas "Norstat Latvija" aptaujas dati.
Iedzīvotāji, kuriem ģimenē ir bērni, kas šobrīd iegūst jebkādu izglītību, ir labākās domās par vidējās izglītības pieejamību Latvijā nekā iedzīvotāji, kuriem ģimenē nav izglītību iegūstoši bērni, liecina sadarbībā ar pētījumu centru SKDS tapušais Rīgas Tālmācības vidusskolas izglītības kvalitātes indekss.
Latvijā 40% aptaujāto jauniešu nožēlo pārlieku dalīšanos ar personīgiem fotoattēliem, liecina elektronisko ierīču ražotāja "Samsung Electronic Baltics" sociālās iniciatīvas "Samsung Skola nākotnei" aptauja.
Šogad teju puse jeb 47% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem uzskata, ka pēdējo gadu laikā sabiedrībā ir palielinājusies Latvijas Republikas proklamēšanas dienas (18. novembra) svētku nozīme (11% – noteikti jā; 36% – drīzāk jā). Savukārt pretējās domās ir nedaudz vairāk nekā trešā daļa jeb 36% iedzīvotāju (27% – noteikti nē; 9% – noteikti nē). Pēdējo sešu gadu laikā būtiski pieaudzis to iedzīvotāju īpatsvars, kuri uzskata, ka pēdējo gadu laikā sabiedrībā ir palielinājusies 18. novembra svētku nozīme (pieaugums par 6 procentpunktiem, 2013. gadā tā uzskatīja 41% iedzīvotāju). Potenciāli šis pieaugums ir skaidrojams ar plašo valsts simtgades svinēšanu, kas ilgst un vēl ilgs vairākus gadus, kā rezultātā pieaug sabiedrības saliedētība un kopīga svētku svinēšana.
Interneta pētījumu un tehnoloģiju uzņēmuma Gemius veiktajā aptaujā noskaidrots, ka gandrīz 40 procenti Latvijas interneta lietotāju 10. novembrī atzīmējuši Mārtiņdienu - gan piekopjot latviskās tradīcijas, gan svinot to kā vārda dienu vai ģimenes lokā ieturot kopīgu svētku maltīti.
Vairumam cilvēku dāvanu pasniegšana ir veids, kā citus iepriecināt un izrādīt savu mīlestību un rūpes, tajā pašā laikā 68 % Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka ir saņēmuši dāvanas, kas viņiem nepatīk, noskaidrots IKEA aptaujā. Drošākā dāvanu izvēle Latvijas iedzīvotājiem ir praktiskas lietas, bet mājas tīrīšanas līdzekļi un mājdzīvnieki ir to dāvanu vidū, ko cilvēki visvairāk nevēlētos saņemt.
Septembrī jūtami pasliktinājies iedzīvotāju noskaņojums salīdzinājumā ar augustu, liecina socioloģisko pētījumu uzņēmuma SKDS "Latvijas barometra" dati.