Vairākums Latvijas iedzīvotāju jeb 61% respondentu vismaz reizi nedēļā ietur maltīti ārpus mājām, secināts “Reaton” un pētījumu centra “Norstat” veiktajā aptaujā par Latvijas sabiedrības ēšanas paradumiem. Turklāt 83% aptaujāto atzīst, ka vienai pusdienu reizei vidēji atvēlētā summa ir līdz 5 eiro.
Arvien vairāk cilvēku būtu gatavi atteikties no politiskām brīvībām, lai panāktu ekonomiskā stāvokļa uzlabošanos, liecina pētījumu aģentūras SKDS veiktās aptaujas dati.
Sabiedrības iniciatīvu portālā “Manabalss.lv” sākta parakstu vākšana, lai valsts atteiktos no 1 un 2 centu monētām un apaļotu pirkuma summas līdz 5 centiem. Cik daudzi iedzīvotāji tam piekrīt un ir gatavi no šīm monētām atteikties, pētīja arī TV3 raidījums "900 sekundes".
Paēdis cilvēks ir laimīgs cilvēks - ne velti lielākajai daļai cilvēku acis iemirdzēsies, kad kāds sāks runāt par ēdienu vai degunā tiks sajusta kāda garduma smarža. Ikdienišķo ēšanas rituālu vienmēr cenšamies padarīt pēc iespējas mājīgāku un sirdij tuvāku, gan izvēloties, ko gatavot, gan kur ēst, gan ar ko kopā to darīt. Coca-Cola veiktajā pētījumā atklājas, kādi ir Latvijas iedzīvotāju paradumi, ēdienreizes baudot kopā ar saviem mīļajiem.
Latvijā 57,7% aptaujāto iedzīvotāju norādījuši, ka viņus ziedot labdarībai motivē apziņa par labi padarītu darbu, liecina veikalu tīkla "top!" aptauja par ziedošanas tradīcijām Latvijā.
47% Krievijas iedzīvotāju uzskata, ka prezidenta Vladimira Putina ierosinātie konstitūcijas labojumi tiek virzīti paša Putina interesēs, lai paplašinātu viņa pilnvaras un ļautu viņam palikt pie varas pēc 2024.gada, konstatēts Levadas centra jaunākajā aptaujā.
“Ferratum Grupas” veiktais starptautiskais pētījums atklājis, ka 40% latviešu šajā gadā ir apņēmušies vairāk laika pavadīt kopā ar ģimeni, kamēr citās valstīs šāda apņemšanās ir tikai 23% aptaujāto.
Latvijā ir audzis to skolēnu skaits, kas savu profesiju nākotnē vēlas saistīt ar veselības aprūpi, liecina izglītības organizācijas "Junior Achievement Latvia" veiktā Latvijas skolēnu karjeras aptauja.
Latvijā tikai 31% iedzīvotāju militāra iebrukuma gadījumā būtu gatavi aizstāvēt Latviju ar ieročiem rokās, taču krietni lielāks iedzīvotāju skaits valsti aizstāvētu nemilitārā veidā, liecina Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētījums.
Latvijā 63% iedzīvotāju pēdējo triju gadu laikā nav ņēmuši kredītu bankā vai pie nebanku kredītdevēja, pavēstīja Patērētāju tiesību aizsardzības centrā, atsaucoties uz sadarbībā ar pētījumu centru SKDS veikto aptauju.
Krišjāņa Kariņa (JV) vadītā Ministru kabineta darba vērtējums iedzīvotāju vidū turpina samazināties, liecina pētījumu aģentūras SKDS veiktās aptaujas dati.
Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra "SKDS" (SKDS) pagājušā gada decembrī veiktā aptauja parāda, ka 55% Latvijas iedzīvotāju neatbalsta iespējamo alkohola akcīzes nodokļa paaugstināšanu.
8 no 10 Latvijas iedzīvotājiem atzīst, ka pilnībā nekoncentrējas televizora vērošanai un paralēli tai dara arī citas lietas, noskaidrots Samsung QLED TV aptaujā. Visbiežāk reizē ar TV skatīšanos respondenti ēd (66 %), lieto viedtālruni (53 %), tīra mājokli (47 %) vai gatavo ēst (43 %).
Lai noskaidrotu iedzīvotu sāpju mazināšanas paradumus, 2019.gada decembrī aptieku tīkls “Latvijas aptieka” Hronisko pacientu atbalsta programmas ietvaros veica aptauju par iedzīvotāju sāpju mazināšanas paradumiem “Kā tu rīkojies sāpju gadījumā?”. Aptaujā piedalījās 689 respondenti, kuru vidējais vecums ir 48 gadi. Aptauja tika veikta internetā un “Latvijas aptieka” aptiekās visā Latvija. Kā rāda aptaujas rezultāti, lielākā daļa respondentu (66,4%) sāpes izjūt vairākas reizes nedēļā vai katru dienu.
Latvijas ekonomikas stāvokļa vērtējums iedzīvotāju vidū turpina samazināties, decembrī sasniedzot zemāko rādītāju pēdējo divu gadu laikā, liecina pētījumu aģentūras SKDS veiktās aptaujas dati.
Pat 8 no 10 Latvijas iedzīvotājiem atzīst, ka pilnībā nekoncentrējas televizora vērošanai un paralēli tai dara arī citas lietas, noskaidrots Samsung QLED TV aptaujā. Visbiežāk reizē ar TV skatīšanos respondenti ēd (66 %), lieto viedtālruni (53 %), tīra mājokli (47 %) vai gatavo ēst (43 %).
Dažādo informatīvo telpu dēļ latviešu un krievvalodīgo vērtējums politiķu darbam jau izsenis ir diametrāli pretējs, taču aizvadītajā gadā krievvalodīgo vidū būtiski mainījusies attieksme pret ilggadējiem favorītiem. Viņi arī pārskatījuši vērtējumu nemīlētākajiem politiķiem.
Vairākumam valsts iedzīvotāju bija nepieciešams nedaudz mazāk par gadu, lai viltos lielākajā daļā jaunās valdības ministru. Tikai divu Krišjāņa Kariņa valdības ministru darbības pozitīvais vērtējums pārsniedz negatīvo, taču var pieņemt, ka to veiksme slēpjas nevis paveiktajos darbos, bet ārkārtīgi zemajā atpazīstamībā.
Katrs ceturtais (24%) atzīst, ka personīgi šis gads ir bijis labāks par iepriekšējo, tikai 15% – ka sliktāks, norādīts pētījumu centra SKDS veiktajā aptaujā.