Ceturtdiena, 28.marts

redeem Ginta, Gunda, Gunta

arrow_right_alt Latvijā

Aptauja: palielinājies to iedzīvotāju skaits, kas ir kategoriski pret vakcinēšanos

© SYSPEO/SIPA/Scanpix/Leta

29% Latvijas iedzīvotāju plāno izmantot pirmo iespēju vakcinēties pret Covid-19, savukārt salīdzinoši neliels skaits respondentu - 9% - kategoriski iestājas pret vakcinēšanos un pauduši uzskatu, ka arī citiem nevajadzētu potēties, secināts pētījumu kompānijas SKDS veiktajā iedzīvotāju aptaujā, kas ceturtdien tiks prezentēta Ministru kabineta sēdē.

Savukārt 36% respondentu norādījuši, ka viņi varētu vakcinēties, tomēr vēlas nogaidīt. Savu nevēlēšanos vakcinēties norādījis 21% aptaujāto, piebilstot, ka citu var darīt, kā grib. Tikai 5% aptaujāto uz uzdoto jautājumu bija grūti atbildēt.

SKDS aptaujas dati liecina, ka laikā no 19.februāra līdz 23.februārim par 3% samazinājies to aptaujāto skaits, kas plāno izmantot pirmo iespēju vakcinēties pret Covid-19, salīdzinot ar laika periodu no 12.janvāra līdz 15.janvārim, kad šādi atbildējuši 32% respondentu.

Minētajā laika posmā par 4% palielinājies to aptaujāto skaits, kas ir kategoriski noskaņoti pret vakcinēšanos un uzskata, ka arī citiem nevajadzētu to darīt. No 12.janvāra līdz 15.janvārim šādi atbildējuši 4%, bet laikā no 19.februāra līdz 23.februārim - 8% iedzīvotāju.

No 12.janvāra līdz 15.janvārim par 4% samazinājies to respondentu skaits, kuri varētu vakcinēties, bet vēlas nogaidīt. Laikā no 19.februāra līdz 23.februārim tā atbildējuši 36% aptaujas dalībnieku.

Apskatot sociāldemogrāfisko grupu atbilžu sadalījumu, var secināt, ka starp tiem respondentiem, kas grib vakcinēties un plāno izmantot pirmo iespēju, lai to izdarītu, 29% ir vīrieši, bet 30% - sievietes.

Šādi atbildējuši 35% aptaujas dalībnieki vecumā no 18 līdz 24 gadiem, 37% - vecumā no 25 līdz 34 gadiem, 23% - vecumā no 35 līdz 44 gadiem, 23% vecumā no 45 līdz 54 gadiem, 30% vecumā no 55 līdz 63 gadiem un 34% vecumā no 64 gadiem un vairāk.

Aptaujas dati liecina, ka vakcinēties vēlas tā respondentu grupa, kurai ir augstākā izglītība. Tā atbildējuši 45% aptaujas dalībnieku. Šai grupa ar 25% seko tie, kuriem ir pamatizglītība un ar 24% tie, kuriem ir vidējā izglītība.

Visvairāk vakcināciju atbalstošo respondentu bijuši Rīgā, sasniedzot 36% atzīmi, tad ar 30% seko Zemgale un Vidzeme, tad ar 29% - Pierīga un ar 25% - Kurzeme. Vismazākais skaits - 18% respondenti - ir Latgalē.

Savukārt starp tiem respondentiem, kuri ir kategoriski pret vakcinēšanos un uzskata, ka arī citiem nevajadzētu potēties, 9% ir vīrieši, bet 6% - sievietes.

Kategoriski pret vakcināciju ir 11% aptaujas dalībnieki vecumā no 35 līdz 44 gadiem un vecumā no 45 līdz 54 gadiem. Tad seko 9% iedzīvotāji, kuri ir vecumā no 18 līdz 24 gadiem, 7% - vecumā no 25 līdz 34 gadiem, 5% - vecumā no 55 līdz 63 gadiem un 5% - vecumā no 55 līdz 63 gadiem. Kategoriski pret vakcinēšanos ir arī 3% respondentu vecumā no 64 gadiem un vairāk.

Kategoriski pret vakcinēšanos bija tā respondentu grupa, kuri ir pamatizglītība, veidojot 21%, tad ar 7% seko tā grupa, kas ieguvusi vidējo izglītību un tikai tad ar 3% seko grupa, kurai ir augstākā izglītība.

Visvairāk - 12% - kategoriski noskaņoto aptaujas dalībnieku bijuši Pierīgā un Latgalē, tad ar 7% seko Kurzeme un ar 6% - Zemgale, tad ar 5% seko Rīga un Vidzeme.

Analizējot datus par iemesliem, kas attur respondentus no vakcinēšanās pret Covid-19, visbiežāk tiek minēta vēlme redzēt, kā vakcīna darbojas, kādas ir tās blaknes. Tā atbildējuši 62% iedzīvotāju. Tāds pats skaits respondentu norādījuši uz to, ka piedāvātās vakcīnas ir nepietiekami pārbaudītas. Savukārt 37% aptaujāto vēlas iegūt vairāk informācijas par vakcīnām.

17% respondentu uzskata, ka daudzi ārsti, eksperti ir pret vakcinēšanos, savukārt 14% norādījuši, ka, viņu ieskatā, Covid-19 nav tik nopietna slimība, lai būtu nepieciešama vakcinēšanās. 13% aptaujāto norādījuši, ka viņi vispār iestājas pret vakcinēšanos. Tāds pats skaits respondentu norādījuši, ka tiem vispār nepatīk apmeklēt medicīnas iestādes un nepatīk, ka potē.

10% respondentu uzskata, ka nevar nodrošināt kvalitatīvu vakcinācijas procesu, 9% norādījuši, ka tiem nav ieteicams vakcinēties veselības stāvokļa dēļ. Savukārt 8% uzskata, ka viņiem nav nepieciešams vakcinēties un ir ļoti mazs risks saskarties ar kādu inficētu personu.

Tāpat 8% aptaujas dalībnieku norādījuši, ka daudzi cilvēki ir pret vakcīnu, 7% atzīmējuši, ka viņiem nozīmīgi cilvēki uzskata, ka labāk ir nevakcinēties. 3% uzsvēruši, ka viņiem ir grūtības nokļūt līdz vietai, kur iespējams vakcinēties. 2% respondentu norādījuši, ka ārsts neiesaka vakcinēties.

SKDS no šā gada 19.februāra līdz 23.februārim ar interneta starpniecību aptaujāja 1005 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.