Vairāk nekā trešdaļa jeb 38% Latvijas iedzīvotāju ir ne tikai saskārušies ar krāpniecības mēģinājumiem interneta veikalos, bet arī spējuši tos atpazīt, nekļūstot par krāpnieku upuriem, liecina "Luminor" veiktā aptauja.
Kā informēja "Luminor" sabiedrisko attiecību vadītāja Inese Kronberga, gandrīz katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs saskāries ar krāpniecību kādā no interneta veikaliem.
Iedzīvotāju aptaujā par izplatītākajām krāpniecības metodēm, kas var nest finansiālus zaudējumus, 14% respondentu atzina, ka, veicot pirkumu internetā, nav saņēmuši solīto preci vai tā bijusi neatbilstoša interneta veikalā norādītajai informācijai.
Ar šādu krāpniecības veidu visbiežāk saskārušies iedzīvotāji Vidzemē un Zemgalē, kur ar to saskāries aptuveni katrs piektais aptaujātais.
Savukārt 8% aptaujāto iedzīvotāju Latvijā saņēmuši zvanus par it kā ienesīgiem ieguldījumiem un uz tiem atsaukušies, tādējādi zaudējot arī finanšu līdzekļus. Visbiežāk pēc šādu zvanu saņemšanas naudu zaudējuši iedzīvotāji Latgalē.
Vaicāti par krāpniecības gadījumiem saistībā ar banku pakalpojumiem, kopumā 18% Latvijas iedzīvotāju norādījuši četras biežākās situācijas - saņemts e-pasts vai SMS ar viltus saiti uz internetbanku, viltus zvans no "bankas" ar aicinājumu atjaunot vai nosaukt savus personas datus, zvans par aizdomīgiem darījumiem kontā, lūdzot tos identificēt, kā arī lūgums ievadīt datus "viltus" internetbankas saitē, tādējādi nododot tos krāpniekiem.
Zvanus no viltus bankām visbiežāk saņēmuši tieši jaunieši vecumā līdz 29 gadiem. Šajā vecuma grupā šādus zvanus saņēmis katrs desmitais, taču visretāk tādus saņēmuši cilvēki vecumā no 60 līdz 74 gadiem, piebilda Kronberga
"Luminor" bankas informācijas drošības eksperts Pāvels Mickevičs norādīja, ka, attīstoties digitālajām tehnoloģijām un mainoties iedzīvotāju paradumiem, arī krāpnieki izdomā arvien jaunus, mūsdienīgus krāpniecības veidus.
Pandēmijas laikā, pieaugot iedzīvotāju paradumiem iepirkties internetā, savu darbību turpinājuši un attīstījuši arī viltus veikali. Aptaujā iegūtie dati liecina, ka 4% Latvijas iedzīvotāju nav spējuši atpazīt viltus veikalus, iepirkušies tajos un nodevuši savus kredītkartes datus trešajām pusēm.
Bankas pārstāve atzīmēja, ka novērota interesanta tendence, proti, par spīti augstākām digitālām prasmēm, viltus veikalus visretāk spēj atpazīt jaunieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem. Toties 7% aptaujāto savā konta izrakstā pamanījuši darījumus, ko paši nebija veikuši, bet vēl 3% iedzīvotāju no maksājumu kartes ieturēta lielāka summa, nekā norādīts interneta veikalā.
Mickevičs skaidroja, ka, iepērkoties viltus veikalā, klients pakļauj sevi vairākiem riskiem - ne tikai nesaņemt pasūtīto preci vai pakalpojumu, bet arī kļūt par personas datu vai maksājumu kartes datu zādzības upuri. Daudzos gadījumos viltus veikalu mērķis ir datu uzkrāšana, izmantojot tos ļaunprātīgos nolūkos, tāpēc banka iesaka klientiem rūpīgi izvērtēt tiešsaistes veikalu pirms pirkuma izdarīšanas, pārliecinoties par tā adresi, izvērtējot, vai e-veikala piedāvājumi nav "pārāk labi, lai būtu patiesi", un pārskatot, vai ir norādīti veikala noteikumi, piegādes, naudas atmaksas un citi svarīgi nosacījumi.
"Luminor" bankas aptauja tika veikta 2021.gada februārī sadarbībā ar tirgus izpētes kompāniju "Norstat", aptaujājot vairāk nekā 1000 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.