Apkure

Jo siltāks rudens, jo vēlāk tiks uzsākta apkure un jo mazāk būs jāmaksā par patērēto siltumenerģiju – tā būtu iepriecinoša ziņa Latvijas iedzīvotājiem.

Esam aizvadījuši otro garāko apkures sezonu Rīgā pēdējo sešu gadu laikā. Nu jau apkurināmas ir vairāk nekā 200 dienu gadā. Piemēram, 2015./2016. gada apkures sezona (no 2015. gada 6. oktobra līdz šā gada 28. aprīlim) ilga 206 dienas, bet iepriekšējā – 207 dienas.

Apkures sezona Latvijā ir noslēgusies nesen, tāpēc par parādnieku un apkures parāda apmēru pašlaik precīzu datu nav, jāpagaida līdz jūnijam. Latvijā daudzviet šajā vai jau pagājušajā apkures sezonā tika samazināts siltumenerģijas tarifs, bet ne visur tas ietekmējis norēķinus.

Pašlaik apkures sezonu pārtraukuši 3446 AS "Rīgas siltums" (RS) klienti, kas ir 44,9% no kopējā namu skaita, kas izmanto centralizēto siltumapgādi Rīgā, aģentūrai LETA pastāstīja RS preses pārstāve Linda Rence.

Rīgā (kur siltumenerģijas tarifs ir mazākais Latvijas lielo pilsētu vidū) maksa par apkuri šogad sarūk, kas priecē centralizētas apkures lietotājus, bet vēl nav zināms, kā zemāks siltumenerģijas tarifs ietekmēs maksātspēju un parādnieku skaitu. Apkures parādnieku bilance Latvijā tiek apkopota tikai pēc apkures sezonas beigām.

Rīdziniekus visbiežāk satrauc augošās apkures cenas, bet citu pilsētu un lauku iedzīvotājus - elektrības sadārdzināšanās, liecina jaunākā "DNB Latvijas barometra" aptauja.

Ziemas periodā mājokļos, kuros uzstādītas autonomās apkures iekārtas, ir risks tvana gāzes noplūdei, īpaši, kad cilvēki kurina nepārbaudītus gāzes katlus, kamīnus un krāsnis. Tāpēc īpaši svarīgi ir veikt regulāras apkures sistēmas pārbaudes, labošanu uzticot sertificētiem meistariem. Viens no efektīvākajiem līdzekļiem, kā pasargāt savus mājiniekus no saindēšanās ar tvana gāzi, ir uzstādīt tvana gāzes detektorus, tomēr, kā rāda tirgus uzraudzības rezultāti, daudzi pieejamie detektori ir neatbilstoši. PTAC 2015. gadā ir veicis 7 tvana gāzes detektoru testēšanu, no kuriem 5 izrādījās neatbilstoši.

Lai gan daudzās pašvaldībās iedzīvotāji tiek aplaimoti ar ziņu, ka siltumenerģijas tarifs ir samazinājies, apkures parādi tomēr strauji nesarūk. Ekonomikas ministrijas apkopotā informācija liecina, ka lielajās pilsētās 2014./2015. gada apkures sezonā parādu apmērs par piegādāto siltumenerģiju pat pieaudzis, salīdzinot ar iepriekšējo apkures sezonu.

Subsidētās enerģijas nodokļa (SEN) ieviešana nav radījusi būtisku ietekmi uz centralizētās siltumapgādes pakalpojumu tarifiem, izanalizējot Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) iesniegtos siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifu projektus 2014. gadam, secinājusi Ekonomikas ministrija (EM), iesniedzot valdībā izskatīšanai informatīvu ziņojumu. Vienlaikus no tā secināms, ka Latvijā centralizētie siltumapgādes tarifi dažādās apdzīvotās vietās atšķiras pat teju divas reizes.

Ekonomikas ministrijai precīzāku informāciju par iedzīvotāju apkures parādiem pašvaldības sola tuvāko trīs nedēļu laikā. Pagaidām atsevišķi siltumapgādes uzņēmumi informē par siltumenerģijas tarifa samazinājumu un parādu apjomu. Vietām parādu summa ir samazinājusies, bet citviet gada laikā pieaugusi.

Rīgas skolās šodien ir pieslēgta apkure, savā sociālā tīkla "Twitter" kontā raksta Rīgas mērs Nils Ušakovs.

Latvijas lielajās pilsētās parādi par siltumenerģiju ir samazinājušies par 28 procentiem, bet mazākajās pašvaldībās – par apmēram 20 procentiem, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

Latvijā dārgākais siltums ir Lēdmanē un Grobiņā, savukārt lētākais - Viesītē, vēsta "Latvijas Avīze", atsaucoties uz Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju (SPRK).

Patlaban apkuri Rīgā pieslēguši 6116 nami jeb 82% ēku, tostarp 441 izglītības un 90 ārstniecības iestādes, 4588 dzīvojamie nami, kā arī 997 dažādas iestādes, biroji un citi nedzīvojamie nami, aģentūru LETA informēja AS "Rīgas siltums" (RS).

Rīgā šajās dienās uzsākta apkures sezona, bet jaunums ir tāds, ka apkure netiek pieslēgta vienlaikus, piemēram, visām SIA Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) apsaimniekotajām mājām.

AS "Rīgas siltums", atsaucoties uz klientu pieprasījumiem, no šodienas sāk aktīvo apkures sezonu, un patlaban apkure ir pieslēgta vairāk nekā 55% ēku, kas izmanto "Rīgas siltuma" piegādāto siltumenerģiju.

Latvijā iedzīvotāji komunālajiem maksājumiem, tajā skaitā elektroniskajiem sakariem un elektroenerģijai, izlieto vidēji 23 procentus no sava mājsaimniecības budžeta. No 2009. līdz 2013. gadam izdevumi komunālajiem pakalpojumiem ir pieauguši par 27 procentiem, bet iedzīvotāju ienākumi – tikai par 6,2 procentiem.

Toksikoloģijas un sepses klīnikas speciālisti pēdējā laikā savstarpēji saistījuši vairākus gadījumus, kad pacienti nonākuši kritiskā stāvoklī, saindējoties ar tvana gāzi. Izrādās, pie vainas nebūt nav parastās malkas krāsnis, bet gan modernas gāzes apkures iekārtas. Pēdējie izglābtie – kāda jauna sieviete gaidībās un viņas vīrs.

Oktobra sākumā apkuri Rīgā pieslēguši pavisam 900 nami jeb 12% ēku, tostarp 243 izglītības un 58 ārstniecības iestādes, 305 dzīvojamie nami, kā arī 294 nedzīvojamie nami, aģentūra LETA uzzināja AS "Rīgas siltums".

Līdz šim siltumenerģijas piegāde ēkām Rīgā nav pārtraukta, un iedzīvotāju siltumu patērē atbilstoši savām vajadzībām, biznesa portālam "Nozare.lv" atzina AS "Rīgas siltums" informācijas daļas vadītāja Linda Rence.