Amatpersonas

Šodien pret Covid-19 sāka vakcinēt eksprezidentus un valsts augstākās amatpersonas, kuru pienākumi saistīti ar nacionālās drošības un valsts pamatfunkciju nepārtrauktības nodrošināšanu. Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā veica valsts augstāko amatpersonu un eksprezidentu vakcināciju pret Covid-19. Vakcīnu pret Covid-19 šodien saņem Valsts prezidents Egils Levits, Ministru prezidents Arturs Krišjānis Kariņš, bijušie Valsts prezidenti: Guntis Ulmanis, Vaira Vīķe Freiberga, Andris Bērziņš, Valdis Zatlers, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, Saeimas priekšsēdētājas biedre Dagmāra Beitnere-Le Galla, Saeimas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa - Egnere un Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols.

Šodien pret Covid-19 sāks vakcinēt eksprezidentus un valsts augstākās amatpersonas, kuru pienākumi saistīti ar nacionālās drošības un valsts pamatfunkciju nepārtrauktības nodrošināšanu, pavēstīja Vakcinācijas projekta birojā.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) atbalstītu Latvijas valsts augstāko amatpersonu iekļaušanu prioritāri vakcinējamo personu lokā.

Februāra otrajā pusē plānots atklāt kampaņu "2 miljoni iemeslu, lai vakcinētos", rosinot apsvērt valsts augstāko amatpersonu un "cienītāko sabiedrības senioru" publisku potēšanu tās laikā, liecina Veselības ministrijas (VM) izstrādātais vakcinācijas pret Covid-19 plāns.

Valdība šodien atbalstīja grozījumus "Fizisko personu datu apstrādes likumā", kas paredz, ka turpmāk par datu aizsardzības pārkāpumiem tiks sodītas arī amatpersonas.

Valsts prezidents Egils Levits šodien plkst.12.40 Rīgas pilī tiksies ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) un Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci (NA), lai pārrunātu plānu stingrāku ierobežojumu ieviešanai Covid-19 izplatības apturēšanai.

Valdība šodien atbalstīja aptuveni 700 000 eiro piešķiršanu Iekšlietu ministrijai (IeM), lai iekšlietu nozares amatpersonām varētu izmaksāt ar Covid-19 krīzi saistītās piemaksas.

Valdība otrdien, 24.novembrī, lems par aptuveni 700 000 eiro piešķiršanu Iekšlietu ministrijai (IeM), lai iekšlietu nozares amatpersonām varētu izmaksāt Covid-19 piemaksas.

No 1.novembra Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāre Līga Lejiņa kļūs par Valsts izglītības satura centra (VISC) vadītāju, savukārt esošais centra vadītājs Guntars Catlaks - par IZM Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta vadītāju, informēja ministrijā.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) šogad sodījis vai aizrādījis deviņām amatpersonām par nelikumīgu informācijas iegūšanu datu bāzēs, liecina KNAB pieejamā informācija.

Valsts iestāžu vadītāji amatu varētu ieņemt ne ilgāk par diviem termiņiem pēc kārtas, savukārt valsts sekretāriem varētu paredzēt iespēju sūdzēties tiesībsargam par ministru, paredz Valsts kancelejas izstrādātie grozījumi Valsts civildienesta likumā, kas nodoti sabiedriskajai apspriešanai.

Valsts amatpersonām līdz 1.aprīlim (ieskaitot) ir jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā (VID) deklarāciju par 2019.gadu, norādīja VID pārstāvji.

Valsts amatpersonu mēnešalgas šogad, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pieaugušas par aptuveni sešiem procentiem. Izņēmums ir Saeimas deputāti, kuru algas ir iesaldētas pērnā gada līmenī. Taču pagaidām Saeimā valda neziņa, kā tautas kalpiem aprēķināt kompensācijas par transportu un mājokļa izdevumiem – pēc šā gada vai pagājušā gada cenām.

Ģenerālprokuratūra cēlusi apsūdzības kādreizējam Daugavpils domes priekšsēdētājam, tagadējam pašvaldības deputātam Rihardam Eigimam ("Mūsu partija") par 10 000 eiro kukuļa pieprasīšanu un nelikumīgi glabātām astoņām patronām.

Līdz šim amatpersonas vairāk vai mazāk tikušas cauri sveikā par pārkāpumiem, kas radījušas zaudējumus valstij. Gadījumos, kad šādus pārkāpumus konstatēja Valsts kontrole, iestādes lielākoties centās piesegt vainīgos, iztiekot bez atlīdzības piedziņas un piemērojot iespējami maigāko sodu, piemēram, aizrādījumu. Līdz ar grozījumiem Valsts kontroles likumā, kas stāsies spēkā parīt, 1. augustā, Valsts kontrole (VK) pati varēs piedzīt zaudējumus no atbildīgajām personām par revīzijās konstatētajām nelikumībām.

2019.gada jūlijā Rīgas pilsētas Centra rajona prokuratūras prokurore cēlusi apsūdzību divām Valsts policijas amatpersonām un vienai personai, kura strādāja Valsts policijā, par to, ka viņi viltojuši dokumentus, kas piešķir tiesības iegūt apsardzes darbinieka sertifikātu. Rezultātā astoņām personām tika izsniegti apsardzes sertifikāti.

Valsts kanceleja publiskojusi amatpersonu mēnešalgas nākamajam gadam. Salīdzinot ar šo gadu, amatpersonu atalgojums pieaugs par aptuveni 5,5 procentiem.

Ministru algas, neskaitot reprezentācijai atvēlētos izdevumus, piemaksas, prēmijas, naudas balvas, desmit gadu laikā gandrīz dubultojušās, palielinot plaisu starp minimālo algu un vidējo atalgojumu valstī, salīdzinot ar ministru nopelnīto. Mainot amatpersonu algas aprēķināšanas kārtību, tiek cerēts uz līdzsvarotāku viņu algu pieaugumu, taču vienlaikus jaunā aprēķināšanas metodika sargā tautas kalpus no hiperinflācijas, ja tāda būtu.

Valsts un pašvaldību iestādes steidz pildīt Satversmes tiesas spriedumu un dzēš to mājaslapās atrodamo informāciju ar darbinieku vārdiem, uzvārdiem un viņiem maksātajām algām. Tiesas spriedums jau ir stājies spēkā, tas ir galīgs un nav pārsūdzams, pirmdien vēstīja raidījums "LNT Ziņas".

Daudzām amatpersonām šogad ir itin trekns algas pielikums, piemēram, ministru alga uz papīra šogad ir 4330 eiro – par aptuveni 310 eiro lielāka nekā pērn. Nākamgad viņus gaida vēl par 365 eiro lielāka alga, kad atalgojums jau būs sasniedzis 4699 eiro mēnesī. Algas pieaugums gan šogad, gan nākamgad būs visām amatpersonām, kuru algas tiek aprēķinātas atkarībā no vidējās algas izmaiņām valstī.