Valsts amatpersonu deklarāciju publiskā pieejamība kalpo kā nozīmīgs preventīvs līdzeklis likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" mērķu sasniegšanā un korupcijas novēršanā, teikts Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izstrādātajā informatīvajā ziņojumā, ko otrdien konceptuāli atbalstīja valdībā.
Ministru kabineta 2020.gada 12.maija sēdē tika atbalstīts likumprojekts "Grozījumi likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā"", kas paredzēja būtiskas izmaiņas valsts amatpersonu deklarāciju publiskojamās daļas apjomā daļai valsts amatpersonu.
Vienlaikus atbilstoši protokollēmumam KNAB tika uzdots izvērtēt deklarāciju publiskojamās daļas apjomu citām valsts amatpersonām un, ja nepieciešams, iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā priekšlikumus grozījumiem likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz publiski pieejamās deklarācijas daļu tādā pašā apjomā kā valsts dibinātu augstskolu padomju un valsts kapitālsabiedrību padomju locekļu deklarācijās.
Likumprojekts paredzēja, ka turpmāk daļai no valsts amatpersonām deklarācijas publiskojamā daļā ietvertu informāciju tikai par ienākumiem, kas gūti par valsts amatpersonas pienākumu izpildi institūcijās, un citiem amatiem, uzņēmuma līgumiem un pilnvarojuma līgumiem. Attiecīgi sabiedrībai un pētnieciskajiem žurnālistiem vairs nebūtu pieejama informācija par šo valsts amatpersonu interesēm, piemēram, darījumu partneriem, radiniekiem un mantisko stāvokli, piemēram, gūtajiem ienākumiem ārpus publiskas personas institūcijas.
KNAB, atkārtoti izvērtējot likumprojektā piedāvāto regulējumu, vērsa Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas uzmanību uz visas deklarācijas publiskojamajā daļā ietvertās informācijas nozīmi korupcijas novēršanā.
Proti, likuma mērķis ir nodrošināt valsts amatpersonu darbību sabiedrības interesēs, novēršot jebkuras valsts amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās ieinteresētības ietekmi uz valsts amatpersonas darbību, veicināt valsts amatpersonu darbības atklātumu un atbildību sabiedrības priekšā, kā arī sabiedrības uzticēšanos valsts amatpersonu darbībai. Un viens no būtiskiem instrumentiem šā mērķa sasniegšanai ir valsts amatpersonai noteiktais pienākums iesniegt deklarāciju.
Savukārt deklarāciju publiskā pieejamība kalpo kā nozīmīgs preventīvs līdzeklis likuma mērķu sasniegšanā un korupcijas novēršanā. Deklarācija ir svarīgs instruments un informācijas avots ne tikai valsts amatpersonu uzraugošajām iestādēm, bet arī sabiedrībai, tai skaitā plašsaziņas līdzekļiem, līdzdarbojoties amatpersonu darbības tiesiskuma uzraudzībā un interešu konfliktu novēršanā.
Tādējādi KNAB, sniedzot vērtējumu, neatbalstīja izmaiņas likumā, kas ļautu amatpersonām lielāko daļu no deklarācijā norādāmās informācijas nepubliskot, jeb iekļaut deklarācijas publiski nepieejamajā daļā.
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija 2022.gada 7.decembra sēdē nolēma nevirzīt likumprojektu tālākai izskatīšanai 14. Saeimā. Ievērojot minēto, izmaiņas saistībā ar valsts dibinātu augstskolu padomju un valsts kapitālsabiedrību padomju locekļu deklarāciju daļas publisko pieejamību netika atbalstītas. Līdz ar to arī nav pamata vērtēt grozījumu nepieciešamību attiecībā uz citām valsts amatpersonām.
Vienlaikus KNAB sadarbībā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju un Eiropas Komisiju 2023. un 2024.gadā īsteno projektu "Korupcijas novēršanas ietvara stiprināšana Latvijā". Viena no projekta aktivitātēm paredz veikt visaptverošu novērtējumu likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" atbilstībai starptautiskajai labajai praksei.
Plānots, ka minētajā novērtējumā tiks ietverta arī analīze par deklarācijās norādāmās informācijas apjomu un tā publiskās pieejamības nozīmi. Attiecīgi, izvērtējot ekspertu secinājumus un rekomendācijas, KNAB vērtēs nepieciešamās izmaiņas likuma regulējumā vai jauna regulējuma izstrādi.
Ņemot vērā iepriekšminēto, KNAB informatīvajā ziņojumā lūdza iestādei uzdoto deklarāciju publiskojamās daļas apjomu izvērtēšanu citām valsts amatpersonām atzīt par aktualitāti zaudējušu.
