Ministru kabineta (MK) lēmums par pedagogu zemākās darba samaksas likmes pieauguma grafiku neatbilst Fiskālās disciplīnas likuma (FDL) prasībām, jo nav nodrošināta pilnīga papildu izdevumu kompensēšana, ievērojot nacionālos un Eiropas Savienības (ES) fiskālos nosacījumus, secinājusi Fiskālās disciplīnas padome (FDP).
Lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju jeb 64% ikmēneša rēķinu apmaksa nesagādā grūtības, aģentūru LETA informēja "Luminor Bank", atsaucoties uz veikto aptauju.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) padomes sēdē šodien ievēlēta jaunā valde, un tā plāno Eiropas Komisijas (EK) līmenī aktualizēt jautājumu par darba samaksas palielināšanu, aģentūru LETA informēja arodbiedrības vadītāja Līga Bāriņa.
Rīgā lielākā vidējā alga 2024. gadā ir bijusi Skanstē dzīvojošajiem, liecina trešdien domes Mājokļu un vides komitejā izskatītais "Pārskats par Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030. gadam un Rīgas attīstības programmas 2022.-2027. gadam ieviešanu".
Galvenais algu kāpuma faktors ilgtermiņā saglabāsies saspringtais darba tirgus un darbaspēka trūkums, bet pieauguma temps palēnināsies, prognozē banku ekonomisti.
Vairāk nekā puse jeb 59% Latvijas iedzīvotāju finansiālu drošību izjustu, ja ikmēneša ienākumi pēc nodokļu nomaksas sasniegtu vismaz 2000 eiro, aģentūru LETA informēja bankas "Citadele" pārstāvji, atsaucoties uz veikto aptauju.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pieprasa līdz 19.septembrim, kad notiks Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes sēde, pieņemt lēmumu par papildu naudas piešķiršanu veselības aprūpes nozarei, tostarp darbinieku algu palielinājumam, pretējā gadījumā solot sākt kolektīvā interešu strīda procedūru, aģentūrai LETA apliecināja LVSADA.
Valdība otrdien nolēma atļaut 2025.gadā palielināt kopējās personāla izmaksas AS "Latvenergo" koncernā par 4,9% salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskata gadu.
Pērn būtiski samazinājies Rīgas pašvaldības policijas (RPP) reaģēšanas laiks uz izsaukumiem, kas saistīti ar iespējamu apdraudējumu personas veselībai vai dzīvībai, aģentūru LETA informēja RPP.
Algu pieaugums šogad Latvijā gaidāms lēnāks nekā pagājušajā gadā, aģentūrai LETA prognozēja banku ekonomisti, komentējot ceturtdien publiskotos datus par darba samaksas izmaiņām 2024.gadā.
Aizvadītais 2024. pagāja nepiepildītu cerību un prognožu zīmē, intervijā aģentūrai LETA atzina Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) priekšsēdētāja Inna Šteinbuka, norādot, ka līdzīgi kā 2024. gada nogalē, arī 2023. gada beigās izaugsmes atsākšanās tika gaidīta "nākamgad". Izaugsmi ne tikai Latvijā, bet arī Eiropas Savienībā (ES) kopumā noslāpēja energoresursu un citu izejvielu augstās cenas, kā arī Eiropas Centrālās Bankas ierobežojošās monetārās politikas spiediens, kas tikai otrā gada pusē sāka pakāpeniski atslābt.
Slimnīcām minimālās algas pieauguma kompensēšanai papildu līdzekļi nākamgad nav paredzēti, ceturtdien valdības sēdē atzina veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV).
Vēl nav skaidrs, vai pedagogi no 2025.gada saņems vismaz 10,35 eiro par vienu darba stundu, kā to paredz zemākās darba algas likmes grafiks, izriet no izglītības un zinātnes ministres Andas Čakšas (JV) paustā žurnālistiem.
Ministru prezidenta alga šogad pirms nodokļu nomaksas būs 5216 eiro mēnesī, ministriem – 4952 eiro. Papildus tam amatpersonas saņems arī piemaksas reprezentācijas izdevumu segšanai: premjeram pie algas ik mēnesi pieskaitīs 1189 eiro, ministriem – 1127 eiro.
Daudziem ārstiem atalgojums šogad nepieaugs par 20%, bet par krietni mazāku summu. Turklāt pirmo lielāko algu daļa ārstniecības personu saņems nevis kā vajadzētu februārī, bet tikai martā, ceturtdien vēstīja raidījums "LNT Ziņas".