Satversmes tiesa (ST) ir pieņēmusi Valsts iestāžu, pašvaldību, uzņēmumu un finanšu darbinieku arodbiedrības (LVPUFDA) biedru Svetlanas Matvejevas un Dzintras Juniņas pieteikumu, ar kuru lūgts atzīt par Satversmei neatbilstošām vairākas Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma pantu daļas.
Komentējot tiesībsarga Jura Jansona aicinājumu valstī paaugstināt minimālo algu, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) norāda, ka nosauktie 300 lati nav reāls uzstādījums.
Finanšu ministrija (FM) nākamajā gadā rosina minimālo algu palielināt no līdzšinējiem 200 uz 225 latiem jeb 320 eiro, bet neapliekamo minimumu no nākamā gada tiek piedāvāts noteikt atšķirīgu – lielākajām algām saglabāt pašreizējos 45 latus, bet mazākajām algām palielināt līdz 84 latiem jeb 120 eiro. Ko uzskatīt kā mazāko un ko kā lielāko algu gaidāmas diskusijas.
Finanšu ministrija (FM) no nākamā gada piedāvā ieviest diferencētu neapliekamo minimumu, pieļaujot tā palielinājumu līdz 84 latiem, kā arī palielināt minimālo darba algu par 25 latiem un atvieglojumus par apgādībā esošām personām līdz 98 latiem.
Ja Saeima, ratificējot pārskatīto Eiropas Sociālo hartu, būtu atzinusi strādājošo tiesības uz atalgojumu, kas nodrošinātu tiem un to ģimenēm pienācīgus dzīves apstākļus, valstij būtu jāpalielina minimālā alga līdz 251 latam.
Minimālais mēneša atalgojums Latvijā ir trešais zemākais starp Eiropas Savienības (ES) valstīm, liecina ES statistikas biroja "Eurostat" jaunākie dati.
Vairāk nekā puse (54%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem uzskata, ka minimālajai darba algai pēc nodokļu nomaksas ir jābūt robežās no 251 līdz 350 latiem - attiecīgi 29% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju uzskata, ka minimālajai algai ir jābūt 251-300 lati un 25% - ka no 301 līdz 350 latiem.
Saeimas deputātiem rīt, lemjot par pārskatītās Eiropas Sociālās hartas ratifikāciju, būs jāizšķiras, vai ratificēt tās punktu, kas paredz atzīt strādājošo tiesības uz atalgojumu, kas nodrošinātu tiem un to ģimenēm pienācīgus dzīves apstākļus.
Minimālajai algai pēc nodokļu nomaksas būtu jābūt vismaz iztikas minimuma līmenī, šodien prezentējot Tiesībsarga biroja šogad paveikto un nākamā gada prioritātes, sacīja tiesībsargs Juris Jansons.
Šā gada trešajā ceturksnī bruto darba samaksa pieauga līdz 484 latiem, kas atbilst vidējam algu līmenim pirms krīzes 2008.gadā, biznesa portālam "Nozare.lv" norādīja Ekonomikas ministrijas (EM) Ekonomiskās attīstības un darba tirgus prognozēšanas nodaļas eksperte Vita Skuja.
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) uzskata, ka būtu jāatgriežas pie ikgadējas minimālās algas paaugstināšanas, kā tas bija pirms ekonomiskās krīzes laikā.
Valsts probācijas dienests (VPD) vakar nosūtījis atbildes vēstuli Latvijas Probācijas darbinieku arodbiedrībai (LPDA), norādot, ka tās izvirzītās prasības - pamatalgas palielināšana līdz 400 latiem mēnesī "uz rokas" no 2013.gada 1.janvāra un piemaksas palielināšana par darba bīstamību vismaz līdz 10% no pamatalgas - nav izpildāmas.
Algas nodokļa grāmatiņas izsniegšana papīra dokumenta veidā ir kļuvusi neefektīva, tāpēc no 2014.gada plānots informāciju par fiziskai personai piemērojamiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojumiem nodrošināt elektroniski.
Vadības konsultāciju kompānijas Fontes ikgadējā atalgojuma pētījuma rezultāti liecina, ka 2012.gadā mēneša pamatalga Latvijā ir palielinājusies vidēji par 3,1% un gada kopējā alga - par 6,0%.
Šā gada otrajā ceturksnī viena no mazākajām mēnešalgām bijusi datoru, individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remonta veicējiem - 187 lati, ēdināšanas pakalpojumu nozarē nodarbinātajiem - 197 lati, kā arī brūnogļu ieguvē nodarbinātajiem - 159 lati un tabakas izstrādājumu ražošanā iesaistītajiem - 162 lati.
Eiropas Parlaments mudina Eiropas Komisiju iesniegt jaunus priekšlikumus, kā likvidēt atšķirības sieviešu un vīriešu saņemtajā atlīdzībā par vienlīdzīgu darbu, un uzskata, ka jāievieš stingrākas sankcijas darba devējiem.
Ir jācīnās ne tikai par vienlīdzīgu atalgojuma saņemšanu starp vīriešiem un sievietēm par vienādu darbu, bet arī par vienlīdzīgu samaksu vienas nozares ietvaros Eiropas Savienības (ES) līmenī.