Vidējā līmeņa vadītāju mēnešalga Latvijas uzņēmumos ir aptuveni 2,5 reizes mazāka nekā Rietumeiropas valstīs, speciālisti saņem vidēji trīs reizes zemāku atalgojumu, bet biroja ierindas darbinieku un strādnieku ienākumi ir pat četras reizes mazāki nekā identisku darbu strādājošajiem Austrijā, Beļģijā, Vācijā un Nīderlandē, liecina starptautiskās vadības risinājumu organizācijas "Hay Group" veiktais pētījums.
Pētījumā secināts, ka Latvijā vidējā līmeņa vadītāju pamatalga ir aptuveni tikpat liela kā Lietuvā un par dažiem procentiem zemāka nekā Igaunijā. Taču Čehijā vadītāji pelna par piektdaļu, Ungārijā - par gandrīz 40%, Polijā - par 60%, bet Krievijā - pat par 80% vairāk.
Situācija speciālistu tirgū ir līdzsvarotāka un algu atšķirība ar Čehiju, Igauniju, Ungāriju un Poliju ir aptuveni 10% robežās. Par piektdaļu lielākas algas saņem Krievijas profesionāļi, slovāku atalgojums ir aptuveni tikpat liels kā Latvijā. Savukārt lietuvieši un rumāņi nopelna par desmito daļu mazāk.
Niecīgākās atalgojuma atšķirības Eiropas vidienē un austrumos ir biroja ierindas darbinieku un strādnieku grupā, kur vislabāk klājas Igaunijas, Čehijas un Polijas strādājošajiem, bet lietuvieši un rumāņi pelna mazāk nekā kolēģi Latvijā.
"Salīdzinot pamatalgas apmēru Eiropas Savienībā (ES), redzams, ka nepateicīgākajā situācijā gan Latvijā, gan visā Austrumeiropā atrodas "zilās apkaklītes", kuru ienākumi ir četras un pat piecas reizes zemāki nekā vecajā Eiropā. Tas lielā mērā izskaidro jauniešu un topošo speciālistu emigrāciju, kas pavisam drīz var negatīvi atsaukties uz valsts ekonomiku," apgalvo "Hay Group" pakalpojumu vadītāja Latvijā Līga Rode.
Veicot pētījumu, Latvijā tika aptaujātas 137 organizācijas no valsts un privātā sektora, gan vietējā, gan ārvalstu kapitāla uzņēmumi, un tika izanalizēti 30 000 nodarbināto atalgojuma dati.
"Hay Group" pētījumus veic vairāk nekā 60 gadus. Kompānijas darbība aptver vairāk nekā 100 valstis piecos kontinentos.