Dombrovskis: Nākotnē būs jānodrošina pakāpenisks minimālās algas pieaugums

Komentējot tiesībsarga Jura Jansona aicinājumu valstī paaugstināt minimālo algu, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) norāda, ka nosauktie 300 lati nav reāls uzstādījums.

Valdība šodien akceptēja Labklājības ministrijas sagatavoto atbildes vēstuli tiesībsargam saistībā ar tiesībām uz taisnīgu samaksu, kurā skaidro pašreizējo ekonomisko situāciju valstī un iespējas un sola, ka izvērtēs minimālās darba algas paaugstināšanas iespējas 2014.gadā.

"Jāatzīst, ka šī nav jauna tēma un par šo jautājumu esam vairākkārt diskutējuši ar tiesībsargu. Vēlmes ir jāspēj sabalansēt ar iespējām," žurnālistiem šodien pēc valdības sēdes sacīja Dombrovskis. Viņaprāt, šis uzstādījums par minimālās algas apmēru no 300 latiem nav reālistisks. Viņš atgādināja, ka Finanšu ministrija un Labklājības ministrija jau vērtē iespējas no nākamā gada paaugstināt minimālo algu, taču galvenais, ka ir notikusi konceptuāla izšķiršanās, ka no nākamā gada minimālā alga ir jāpaaugstina.

"Ir iespējams palielinājums par 25 latiem, bet par to būtiski iebildumi ir no Latvijas Darba devēju konfederācijas. Šeit būs jāsabalansē visu pušu intereses," uzsvēra Dombrovskis. Viņš piebilda, ka nākotnē būs jānodrošina pakāpenisks minimālās algas pieaugums, sabalansējot to ar sociālo partneru interesēm, kā arī ar minimālo algu kaimiņvalstīs, lai Latvija saglabātu savu konkurētspēju.

Jau ziņots, ka, pēc tiesībsarga domām, valstī noteiktais minimālās darba algas apmērs ne tuvu nav uzskatāms par taisnīgu, kādu to paredz arī Pārskatītā Eiropas Sociālā harta, kuru vismaz daļēji nolēmusi ratificēt arī Latvija. Viņš arī aicināja valdību noteikt minimālo algu, kas nav zemāka par iztikas minimumu.

Savukārt Finanšu ministrija pagājušonedēļ nāca klajā ar piedāvājumu no nākamā gada ieviest diferencētu neapliekamo minimumu, pieļaujot tā palielinājumu līdz 84 latiem, kā arī palielināt minimālo darba algu par 25 latiem un atvieglojumus par apgādībā esošām personām līdz 98 latiem.

Finanšu ministrs Andris Vilks (V) skaidroja, ka diferencēts neapliekamais minimums nozīmētu, ka tas tiks saglabāts tagadējo 45 latu līmenī lielāko algu saņēmējiem, bet iedzīvotājiem ar mazākajām algām tas nākamgad varētu tikt palielināts līdz pat 84 latiem. Par robežšķirtni, līdz kurai tas tiktu palielināts, vēl jāvienojas, bet, FM ieskatā, "lielās algas" varētu sākties ap 300 līdz 400 latiem. Arī mazākās algas varētu tikt sadalītas līmeņos - divos līdz trīs.

Arī Labklājības ministrijas vēstulē tiesībsargam norāda, ka no darba tirgus viedokļa atbilstošāk ir izskatīt iespējas palielināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma apmēru. Bet minimālās mēneša neto darba algas pieaugums ir iespējams, piemēram, ja paaugstina gan minimālo mēneša bruto darba algu, gan neapliekamo minimumu.

Ekonomika

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valde šodien spriedusi par tālāko rīcību nākamā Latvijas Bankas prezidenta jautājumā, bet gala lēmumu par to, vai uz amatu būtu virzāms "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, vēl nepieņēma.