Aizvien vairāk mūziķu dodas strādāt uz citām valstīm, pat uz tuvējo Igauniju, kur darba samaksa ir ievērojami lielāka nekā Latvijā. Lai noturētu šeit ne tikai šos, bet arī citus kultūras jomā strādājošos, Kultūras ministrija (KM) plāno pacelt algas, gan nosaucot to par «ielāpu uzlikšanu».
Valdība pedagogu algu palielināšanai papildu naudu sola tikai tad, ja tiek izstrādāts labs darba samaksas aprēķināšanas modelis. Ja tas nebūs pieņemams visām iesaistītajām pusēm, algas uz pusotru gadu varētu tikt iesaldētas. Pēc vakardienas sarunām ar premjerministri Laimdotu Straujumu par šāda skumja scenārija iespēju satraukusies izglītības nozares arodbiedrība, tāpēc plānotais pikets pie Saeimas 11. decembrī, visticamāk, notiks.
Lai gan Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pedagogu jauno algu modeli iecerējusi ieviest nākamā gada 1. septembrī, nozarē strādājošie visai skeptiski vērtē šāda scenārija īstenošanu. Viņi ir pārliecināti, ka bez papildu finansējuma to izdarīt nevar, taču, vai valsts budžetā tas atradīsies, nav zināms. Līdz ar to, iespējams, paveiktais darbs pie jaunā modeļa aprobācijas būs vien situācijas fiksējums «pašu zināšanai».
Pēdējo piecu gadu laikā pedagogu atalgojums Latvijā palielināts tikai nedaudz, tomēr apmēram puse Eiropas valstu nav spējusi nodrošināt pat šādu pieaugumu, aģentūru LETA informēja Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) sabiedrisko attiecību speciāliste Linda Kapustinska.
Latvijas tautsaimniecībā nodarbināto vidējās bruto darba samaksas kāpums faktiskajās cenās nākamgad būs 4,5%, prognozē Finanšu ministrijas (FM) eksperti.
Vadības konsultāciju kompānijas Fontes ikgadējā atalgojuma pētījuma rezultāti liecina, ka 2014. gadā mēneša pamatalga Latvijā ir palielinājusies vidēji par 4,7% un gada kopējā alga - par 5,8%.
Šā gada pirmajā ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa Latvijā salīdzinājumā ar 2013.gada pirmo ceturksni auga par 7,7% no 689 līdz 742 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.
Krievijas Federācijas prezidents Vladimirs Putins palielinājis savu algu 2.65 reizes. Šāds pats koeficients tiks piemērots Krievijas premjerministra Dmitrija Medveģeva algai.
Pagājušajā gadā Latvijā dzīvojuši 1,07 miljoni sieviešu. Vislielākais sieviešu īpatsvars ir bijis Rīgā - 56%, bet mazākais - Burtnieku novadā - 47,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Latvijas sabiedrībā pastāv nevienlīdzība darba tirgū, un algas līmenis valsts sektorā strādājošajiem cilvēkiem atšķiras pat līdz 100 reizēm, iepazīstinot ar Latvijas Universitātes Sociālo un politisko pētījumu institūta jaunāko izdevumu "Latvija. Pārskats par tautas attīstību 2012/2013. Ilgtspējīga nācija", sacīja tā galvenā redaktore Baiba Bela.
Vidējā līmeņa vadītāju mēnešalga Latvijas uzņēmumos ir aptuveni 2,5 reizes mazāka nekā Rietumeiropas valstīs, speciālisti saņem vidēji trīs reizes zemāku atalgojumu, bet biroja ierindas darbinieku un strādnieku ienākumi ir pat četras reizes mazāki nekā identisku darbu strādājošajiem Austrijā, Beļģijā, Vācijā un Nīderlandē, liecina starptautiskās vadības risinājumu organizācijas "Hay Group" veiktais pētījums.
Pret piemaksas samazinājumu par virsstundu darbu Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) akcijā "Rokas nost no darba likuma!" parakstījušies gandrīz 16 000 cilvēku, aģentūru LETA informēja LBAS.
Piektā daļa jeb 19% 2008.gadā un arī patlaban nodarbināto Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju atzīst, ka viņu pašreizējais atalgojums pārsniedzis pirmskrīzes līmeni, atklāj pētījumu aģentūras TNS sadarbībā ar telekompānijas LNT raidījumu "900 sekundes" veikts pētījums.
Portāls "www.jekabpilslaiks.lv" bijušajam darbiniekam iepriekš četrus mēnešus nesamaksāto algu izmaksājis dažāda nomināla monētās, no tām lielu daļu viena santīma monētās, šovakar ziņoja TV3 raidījums "Bez tabu".
Satversmes tiesa (ST) ir pieņēmusi Valsts iestāžu, pašvaldību, uzņēmumu un finanšu darbinieku arodbiedrības (LVPUFDA) biedru Svetlanas Matvejevas un Dzintras Juniņas pieteikumu, ar kuru lūgts atzīt par Satversmei neatbilstošām vairākas Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma pantu daļas.
Komentējot tiesībsarga Jura Jansona aicinājumu valstī paaugstināt minimālo algu, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) norāda, ka nosauktie 300 lati nav reāls uzstādījums.
Finanšu ministrija (FM) nākamajā gadā rosina minimālo algu palielināt no līdzšinējiem 200 uz 225 latiem jeb 320 eiro, bet neapliekamo minimumu no nākamā gada tiek piedāvāts noteikt atšķirīgu – lielākajām algām saglabāt pašreizējos 45 latus, bet mazākajām algām palielināt līdz 84 latiem jeb 120 eiro. Ko uzskatīt kā mazāko un ko kā lielāko algu gaidāmas diskusijas.
Finanšu ministrija (FM) no nākamā gada piedāvā ieviest diferencētu neapliekamo minimumu, pieļaujot tā palielinājumu līdz 84 latiem, kā arī palielināt minimālo darba algu par 25 latiem un atvieglojumus par apgādībā esošām personām līdz 98 latiem.
Ja Saeima, ratificējot pārskatīto Eiropas Sociālo hartu, būtu atzinusi strādājošo tiesības uz atalgojumu, kas nodrošinātu tiem un to ģimenēm pienācīgus dzīves apstākļus, valstij būtu jāpalielina minimālā alga līdz 251 latam.
Minimālais mēneša atalgojums Latvijā ir trešais zemākais starp Eiropas Savienības (ES) valstīm, liecina ES statistikas biroja "Eurostat" jaunākie dati.