Kultūras ministrija uzliek algu ielāpus
Aizvien vairāk mūziķu dodas strādāt uz citām valstīm, pat uz tuvējo Igauniju, kur darba samaksa ir ievērojami lielāka nekā Latvijā. Lai noturētu šeit ne tikai šos, bet arī citus kultūras jomā strādājošos, Kultūras ministrija (KM) plāno pacelt algas, gan nosaucot to par «ielāpu uzlikšanu».
Kopumā KM budžetā nākamgad paredzēts 8,22 miljonu pieaugums, un no tā lielākā daļa – 2,9 miljoni eiro – aiziet algu pielikumam, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē skaidroja kultūras ministre Dace Melbārde, gan atzīstot, ka tā vairāk ir tāda ielāpu uzlikšana, nevis būtisks uzlabojums. Šāds solis sperts, jo algas dažādos kultūras objektos ir jāizlīdzina – it īpaši tajos, kur darba samaksa līdz šim bijusi viszemākā, piemēram, Brīvdabas muzeja darbinieki ar augstāko izglītību saņem tikai 425 eiro. Viņa norādīja, ka nākamgad muzeju, skolu, arhīvu un Neredzīgo bibliotēkas speciālisti saņems 689 eiro, bet koncertorganizācijās 831 eiro būs orķestru mūziķiem, 746 eiro kora māksliniekiem, teātru tehniskajam personālam – 571 eiro (par atskaites punktu vairākos sektoros ņemtas algas Latvijas Nacionālajā operā, nosakot 95% no tām). Arī Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrību federācijas priekšsēdētājs Aldis Misēvičs pauda atzinību, ka KM prioritāšu galvgalī ir algu jautājums ne tikai šogad, bet arī turpmākajos divos gados, kā arī tas, ka darba samaksa pirmām kārtām palielināta tiem, kam tā ir viszemākā. D. Melbārde uzsvēra: ja to nedarīs, tad drīz vien piedzīvosim to brīdi, kad radošie ļaudis, it īpaši jaunie mūziķi, vēl vairāk aizplūdīs strādāt uz ārzemēm. Jau tagad kultūras jomā liela problēma ir novecošanās. «Mēs ieguldām teju trešo daļu budžeta izglītībā, bet atdeve ir maza, un viens no iemesliem ir tieši konkurētnespējīgs atalgojums,» teica kultūras ministre.
Viņa vērsa uzmanību arī uz to, ka jādomā par izcilības veicināšanu un atbalstīšanu. Atšķirībā no sportistiem kultūras jomā par sasniegumiem, nereti par ļoti labiem sasniegumiem – uzvarām augstas klases konkursos –, no valsts nesaņem nekādu novērtējumu. KM gan cenšas no savas puses kaut dažiem pateikt ne tikai paldies, bet arī pasniegt prēmiju, taču summas ziņā to nevarot salīdzināt ar tām, ko saņem sportisti. Augstākā balva, ko izmaksājusi KM, esot 7000 eiro, – un kas tas ir visam kolektīvam! D. Melbārde atzina – sarežģījumus rada tas, ka kultūras jomā grūti izvērtēt, kas būtu vērtējams kā izcilība.
Vēl kā prioritāti KM valsts sekretārs Sandis Voldiņš minēja Latvijas simtgades programmas sagatavošanu, kam nākamgad no budžeta pieauguma daļas plānots novirzīt miljons eiro. Arī filmu uzņemšanai izdevies izcīnīt 1,29 miljonus eiro. Savukārt jaunatvērto kultūras objektu (Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Liepājas koncertzāle, Jaunais Rīgas teātris) satura izveidei paredzēts tērēt 1,12 miljonus eiro, Stūra mājai – 78 000 eiro, Raiņa un Aspazijas gada pasākumiem – 400 000 eiro. Papildus 1,44 miljoni eiro tiks Valsts kultūrkapitāla fondam. Tam ne tikai tiek palielināts kapitāls, bet arī mainīts modelis. Patlaban tā budžets ir divas un trīs reizes mazāks nekā Lietuvā un Igaunijā, kā rezultātā Latvijas brīvo profesiju ļaudīm ir pieejams krietni mazāks finansiālais atbalsts (liela daļa no viņiem pelna 355 eiro mēnesī), skaidroja D. Melbārde.