Satversmes tiesa pieņem pieteikumu saistībā ar atalgojuma nevienlīdzību valsts pārvaldē

Satversmes tiesa (ST) ir pieņēmusi Valsts iestāžu, pašvaldību, uzņēmumu un finanšu darbinieku arodbiedrības (LVPUFDA) biedru Svetlanas Matvejevas un Dzintras Juniņas pieteikumu, ar kuru lūgts atzīt par Satversmei neatbilstošām vairākas Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma pantu daļas.

Kā aģentūrai LETA norādīja ST priekšsēdētāja palīdze Līna Kovalevska, pieteikums nodots izskatīšanai kolēģijā un tai līdz 8.jūnijam vai, ja pieteikumu atzīs par sarežģītu, līdz 8.jūlijam jāpieņem lēmums par lietas ierosināšanu vai atteikšanos to darīt.

Kā aģentūru LETA iepriekš informēja LVPUFDA priekšsēdētājs Andrejs Jirgensons, iesniegums ST ir otrais solis cīņā pret nevienlīdzību Latvijā, pirmais bija - vienas dienas bada streiks Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA) un Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA).

Arodbiedrība lūdz atzīt par prettiesiskiem un neatbilstošiem Satversmei minētā likuma 14.panta 3.daļas un 12.daļas, kā arī 16.panta 2.daļas pašreizējās redakcijas, jo tās radot nevienlīdzību valsts pārvaldē.

14.panta 3.daļa paredz, ka piemaksu par prombūtnē esošas amatpersonas aizvietošanu vai vakanta amata pienākumu pildīšanu var noteikt ne vairāk kā diviem darbiniekiem.

Savukārt šī panta 12.daļa nosaka, ka piemaksas apmērs mēnesī nedrīkst pārsniegt 30% no darbiniekam noteiktās mēnešalgas, vienlaikus paredzot izņēmumus, kad piemaksas nosaka citādāk un to apmērs attiecīgi mainās.

Tikmēr 16.panta 2.daļā aprakstīts prēmiju apmērs un noteikšanas kārtība. Tajā teikts, ka amatpersonai saskaņā ar ikgadējo darbības un tās rezultātu novērtējumu reizi gadā var izmaksāt prēmiju, kuras apmērs nedrīkst pārsniegt 75% no mēnešalgas. Vienlaikus valsts tiešās pārvaldes iestādēm prēmijas apmēru un izmaksas kārtību nosaka Ministru kabinets, bet citām valsts vai pašvaldības institūcijām - šo institūciju darbību regulējošos normatīvajos aktos noteiktās amatpersonas.

Lai risinātu ierēdņu atalgojuma un sociālo garantiju jautājumus, 16.maijā paredzēta arī arodbiedrības, VSAA un NVA tikšanās ar labklājības ministri. "Ja netiks panākta vienošanās, uzsāksim streika pieteikšanas procedūru," informē Jirgensons.

Kā ziņots, 22.februārī VSAA un NVA kolektīvi rīkoja protesta akciju badojoties, lai pievērstu valdības uzmanību nevienlīdzības novēršanai valsts pārvaldē.

"Dažādās valsts iestādēs ir pilnīgi nevienādas sociālās garantijas," iepriekš norādījis Jirgensons. Viņš stāstīja, ka apmēram piecas ministrijas saņem visu, ko atļauj atlīdzības likums, piemēram, bez algas arī piemaksas, prēmijas, medicīnisko apdrošināšanu, piemaksu par aizvietošanu, bet citas nevar atļauties nevienu no šiem atbalstiem. "Citiem darba algu fondu iedod tādu, ka algas pietiek tikai tad, ja kaimiņš saslimst, nomirst, aiziet dekrētā," izteicās Jirgensons.

Akcija tika rīkota, jo šī gada 9.janvārī Ministru prezidentam tika nosūtīta vēstule "Par nevienlīdzības novēršanu valsts pārvaldē", uz kuru 17.februārī Finanšu ministrija esot atbildējusi formāli, nepiedāvājot nevienu konkrētu risinājumu.

Akcijas organizatori vēlējās, lai tiktu izskatīta iespēja par atbilstoši darba ieguldījumam un atbildībai adekvātas, vienotas un taisnīgas darba samaksas sistēmas un sociālo garantiju ieviešanu visu ministriju valsts iestādēs.

Latvijā

Pedagogi no visas Latvijas iezīmē vairākas būtiskas problēmas, kas saistītas ar mācību līdzekļu pieejamību un kvalitāti. Neraugoties uz centieniem nodrošināt pilnvērtīgu izglītības procesu, vairums pedagogu saskaras ar to, ka pieejamie resursi neatbilst ne mūsdienu vajadzībām, ne skolēnu attīstības prasībām, secināts izdevniecības “Skolas Vārds” īstenotajā pedagogu aptaujā.