Pagājušais gads Latvijas iedzīvotājiem bija finansiāli saspringts, un nekāda medusmaize nav gaidāma arī šajā gadā, tomēr ikdienas finanšu situācija varētu būt nedaudz pozitīvāka nekā 2022. gadā. Iemesls, kādēļ iedzīvotāju finanšu situācija pērn sarežģījās, ir saistīts ar straujo cenu lēcienu, taču tajā pašā laikā situācija darba tirgū saglabājās labvēlīga darba ņēmējiem, jo pieprasījums pēc darba rokām saglabājās un algas turpināja augt.
Latvijā pagājušajā gadā vidējā bruto (pirms nodokļiem) darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija 1373 eiro, kas ir par 7,5% jeb 95 eiro vairāk nekā 2021.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Nav informācijas cik par virstundas darbu saņem ķirurgi Latvijas slimnīcās, bet ir tapis zināms, cik par vienu darba stundu ārpus darbalaika saņem Helsinku Universitātes slimnīcā strādājošs ārsts no Latvijas.
No 1. janvāra minimālā alga Latvijā pieaugusi no līdzšinējiem 500 eiro līdz 620 eiro mēnesī. Taču tās ir kapeikas, salīdzinot, piemēram, ar AS "Augstsprieguma tīkls" valdes priekšsēdētājas Guntas Jēkabsones ienākumiem.
Šī gada valsts budžetā paredzēts vairāk nekā 61 miljons eiro pedagogu atalgojuma palielināšanai, informēja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Komunikācijas nodaļā.
Tiesu darbinieki aicina valdību rast iespēju 2023.gadā katrai tiesu darbinieku kvalifikācijas pakāpei noteikt proporcionālu darba algas paaugstinājumu vismaz 24% apmērā.
No šī gada bērnudārzu pedagogiem zemākā mēneša darba algas likme ir 1070 eiro, paredz valdības apstiprinātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos "Pedagogu darba samaksas noteikumi".
Būvniecības nozares ģenerālvienošanās Komitejas locekļi no Latvijas Būvuzņēmēju apvienības, biedrības "Latvijas Ceļu būvētājs" un Latvijas Būvnieku asociācijas otrdien neatbalstīja minimālās algas celšanu nozarē no 2023.gada, aģentūru LETA informēja Latvijas Būvniecības nozares arodbiedrības (LBNA) pārstāvji.
Jaunajā parlamenta sasaukumā neievēlētā politiskā partija"Konservatīvie" ir izplatījusi ziņojumu, kurā tā aicina 14.Saeimu, solidarizējoties ar sabiedrību, lemt par parlamenta deputātu un ministru algu iesaldēšanu.
Minimālās algas palielināšanās no 2023.gada 1.janvāra no 500 eiro uz 620 eiro ietekmēs vairākus maksātnespējas procesa aspektus - palielināsies iemaksājamais depozīts, kreditoriem novirzāmo līdzekļu apjoms fiziskās personas maksātnespējas procesā un no darbinieku prasījumu garantiju fonda izmaksājamā summa maksātnespējīgo uzņēmumu darbiniekiem, informē Maksātnespējas kontroles dienests.
Labklājības ministrija plāno no 2023.gada un turpmāk katru gadu pārskatīt minimālo ienākumu sliekšņus, informē LM valsts sekretāra vietniece Diāna Jakaite.
Latvijā šogad trešajā ceturksnī vidējā bruto (pirms nodokļiem) darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija 1384 eiro, kas ir par 6,3% jeb 82 eiro vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Likums "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" nosaka, ka gadījumos, ja Saeimas deputāts amata pildīšanu savieno ar Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministra, īpašu uzdevumu ministra vai parlamentārā sekretāra amatu, viņam ir atļauts saņemt tikai vienam amatam paredzēto atalgojumu.
Izsludināta pieteikšanās uz Liepājas reģionālās slimnīcas valdes locekļa un priekšsēdētāja amata vietu, liecina informācija Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) interneta mājaslapā.