“Latvijā jūlijā bijusi augstāka gada inflācija nekā ES un eirozonā vidēji”, “Latvija janvārī–jūnijā starp desmit ES valstīm ar eksporta kritumu”, “Latvijā rūpniecības produkcijas apmēra kritums jūnijā straujāks nekā ES un eirozonā vidēji”, “Latvija otrajā ceturksnī starp deviņām ES valstīm ar IKP kritumu” – šādi ir virsrakstu vēstījumi par mūsu valsts tautsaimniecības virzību vien dažu dienu laikā.
eālā darba alga lielākajā daļā Eiropas valstu ir sarukusi, rekordaugstajai inflācijai "noēdot" nominālo darba samaksas pieaugumu, un viens no visstraujākajiem kritumiem reģistrēts Latvijā.
Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrība (LIDA) aicina Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču iniciēt izmaiņas normatīvajos aktos, kas iekšlietu sistēmā nodarbinātajiem paredzētu virsstundu darba primāri kompensēt ar samaksu un piemaksām.
Devīto klašu centralizētie matemātikas eksāmenu rezultāti – 826 skolēni tajā izkrituši – kārtējo reizi aktualizējuši nebeidzamās diskusijas par to, vai skolēnu zināšanu līmenis gadu no gada slīd lejup. Ja tā, tad kas vainīgi – pedagogi, izglītības sistēmas veidotāji, vecāki, paši skolēni vai kāds cits?
No 1.jūlija karavīru atalgojums tiks noteikts vismaz valsts vidējās algas apmērā, jeb 35% virs valstī noteiktās minimālās mēneša darba samaksas kareivju un instruktoru sastāva zemākajai mēnešalgas likmei, šodien lēma valdība.
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) priekšsēdētāja Jāņa Sikšņa ienākumi pagājušajā gadā bija 61 268 eiro, kas ir par 43,9% vairāk nekā 2021.gadā, liecina iesniegtā valsts amatpersonas deklarācija.
Sievietēm vidējā bruto darba samaksa stundā 2022.gadā Latvijā bija par 17,1% mazāka nekā vīriešiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.
Valsts kancelejas direktora Jāņa Citskovska mēnešalga no jūnija tiks palielināta par 600 eiro, liecina Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) izdotais rīkojums.
Labklājības ministrija (LM) lūgusi Latvijas Pašvaldību savienībai (LPS) sniegt savu redzējumu atalgojuma palielinājumam aprūpētājiem, aģentūrai LETA pavēstīja LM valsts sekretāra vietniece Aija Grīnberga.
Pēc pašreizējos apstākļos samērā laba gada sākuma tā turpinājums šķiet Latvijas tautsaimniecībai mazāk daudzsološs. Tas diemžēl var nozīmēt arī to, ka iedzīvotāju iespējas nopelnīt dienišķo iztiku var samazināties. Vienlaikus, visticamāk, arī cenas saruks.
Jūrmalas domes priekšsēdētāja Rita Sproģe (ZZS) pērn kopumā nopelnījusi 54 285 eiro, kas ir par 2890 eiro vairāk nekā 2021.gadā, liecina viņas amatpersonas deklarācija par 2022.gadu.
2022. gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1373 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Salīdzinot ar 2021. gadu, mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 95 eiro jeb 7,5%. Ievērību guvis kāds sludinājums, kur par darbu solīti 561 eiro.
Pagājušais gads Latvijas iedzīvotājiem bija finansiāli saspringts, un nekāda medusmaize nav gaidāma arī šajā gadā, tomēr ikdienas finanšu situācija varētu būt nedaudz pozitīvāka nekā 2022. gadā. Iemesls, kādēļ iedzīvotāju finanšu situācija pērn sarežģījās, ir saistīts ar straujo cenu lēcienu, taču tajā pašā laikā situācija darba tirgū saglabājās labvēlīga darba ņēmējiem, jo pieprasījums pēc darba rokām saglabājās un algas turpināja augt.
Latvijā pagājušajā gadā vidējā bruto (pirms nodokļiem) darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija 1373 eiro, kas ir par 7,5% jeb 95 eiro vairāk nekā 2021.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Nav informācijas cik par virstundas darbu saņem ķirurgi Latvijas slimnīcās, bet ir tapis zināms, cik par vienu darba stundu ārpus darbalaika saņem Helsinku Universitātes slimnīcā strādājošs ārsts no Latvijas.
No 1. janvāra minimālā alga Latvijā pieaugusi no līdzšinējiem 500 eiro līdz 620 eiro mēnesī. Taču tās ir kapeikas, salīdzinot, piemēram, ar AS "Augstsprieguma tīkls" valdes priekšsēdētājas Guntas Jēkabsones ienākumiem.
Šī gada valsts budžetā paredzēts vairāk nekā 61 miljons eiro pedagogu atalgojuma palielināšanai, informēja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Komunikācijas nodaļā.