Bērnu slimnīcā ceļ trauksmi – skolēnu rudens brīvlaikā dubultojies to pusaudžu skaits, kuri nonākuši mediķu aprūpē pēc alkohola un narkotiku lietošanas. Nedēļas laikā palīdzība bijusi nepieciešama 15 bērniem, jaunākajam – tikai 12 gadu. Eksperti brīdina arī par nepilngadīgo iesaistīšanos narkotiku tirdzniecībā, vēsta "360TV Ziņas".
Salīdzinot ar pagājušo gadu, šoruden ir dubultojies pusaudžu skaits, kuri lietojuši apreibinošas vielas un nonākuši slimnīcā, liecina Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) publicētā informācija.
Latvija kopā ar vēl septiņām valstīm aicina Eiropas Komisiju pastiprināt nikotīna produktu aizliegumus. Aicinājumam nav pievienojušās Latvijas kaimiņvalstis Igaunija, Lietuva, Polija, Zviedrija. Ja apņēmību virzīties uz tālākiem aizliegumiem Latvija turpinās īstenot dziļā vienatnē, nelegālajā tirgū brīvi pieejamie kaitīgie produkti raisīs pieaugušo, jauniešu un bērnu atkarības un bendēs viņu veselību, bet valsts budžets zaudēs miljoniem eiro.
Pērn Eiropas Savienībā (ES) tika konfiscēti vairāk nekā 196 miljoni viltotu preču, kas ir visu laiku lielākais konfiscēto viltoto preču skaits gada laikā, ceturtdien paziņoja ES Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO).
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes amatpersonas, veicot muitas kontroli uz Latvijas robežas ar Krieviju, novērsa 852 800 cigarešu kontrabandu. Kopumā 42 640 paciņas cigarešu bija paslēptas zem burkāniem, kartona kastēs speciāli izveidotās slēptuvēs.
Latvija ir viena no retajām Eiropas Savienības valstīm, kurā kafija tiek aplikta ar akcīzes nodokli. Un šis ir viens no iemesliem, kāpēc nereti Lietuvā un Igaunijā kafija veikalos maksā lētāk.
Latgales apgabaltiesa otrdien no jauna piesprieda trīs gadu cietumsodu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vecākajam muitas uzraugam par 15 miljonu Baltkrievijas cigarešu ievešanu Latvijā
Valsts budžetam ir nepieciešami stabili un prognozējami ieņēmumi, īpaši laikā, kad palielinās izdevumi valsts aizsardzībai, veselības aprūpei un sociālajai aizsardzībai. Tādēļ akcīzes nodokļi tradicionāli tiek uzskatīti par salīdzinoši ērtu fiskālās politikas instrumentu. Paaugstinot nodokli tabakas un nikotīna produktiem, vienlaikus tiek cerēts papildināt valsts budžetu un samazināt veselībai kaitīgu produktu patēriņu.
Ļoti viegli aizliegt visu, kas ir slikts, kaitīgs, kas neiederas mūsu saprašanā par pasaules lietu kārību. Nesalīdzināmi grūtāk ir panākt, lai aizliegums patiešām pasargātu cilvēkus no visa kaitīgā, ļaunā un nepareizā. Kā salāgot mūsu pašu pasargāšanu no nelabumiem ar sapratni par kaitīgo un varas un likumdevēju tieksmēm sarežģītas lietas risināt ar normatīvo aktu metodēm – to mēģināsim noskaidrot mūsu informatīvajā sadaļā “Aizliegumu zona”.
Jauniešu skaits, kuriem pēc saindēšanās ar nelegālajām vielām tiek izsaukta Neatliekamā medicīniskā palīdzība, pieaug. Kāds ir NMPD brigāžu atbalsta centra "Krasts" vadītāja Rafaela Ciekura viedoklis un pieredze šajā jautājumā?
Nav noslēpums, ka nelegālo vielu pieejamība un patēriņš skolēnu vidū pieaug. Par jauno paaudzi uztraucas gan skolotāji, gan vecāki, gan dažādi nozares speciālisti.
Piecu gadu laikā vairāk nekā divas reizes pieauguši jaunatnes saindēšanās gadījumi ar nelegālajā tirgū nopērkamām vielām. Vai aizliegumi strādā un vai tie palīdz sasniegt mērķi, ko valsts kā likumdevējs ir ieplānojusi šajā ziņā?
Skolēnu kārdinājums pamēģināt virkni aizliegto vielu ir liels, taču agri vai vēlu par veiktajām izvēlēm būs jāuzņemas atbildība. Kā palīdzēt Latvijas jauniešiem laikā, kad nelegālā tirgus durvis ir plaši atvērtas un statistika pieaug?
Piecu gadu laikā vairāk nekā divas reizes pieauguši jaunatnes saindēšanās gadījumi ar nelegālajā tirgū nopērkamām vielām. Kā jauniešus atturēt no tirgoņu izliktiem kārdinājumiem – žurnālistes Kristīnes Kravcovas saruna ar veselības ministru Hosamu Abu Meri (“Jaunā vienotība”), Latvijas Bērnu fonda vadītāju, Saeimas deputātu Andri Bērziņu (ZZS) un NMPD brigāžu atbalsta centra "Krasts" vadītāju Rafaelu Ciekuru.
Ģībšana, caurums lūpā un apdegumi mutē - tieši tik trakas sekas uz mūsu jauniešiem atstāj nelegālajā tirgū pieejamie nikotīna spilventiņi un elektroniskās cigaretes, kuras šobrīd brīvi iespējams iegādāties aiz vecāku muguras.
"Mēs esam maza valsts, bet mums ir tik attīstīta nelegālo vielu industrija!" raidījuma "nra.lv sarunas" studijā atzina Rīgas domes deputāte un bijusī VID Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece un Izmeklēšanas daļas priekšniece Ļubova Švecova (Suverēnā vara).
Jauniešiem ballītes ir brīvi pieejami ne tikai nikotīna spiventiņi un alkohols, bet arī narkotikas. Vai mēs pazīstam savus bērnus un kas vēl no mums tiek noklusēts?
"Šobrīd vidusskolēni lieto ļoti daudz medikamentu, kas ir gan antidepresanti, gan dažādi neiroleptiķi. Tā ir realitāte, un rodas jautājums, kāpēc tu lieto? Kāpēc tev tik agrīnā jaunībā ir psihoemocionālas problēmas? Kas ir tas, ar ko tu netiec galā?" satraukta par mūsu jaunatni ir pedagoģe un Saeimas deputāte Ilze Stobova (Latvija pirmajā vietā), uzsverot, ka bērni netiek galā ar pieaugušo ekspektācijām.
Kā panākt saprātīgu līdzsvaru, ieviešot aizliegumus kaitīgām vielām tā, lai nelegālais tirgus neietu plašumā, lai neciestu mūsu līdzcilvēki un valsts kasei neplūstu garām nauda – žurnālistes Kristīnes Kravcovas saruna ar finanšu ministra padomnieku Guntaru Vītolu (“Apvienotais saraksts”), ekonomistu Jāni Hermani (“Mēs mainām noteikumus”) un žurnālistu Mārtiņu Otto.
Aizliegtās vielas skolēniem šobrīd kļuvušas tik pieejamas kā nekad agrāk, un tas raisa bažas gan par mūsu bērnu veselību un drošību, gan par viņu nākotni.