Adopcija

Par pieciem gadiem vecāku bērnu adopcija ir liels retums, jo adoptētāji grib nesen dzimušu bērnu, no kura vecāks ir atteicies vai kurš ir bijis ievietots glābējsilītē, aģentūrai LETA pauda Rīgas bāriņtiesas priekšsēdētāja vietniece Inese Ērgle.

Glābējsilītes tik tiešām bērnus izglābj – viņi visi nonāk adopcijā, aizbildniecībā vai dažos gadījumos arī atpakaļ bioloģiskajā ģimenē. Savukārt iemesli mēdz būt ļoti dažādi, un kļūdains būs pieņēmums, ka glābējsilītē nonāk zīdaiņi tikai no nelabvēlīgām ģimenēm.

Ir būtiski laikus atklāt adoptētajiem bērniem viņu adopcijas stāstu, jo tas ir pamats bērnu identitātes, pašapziņas un emocionālās stabilitātes veidošanai, sacīja labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS), atklājot kampaņu par adoptēto bērnu identitāti "Saknes ir svarīgas!".

Kāda ģimene vietnē “Reddit” dalījās ar stāstu par to, kā pēc ilgi gaidītās meitiņas piedzimšanas viņi saprata, ka bērnu nemaz nevēlas. Pāris nolēma atteikties no trīs mēnešus vecā mazuļa, jo mazulis neiederoties viņu dzīvesveidā.

Pētniecisko žurnālistu komanda, kas atrodas ārpus Baltkrievijas, Belarusian Investigative Center (BIC), noskaidrojusi, ka bērnu izsūtīšanā no Ukrainas bijuši iesaistīti Baltkrievijas Republikas prezidenta Aleksandra Lukašenko ģimenes locekļi, raksta unian.net.

Saeimas vairākums šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā, pēc Saeimas deputāta Aleksandra Kiršteina (NA) priekšlikuma nosakot, ka Latvijas bērnu adoptētājiem ārvalstīs būs jābūt laulātiem atbilstoši Satversmei.

Kāds vīrietis pastāstīja par šoku, kad uzzinājis, ka viņa sieva un divu bērnu māte ir viņa paša bioloģiskā māsa, raksta portāls "Mirror".

Pagājušajā gadā no 1079 adoptējamiem bērniem 391 nav vēlējies tikt adoptēts, bet vēl 26 nebija piekrituši adopcijai uz ārvalstīm, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Valsts prezidents Egils Levits ceturtdien, pretēji politiskās apvienības Attīstībai/Par!" (AP) aicinājumam, ir izsludinājis šomēnes Saeimā pieņemtos grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā, kas paredz izmaiņas regulējumā par bērnu adopciju uz ārvalstīm.

Ceturtdien, 16.decembrī, Saeima lēmusi aizliegt adopciju uz ASV, sociālajos tīklos vērojama neapmierinātība ar pieņemtajiem likuma grozījumiem.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā, kas paredz izmaiņas regulējumā par bērnu adopciju uz ārvalstīm.

Bērni piedzimst ar bioloģisku vajadzību pēc attiecību saiknes veidošanas. Nav iespējams veselīgi attīstīties un augt, ja līdzās nav patstāvīgas un drošas piesaistes personas. Bērni, kuri aug bērnu aprūpes iestādēs, cieš no piesaistes personas trūkuma, piedzīvojot agrīnu piesaistes traumu, – nošķirtību no bioloģiskā vecāka, bet vēl pirms tās, bieži vien arī pamestību novārtā. Bērniem augt ģimeniskā vidē nozīmē attīstīties un piedzīvot fizisko un emocionālo attiecību apmierinājuma pieredzi, nevis izdzīvošanu un attiecību zaudējumu sēras.

Saeima ceturtdien, 9.jūlijā, konceptuāli atbalstīja likumu grozījumus, kas paredz no 1.septembra aizliegt bērnu adopciju uz ārvalstīm līdz brīdim, kad stāsies spēkā grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā un citos normatīvajos aktos par bērnu adopciju uz ārvalsti.

Izskanējis ierosinājums pagaidām aizliegt ārpusģimenes aprūpē esošo bērnu adopcijai uz ārvalstīm, jo tam nepieciešams stingrāks regulējums – šo jautājumu aktualizējis arī Tiesībsarga birojs. TV3 raidījums "900 sekundes" aptaujā noskaidrots, kā bērnu adopciju uz ārvalstīm vērtē iedzīvotāji.

Labklājības ministrija (LM) saņēmusi 17 vēstules, kurās uz ārvalstīm savulaik adoptēti bērni pauduši pateicību par iespēju iegūt ģimeni un aicinājuši to neliegt citiem bērniem, informēja labklājības ministres Ramonas Petravičas (KPV LV) padomnieks komunikācijas jautājumos Jānis Zariņš.

Institūcijās esošiem pusaudžiem adopcija uz ārvalstīm ir vienīgā iespēja pārrakstīt savu dzīvi, jo Latvijā pārsvarā izvēlas adoptēt bērnus līdz sešu gadu vecumam un bez būtiskiem veselības aprūpes traucējumiem, intervijā Latvijas Radio sacīja labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV).

«Nesaprotu, kāpēc Latvija grasās aizliegt adoptēt uz ārzemēm bērnus – starptautiskā adopcija jau neliedz viņus adoptēt arī Latvijā, bet tā dod iespēju ģimenēm citviet un pašiem bērniem nokļūt ģimenēs,» – saņēmu jautājumu no savas amerikāņu paziņas, kura pirms vairākiem gadiem adoptēja 14 gadus vecu meiteni no Latvijas. Anna ir viņas un vīra vienīgais bērns un, spriežot pēc publiskās informācijas, tiek mīlēta, lolota, skolota, arī pēc meitas vēstules Latvijas amatpersonām, kurā viņa lūdz neliegt arī citiem bērniem saņemt iespējas, kādas viņai netika piedāvātas Latvijā. Meitene, kura Latvijā bioloģiskajiem vecākiem tika atņemta pusotra gada vecumā, pabijusi bērnunamā, divās audžuģimenēs, skolā tika norakstīta kā bezcerīga, baidījusies, sasniedzot pilngadību, nonākt uz ielas nesagatavota patstāvīgai dzīvei, tagad, pateicoties Amerikas vecāku izglītības lomas novērtēšanai, privātskolotāju iesaistei, drīz beigs medicīnas studijas vienā no labākajām ASV koledžām.

Nekritiski atļaujot adoptēt bērnu uz ārvalstīm, varam saskarties ar dažādiem riskiem, tostarp ir būtiski izvērtēt, uz kādām valstīm ir iespējama adopcija,  šādu nostāju pauž zvērināta advokāte un Biznesa augstskolas Turība Juridiskās fakultātes docētāja Dana Rone.

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vairākums šodien konceptuāli atbalstīja aizlieguma jeb moratorija noteikšanu ārpusģimenes aprūpē esošo bērnu adopcijai uz ārvalstīm līdz jauna regulējuma izstrādei.

Tiesībsargs konstatējis gadījumus, kad bāriņtiesa, lai bērnu no audžuģimenes būtu iespējams adoptēt uz ārvalstīm, pieņem lēmumu par bērna uzturēšanās pārtraukšanu audžuģimenē un ievieto bērnu ilgstošas aprūpes un sociālās rehabilitācijas iestādē. Kopš 2018. gada oktobra adoptēt bērnus no audžuģimenēm uz ārzemēm nedrīkst. Adoptēt uz ārzemēm drīkst bērnu no aprūpes iestādes, ja Latvijā nav iespējams nodrošināt viņa aprūpi ģimenē.