9. maijs

2.jan
Kremlis cer uz kara beigām Ukrainā pirms 2025. gada 9. maija, un jebkurš iznākums tiks pasniegts kā Krievijas uzvara, raksta “Sky News”.
13.mai 2024
Krievijas prezidents Vladimirs Putins, sakot runu Uzvaras dienas parādē Maskavā, izrādījis agresīvu spītu, dodot mājienus par trešo pasaules karu, tomēr tajā bijis maz oratora mākslas, norāda ķermeņa valodas eksperte, raksta "mirror.co.uk".
9.mai 2024
Valsts policija un Valsts drošības dienests (VDD) 9.maijā pastiprināti uzraudzīs drošību visā Latvijā un sola "nepārprotamu un izlēmīgu" reakciju uz provokācijām, kad tiks fiksēta Krievijas agresijas un kara noziegumu slavināšana.
25.mai 2023
Prokuratūra diviem 9.maija svinētājiem no Daugavpils, kuri intervijā televīzijai slavināja un attaisnoja Krievijas pastrādātos kara noziegumus, piemērojusi sabiedriskos darbus, aģentūra LETA uzzināja prokuratūrā.
20.apr 2023
Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma likumu, ar kuru aizliegts 9.maijā publiskajā ārtelpā rīkot tādus pasākumus, kas neaizstāv valsts drošības intereses, šķeļ sabiedrību, nepatiesi apraksta vēsturi un nesolidarizējas ar Ukrainas tautu.
3.jun 2022
Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments pēc 9. un 10.maija notikumiem pie padomju karavīru pieminekļa Pārdaugavā vērtējis pāris Rīgas pedagogu rīcību.
17.mai 2022
Bijušais Valsts Policijas (VP) priekšnieks, Rīgas domes deputāts Ints Ķuzis kanāla TV24 raidījumā "Ziņu TOP" paudis savu vērtējumu par situāciju 10. maijā.
13.mai 2022
Valsts policijas (VP) priekšnieks Armands Ruks, viesojoties kanāla TV24 raidījumā "Dienas personība ar Veltu Puriņu", nenoliedza, ka arī viņu sadusmojusi atsevišķu policistu rīcība pie pieminekļa Pārdaugavā 9. un 10. maijā.
10.mai 2022
Latvijas iekšlietu ministre Marija Golubeva 9. maijā mikroblogošanas vietnē Twitter informēja, kāpēc ir nožogota izstāde pie Uzvaras pieminekļa.
9.mai 2022
Ir pienācis laiks spert soli uz priekšu, lai kļūtu par vienu vienotu sabiedrību. Ir pienācis laiks visiem Latvijas iedzīvotājiem pieminēt II pasaules kara upurus un nacisma sagrāvi 8. maijā.
9.mai 2022
Šo rakstu uzrakstīju un publicēju 2012. gadā. Tā noslēgumā ir Bulata Okudžavas dzejolis „Бери шинель - пошли домой”, ko veltu visiem krievu karavīriem Ukrainā. Bet pats raksts savu aktualitāti pārlieku nav zaudējis arī šodien.
6.mai 2022
Ukrainas kara upuru piemiņas dienā, 9.maijā, no plkst.12 līdz 13.30 Rīgas pilī notiks saruna par jau veikto un vēl sniedzamo atbalstu Ukrainai, par Krievijas agresijas pret Ukrainu starptautiski tiesisko novērtējumu, par politiskiem, krimināltiesiskiem un starptautiski tiesiskiem līdzekļiem tiesiskuma un taisnīguma atjaunošanai.
5.apr 2022
9.maijs būs militāro panākumu pārbaudes datums Krievijas vadoņa Vladimira Putina uzstādījumiem, iebrūkot Ukrainā, atzīst aizsardzības ministra Arta Pabrika (AP) padomnieks militārajos jautājumos, bijušais Nacionālo bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube.
29.mar 2022
Latvijas iekšlietu ministre Marija Golubeva kanāla TV24 raidījumā "Uz līnijas" pauda, ka pieļauj iespēju, ka šogad ar likumu tiek aizliegti 9. maija pasākumi.
24.mar 2022
Pulcēšanās 9.maijā, kas Krievijā tiek atzīmēta kā Uzvaras diena, tiks uztverta kā atbalsts Krievijas agresijai Ukrainā, ceturtdienas rītā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Valts policijas (VP) priekšnieks Armands Ruks.
6.mai 2021
Neraugoties uz pašreizējo epidemioloģisko situāciju, atsevišķas personas meklē risinājumus publisku pasākumu rīkošanas aizlieguma apiešanai 9.maijā, tāpēc nav izslēdzamas provokācijas, kas var novest pie valstī noteikto ierobežojumu pārkāpumiem, atzina Valsts drošības dienestā (VDD).
5.mai 2021
9.maijā pašvaldība neliegs ziedu nolikšanu Pārdaugavā pie pieminekļa padomju karavīriem, noskaidrots Rīgas domē.
17.sep 2020
Saeima šodien pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā un likumā "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem", kas paredz aizliegt publiskos izklaides un svētku pasākumos, sapulcēs, gājienos un piketos izmantot Georga lentes.
17.mai 2020
Pēc 9. maija svinībām Rīgā es Twitter domu apmaiņā izteicos, ka Krievijā pašlaik dominējošā valsts reliģija ir nevis pareizticība, bet gan ateistiska reliģija – Ticība Lielajai Uzvarai. Pēc tam es saņēmu kritiku, jo reliģija tiekot definēta kā ticība pārdabiskiem spēkiem un to nevarot attiecināt uz reāliem notikumiem.