IT skandāla dēļ ap 290 000 Latvijas iedzīvotāju apdraudēta piekļuve vēlēšanām

Vai Saeimas vēlēšanās atgriezīsimies pie spiedoga pasēs un varēsim balsot tikai konkrētā iecirknī?  Šāds scenārijs sāk izskatīties arvien ticamāks. Eiropas prokuratūras  krimināllizmeklēšana IT iepirkumu krāpšanas lietā ietekmējusi arī balsošanas  sistēmu gatavību, vēsta TV3 raīdījums “Nekā personīga”.

Raidījuma rīcībā nonākusi vēstule no uzņēmuma, kas strādā pie vēlētāju reģistra. Tajā teikts, ka izstrādātājam līdz šim nav bijis iespējams uzsākt konkrētu darbu izpildi pie šīs kritiski svarīgās platformas daļas. Tikmēr Valsts Digitālās attīstības aģentūrā mierina - termiņi ir saspringti, bet vēl nevar teikt, ka reģistra nebūs.

Eiropas prokurors Gatis Doniks intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā “1 pret 1” šonedēļ atklāja, ka izmeklēšana IT iepirkumu krāpšanas lietā sākta jau pirms 3 gadiem. Aizdomās turētie darbojušies kā organizēta grupa, līgumi nodrošināti ar valsts amatpersonu palīdzību un peļņa savā starpā sadalīta.

Shēmās iesaistītie noslēguši nelikumīgu slepenu vienošanos, lai iepriekš noteiktu uzvarētāju 6 -šos Eiropas fondu finansētos projektos vismaz pusotra miljona apmērā. Gatis Doniks pieļāva, ka izmeklēšanā atklāsies nelikumības vēl arī citos IT valsts iepirkumos.

Tiesa šonedēļ no apcietinājuma atbrīvoja vienu no trim šajā krimināllietā arestētajiem - “Corporate Solutions” uzņēmumu grupas īpašnieku un vadītāju Aigaru Cerusu.

Pēc advokāta teiktā, Ceruss ar tiesībsargiem sadarbojoties. Aizstāvamais pirms divām nedēļām atgriezies Latvijā, neskatoties uz to, ka zinājis par gaidāmo apcietināšanu. Cik labi pazīst pārējos šajā krimināllietā apcietinātos - publisko iepirkumu speciālistu Ainaru Bideru un kādreizējo Valsts digitālās attīstības aģentūras direktoru Jorenu Liopu, Ceruss neatklāja.

Eiropas prokurors raidījumam ‘” 1:1” norādīja uz īpaši satraucošu faktu, ka izmeklēšanā konstatēts, ka kāds no lietā iesaistītiem uzņēmumiem, programmatūras koda izstrādē, varētu būt iesaistījis trešo valstu pārstāvjus. Riski, ka varētu būt atstātas tā dēvētās “sētas durvis” būtu spēcīgs arguments, kāpēc nedrīkst šo programmatūru izmantot gaidāmajās Saeimas vēlēšanās.

"Nekā personīga" pirms mēneša jau stāstīja, ka iepirkums par vēlēšanu platformas pilnveidi beidzās bez rezultāta, un VDAA EIS sistēmā februāra sākumā noslēdza līgumu ar “RIX Technologies”, pasūtot 16 600 darba stundas ar potenciālo budžetu 999 600 eiro bez PVN.

Aprīlī bija paredzēts, ka izstrādātājs veic darbus pie Elektroniskās tiešsaistes vēlētāju reģistra risinājuma. Šis reģistrs ir būtisks vēlēšanu tehniskai un drošai norisei. Tas nodrošina, ka vēlētājs var balsot jebkurā vēlēšanu iecirknī. Taču kompānijas valdes priekšsēdētāja Eva Fadejeva VARAM, Valsts prezidentam un ģenerālprokuroram šā gada 27.martā vēstulē raksta, ka izstrādātājam līdz šim nav bijis iespējams uzsākt konkrētu darbu izpildi pie šīs kritiski svarīgās platformas daļas.

“RIX Technologies” aicina ne vien mainīt grafiku, kad pasūtījums jāpabeidz, bet arī publiskot “Tehnisko specifikāciju”, novēršot aizdomas, ka tā izstrādāta konkrētiem piegādātājiem.

Vēlētāju reģistru Centrālajā vēlēšanu komisijā uzskata par būtiskāko sistēmas moduli. Patlaban esot pretrunīga informācija, vai to pagūs izstrādāt. Ja reģistra nebūs, viens no variantiem ir vēlētājiem doties uz iecirkņiem, pasē saņemot zīmogu.

Taču pēc PMLP jaunākajiem datiem šā gada 30.martā derīgas pases nav 290 tūkstošiem vēlētāju, un tas nozīmētu, ka visiem šiem būtu jādodas izņemt vēlētāju apliecības.

Savukārt, otrs variants, ļaujot vēlētājiem balsot īpašās reģistrācijas aploksnēs, rezultātu gaidīšanu var paildzināt par nedēļu vai pat divām.

Digitālās attīstības aģentūrai šajā ceturtdienā bija paredzēta tikšanās ar “RIX Technologies” pārstāvjiem, taču raidījumam zināms, ka tā nenotika. VARAM uzdos jautājumus uzņēmumam pēc svētkiem.

Ministrs Raimonds Čudars uzņēmējas vēstulē izteiktās bažas nav komentējis, jo šonedēļ bija devies atvaļinājumā.