Ķuzis par policijas darbu 10. maijā: Kas tad ir noticis?

© Ekrānšāviņš

Bijušais Valsts Policijas (VP) priekšnieks, Rīgas domes deputāts Ints Ķuzis kanāla TV24 raidījumā "Ziņu TOP" paudis savu vērtējumu par situāciju 10. maijā.

Kā norāda I. Ķuzis, uz situāciju 10. maijā "jāskatās no divām pusēm".

"Pirmais - kas tad ir noticis? Vai ir izvērtušies kaut kādas masu nekārtības? Vai ir kaut kādi grautiņi? Vai ir sekas, cietušie? Šīs aizturētās personas ir tik mazskaitlīgas, kuriem ir kriminālie un administratīvie pārkāpumi, " norāda I. Ķuzis.

Tomēr viņš atzīmē, ka situācijai ir arī "otra puse" - pašreizējā ģeopolitiskā situācija. Viņš atzīmē, ka policija uz 9. maiju raudzījusies, balstoties uz iepriekšējo gadu pieredzi, tādejādi pieļaujot kļūdas risku analīzē. I. Ķuzis uzsver, ka "provocējošais elements" bija ziedu novākšana, taču viņš nenoliedz, ka, iespējams, būtu bijušas arī citas provokācijas. I. Ķuzis norāda, ka jau 10. maija rītā, vērojot soctīklus, bija redzams, ka aug cilvēku neapmierinātība par ziedu aizvākšanu.

"Kopumā, ja mēs runājam par 9. maiju,nav nekādu pārmetumu. Policisti rīkojās atbilstoši situācijai, atbilstoši iepriekš izstrādātajam plānam un tas bija redzams gan no operacionālās situācijas, gan no taktiskā līmeņa. Viss bija kārtībā," uzskata bijušais VP priekšnieks.

Latvijā

1625. gada 18. martā Kurzemes hercogs Frīdrihs Ketlers, atrodoties Grobiņas pilī, dāvāja Liepājai pilsētas tiesības un 20. martā tās robežu apstiprināšanas aktu. Atšķirībā no dažām citām senākām Latvijas pilsētām, par kuru dibināšanas gadu tiek uzskatīts pirmais to pieminējums rakstītos avotos, Liepāja savu dzimšanas dienu atzīmē juridiski pareizi – tad, kad pilsētai tika piešķirtas pilsētas tiesības, kas viduslaikos bija ļoti nozīmīgs akts, jo dzimtbūšanas apstākļos būtiski mainīja apdzīvotās vietas juridiski politisko statusu.

Svarīgākais