Portāls nra.lv / Autori

Šī gada astoņos mēnešos Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) ugunsdzēsēji glābēji jau dzēsuši vairāk nekā 300 ugunsgrēkus transportlīdzekļos un tajos cietuši deviņi, bet gājuši bojā trīs cilvēki. Aizvadītajā gadā transportlīdzekļi deguši 600 reizes, bet 2018.gadā – 622 reizes. 2019.gadā šādos ugunsgrēkos cieta 11 cilvēki, bet gadu iepriekš – septiņi cilvēki.

“Runājot par ķirurģiskajām sejas maskām – lai pasargātu no iespējamās inficēšanās, ja vienmēr un visos apstākļos pareizi lieto šo masku, tad efekts ir pietiekami liels un maskai ir aizsargājošs efekts. Ja nelietojam pareizi, tad tai maskai nav šī aizsargājošā efekta. Ne visi var atļauties lietot respiratorus. No audumiem šūtajām maskām aizsargājošais efekts nav tik liels un caurlaidība ir stipri augstāka,” par sejas masku pareizu lietošanu RīgaTV 24 raidījumā “Dienas personība ar Veltu Puriņu” stāstīja infektoloģe, RSU profesore Angelika Krūmiņa.

Igaunijas prāmju operators "Tallink Grupp" plāno Rīgā atvērt vēl divus ātrās ēdināšanas restorānus "Burger King",  informēja "Tallink Grupp" pārstāvji.

“No mikologa viedokļa skatoties, baravikām ir vismaz trīs dažādas sugas. Ir vasaras baravikas, kas aug vasaras sākumā, ap Jāņiem, tās aug zem lapu kokiem – liepām, parkos, tādos mežos, kuros ir ozoli un liepas. Tradicionālās egļu baravikas aug zem eglēm, bērziem. Priežu baravikas, kuras ir sarkanbrūnas ar sarkanīgiem kātiņiem, jāmeklē priežu mežos” RīgaTV 24 jaunās sezonas raidījumā “Saimnieks.Zeme.Valsts” sēņošanas noslēpumus atklāja Latvijas Nacionālā dabas muzeja komunikācijas nodaļas vadītāja, mikoloģe Diāna Meiere.

Pēdējās diennakts laikā veikti 2169 Covid-19 izmeklējumi un reģistrēti 95 jauni inficēšanās gadījumi, informē Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).

Salīdzinot ar laika periodu pirms 2010.gada, 2019.gadā vairāk nekā 68% no visiem darba meklētājiem, kas saņēma Eiropas nodarbinātības dienestu tīklā (EURES) konsultācijas, izrādījuši vēlmi strādāt Latvijā, informēja Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA).

Joki sagatavoti no žurnāla "Vakara Ziņas".

Šobrīd ceļošanas iespējas ir ierobežotas, tomēr daudzi pavada lielu daļu mūža tādā režīmā, it kā pastāvīgi mainītu laika zonas. Ar to saskaras, piemēram, naktsmaiņu darbinieki un tie, kam darbs sākas ļoti agri. Tiek izjaukts organisma dabiskais ritms, jo cilvēkam visu laiku jāmostas agrāk, nekā gribētos. Tā notiek arī tad, ja cilvēks nedēļas nogalē guļ ilgāk nekā darba dienās.

Bankas speciālistu analīze par klientu tēriņiem visās Baltijas valstīs liecina, ka lietuviešu, latviešu un igauņu tērēšanas paradumi šovasar daudzās jomās bija līdzīgi – tāpat kā pavasarī iedzīvotāji joprojām mazāk tērēja degvielai, izklaidei un restorāniem, toties visās valstīs pirka vairāk pārtikas. Tikmēr Latvijā bija vērojams pieaugums apģērbu iegādē, Lietuvā vairāk tērēja aptiekās, bet Igaunijā krities tēriņu apjoms interneta veikalos.

Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem 2018.gadā no depresijas simptomiem globāli cieta 264 miljoni cilvēku, izjūtot dzīvesprieka trūkumu, nomāktību, vienaldzību, kā arī miega traucējumus un virkni citu problēmu, kas ilgstošas depresijas gadījumā var novest pat līdz pašnāvībai. Ņemot vērā, ka Latvijā ir devītais augstākais pašnāvību skaits pasaulē uz 100 000 iedzīvotāju, Pasaules Garīgās veselības dienā par psihiskās veselības sarežģījumiem, depresijas profilaksi un ārstēšanu stāsta psihoterapeite-psihiatre Sandra Pūce un farmaceite Zanda Ozoliņa.

Rudens tuvums nav šķērslis doties izbraukumos dabā - zelta rudens lutina ar krāšņiem dabas skatiem, turpinās ogošanas un sēņošanas sezona, un daudzi brīvdienas labprāt pavada mežos un purvos. Tomēr ne visiem izdodas pašu spēkiem izkļūt no dabas apskāviena. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) šoruden izvedis no mežiem un purviem vairākus cilvēkus, kas apmaldījušies, bet pavisam pēdējo četru gadu laikā glābēju palīdzība bijusi nepieciešama vairāk nekā 330 cilvēkiem. VUGD uzsver - ir svarīgi nekrist panikā un zināt, ko darīt, ja mežā gadījies zaudēt virziena izjūtu.

Pārliecinoši lielākā daļa jeb 68% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju gatavojas saaukstēšanās sezonai, kas aktualizējas līdz ar rudens iestāšanos, liecina aptauja*. Vairums no tiem (49%) vairāk pievērš uzmanību veselīgam dzīvesveidam – uzturam, svaigam gaisam un sportiskām aktivitātēm. Dati rāda, ka šoruden par savas veselības stiprināšanu vairāk liek piedomāt arī visā pasaulē pieaugošā saslimstība ar Covid-19.

Kā ierasts, rudenī vairums steidz papildināt savu garderobi ar jaunām vēsmām, taču Covid-19 pandēmija šoruden ir ieviesusi korekcijas cilvēku iepirkšanās paradumos. Kam iedzīvotāji šogad pievērš lielāku uzmanību, papildinot savu garderobi? Vai sieviešu un vīriešu domas iepērkoties būtiski atšķiras? Vai ir mainījies budžets rudens apģērbu iegādei? Atbildes uz šiem jautājumiem ir ieguvis tirdzniecības centrs "Domina Shopping", veicot Latvijas iedzīvotāju aptauju*.

Pandēmija būtiski ietekmējusi ceļošanas iespējas, tostarp apgrūtinājusi iespēju studējošajiem doties uz augstskolām ārpus Latvijas vai arī ārvalstu studentiem – ierasties Latvijā. No visiem ārvalstu studentiem, kas šobrīd studē Latvijā, 5% ir no Krievijas. Starp tiem arī Biznesa augstskolas Turība students Aleksejs Konstantinovičs (Алексей Константинович), kuram pandēmija nebija šķērslis – nevarēdams atlidot uz Rīgu, puisis izlēma šķērsot robežu kājām, lai varētu uzsākt studijas.

Turpmāk personām, kas iebrauc Latvijas Republikā, no jebkuras viedierīces būs pieejamas elektroniskās anketas un būs tās aizpildāmas īpašā tīmekļvietnē covidpass.lv.

Viens no mājokļa centrālajiem elementiem, pie kura ikdienā pulcējas ģimenes, bērni un draugi, ir televizors. Nereti tā veiksmīgai iekļaušanai viesistabas interjerā nākas saskarties ar vairākiem izaicinājumiem.

Aptuveni 20% senioru (vecumā virs 62) lieto internetu savā mobilajā telefonā. Salīdzinājumā pirms trim gadiem to izmantoja tikai nepilni 5% senioru. Stabili palielinās arī to senioru skaits, kuru rīcībā ir viedtelefoni, kas ļauj gados vecākiem cilvēkiem izmantot mobilā interneta sniegtās priekšrocības. Šobrīd viedtelefonus lieto jau 54% senioru, bet pirms trim gadiem tādu bija tikai 22%.

Latvijā 72% uzņēmumu ikdienas darbā samazina elektrības, ūdens un papīra resursu patēriņu, pavēstīja "Swedbank" mediju attiecību vadītājs Jānis Krops, atsaucoties uz bankas klientu aptaujas datiem.

Straujiem soļiem tuvojas gada tumšākais laiks un tas ir brīdis, kad satiksmes dalībniekiem ir īpaši jāgādā par savu drošību. Gājējiem un velosipēdistiem jārūpējas, lai viņi būtu pamanāmi, bet autobraucējiem jābūt vērīgākiem un jāparūpējas par spēkrata tehnisko stāvokli - gana spožiem lukturiem un labām vējstikla slotiņām, informē Valsts policija.

Pēdējo gadu laikā īpaši daudzveidīgas ir kļuvušas pārvietošanās iespējas pilsētā un transportlīdzekļu pieejamība. Līdztekus pieprasījumam pēc motorolleriem, elektriskajiem skūteriem un elektriskajiem balansa dēļiem, pieaug arī negadījumu skaits ceļu satiksmē, kuros iesaistīti ir šie transportlīdzekļi. Aizvadītā gada laikā pieaudzis negadījumu skaits, kad pie elektrisko un zemas kubatūras transportlīdzekļu stūres bijuši tieši jaunieši, tādēļ aicina vecākus būt atbildīgiem un izvērtēt drošības riskus.

Gandrīz katram piektajam Latvijas iedzīvotājam trūkst D vitamīna. Visbiežāk nepietiekams D vitamīna līmenis novērojams senioriem (21 %), sievietēm (21 %) un cilvēkiem ar augstāko izglītību (25 %), noskaidrots ikgadējā sabiedrības veselības pētījumā*. Kā skaidro farmaceiti – visbiežāk D vitamīna trūkums izpaužas kā nogurums, nespēks, kaulu, locītavu un muguras sāpes, arī pastiprināta svīšana.

Ja, sperot soli, papēdī ir ļoti asas sāpes, visticamāk, vainojams papēža piesis. Kā ar to tikt galā, stāsta fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārste Guna Vītoliņa.