Lai mazinātu epidēmijas atstāto postu uz bērnu un jauniešu socializācijas spējām un zināšanu līmeni, valdība pavasarī piešķīra divus miljonus eiro vasaras nometņu rīkošanai, kas bērniem būtu pieejamas bez maksas. Sākotnējais plāns paredzēja, ka par šo naudu tiks palīdzēts 23 100 bērniem, taču faktiski tikai vasaras vidū uzsāktā projekta dēļ nometnes nepaspēja noorganizēt pietiekamā skaitā un pakalpojumu saņēma vien 8864 bērni, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.
Par 300 miljoniem eiro, kas ir pieejamā nauda papildu priekšlikumiem nākamā gada budžetā, gaidāma asa cīņa, jo kopumā ministriju apetīte tuvojās diviem miljardiem – vairāk nekā piecreiz vairāk nekā ir iespēju. Un lai arī ministrijas jau ierasti šādi rīkojas, pieliekot vajadzību sarakstam ne tikai akūtas vajadzības, ir skaidrs, ka gaidāmi arī sāpīgi atteikumi. Tā var secināt, analizējot, kam ministrijas naudu prasa, vēsta LTV raidījums “de facto”.
„Kaspersky” izanalizēja anonimizētus datus, ko brīvprātīgi sniegusi vietne „Privacy Checker”, kas ietver noderīgus padomus par konfidencialitātes iestatījumiem dažādos interneta pakalpojumos un platformās. Rezultāti parāda, kuros pakalpojumos un platformās interneta lietotājiem ir vislielākās bažas par privātumu. Dati liecina, ka lielākā daļa klientu raizējas par populāru mobilo operētājsistēmu (21,2 %) un „Google” (18,3 %) personas datu aizsardzības līmeni.
Vismaz daļu no vairākiem desmitiem migrantu, kas dienām ilgi dzīvoja uz Latvijas-Baltkrievijas robežas zem klajas debess, sev līdzi aizveduši Latvijas armijas un robežsardzes pārstāvji. Noprotams, ka citā robežas posmā viņi vēlāk pārdzīti Baltkrievijas pusē, šovakar vēsta LTV raidījums “de facto”.
Reaģējot uz starptautiskajos un atsevišķos vietējos medijos izskanējušo informāciju, Zāļu valsts aģentūra (ZVA) informē, ka Japānā uz laiku apturētās “Moderna” vakcīnu pret Covid-19 sērijas netiek izmantotas nacionālajās vakcinācijas kampaņās Eiropas Savienībā, tostarp Latvijā.
Pirms pāris dienām sociālos tīklus pāršalca ieraksts, kurā bija apgalvots, ka skolēns saņēmis negatīvu Covid-19 siekalu testa rezultātu, lai gan pašu testu nav nodevis. “Re:Check”, pārbaudot šo informāciju, secināja, ka tā ir patiesība. Turklāt šādi gadījumi bijuši vairāki.
Tirgū parādoties baravikām un gailenēm, Latvijas iedzīvotāji ar sajūsmu metas “sēņu medībās”. Lai prieku par pastaigu mežā neaptumšotu veselības problēmas, AAS BALTA atgādina – ērces nesnauž. Gada pirmajos sešos mēnešos BALTA atlīdzībās par ērču izraisītām slimībām izmaksājusi jau teju 20 000 eiro.
Biznesa augstskola Turība, veicot iedzīvotāju aptauju, noskaidrojusi, ka tuvāko piecu gadu laikā īpaši pieprasītas varētu būt trīs profesijas – informācijas tehnoloģiju speciālisti, mediķi un farmācijas jomā nodarbinātie, kā arī būvniecības nozares profesionāļi.
1. septembrī gaisa temperatūra Latvijā būs no +13 līdz +16 grādiem, starp mākoņiem ik pa laikam uzspīdot saulei, bet atsevišķās vietās Latvijā iespējams neliels lietus. Sinoptiķu novērojumi liecina, ka šāds laiks nav nekas neparasts septembra sākumam. Tiesa, ir bijušas Zinību dienas, kad gaisa temperatūra iesilusi līdz +30°C, bet tas noteikti nebūs šogad.
Pirmdien Polija paziņoja par plāniem būvēt dzeloņstiepļu žogu gar Baltkrievijas robežu, un pirmie 6 kilometri žoga jau ir uzbūvēti. Žogu gar Baltkrievijas robežu būvēs arī Lietuva, kas jau ir izvēlējusies būvētāju. Pagaidām visneskaidrākā situācija par iespējām būvēt žogu gar Baltkrievijas robežu ir Latvijā.
Pretstatā Latvijai, kurā jau noris masveida skolēnu testēšana pret Covid-19, abās kaimiņvalstīs mācību process sāksies bez obligātajiem Covid-19 testiem.
Rūpējoties par skaistumkopšanu, arvien iecienītāki kļūst dabīgas izcelsmes produkti, kas spēj efektīvi barot un mitrināt ādu, skaidro kosmētiķe Katrīna Blumberga.
Mobilo sakaru operatora “Tele2” dati liecina, ka pēdējā gada laikā, salīdzinot ar laiku pirms Covid-19 izraisītās pandēmijas, ir par 15 % samazinājies apdrošināšanas pieteikumu biežums par bojātām viedierīcēm. Uzņēmumā gan prognozē, ka šādu pieteikumu biežums palielināsies līdz ar mācību procesa atsākšanos klātienē, kā arī aktīvāku cilvēku kustību ārpus mājām. Vairāk nekā uz pusi ir arī samazinājies viedierīču zādzību skaits.
Finanšu jautājumu apspriešana ģimenē bieži nav patīkams temats, taču no tā nav iespējams un arī nevajadzētu izvairīties, jo skaidru paradumu un principu ieviešana budžeta plānošanā var kalpot par spēcīgu atbalsta punktu ģimenes saliedētībai, skaidro Luminor biznesa attīstības vadītāja Baltijā Jekaterina Ziniča.
Gandrīz 70% vecāku, kuru bērni lieto viedierīces, norāda, ka izmanto viedierīču lietošanu kā motivāciju vai sodu, lai panāktu, ka bērns izpilda noteiktas prasības, liecina mobilo sakaru operatora “Tele2” un pētījuma centra “SKDS” veiktās aptaujas dati. Šādi biežāk rīkojas tie vecāki, kuriem pašiem bērnībā tika ierobežots TV skatīšanās laiks, kā arī tie vecāki, kuriem pašiem bērnībā kā sodu izmantoja aizliegumu skatīties TV.
Gandrīz puse jeb 47% iedzīvotāju uzskata, ka valdības rīcība attiecībā uz kārtību klātienes mācību sākšanai skolās nav bijusi pietiekami laicīga, liecina pētījumu kompānijas “Kantar TNS” veiktās aptaujas dati TV3 raidījumā "900 sekundes".
Viens mācību gads, kas pandēmijas dēļ pavadīts, mācoties attālināti pie viedierīcēm, ir aiz muguras. Labā ziņa – acu ārsti nenovēro būtisku redzes pasliktināšanos bērniem, kuri kopā ar vecākiem centās ievērot veselīgus viedierīču lietošanas paradumus.
Sniedzot savas mentālās veselības pašvērtējumu, 41% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju atzīmējuši, ka pēdējo 12 mēnešu laikā tā ir pasliktinājusies, liecina "Benu aptiekas Stresa termometra" veiktā aptauja.
Tuvojoties jaunajam mācību gadam, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) aicina vecākus un pedagogus pārrunāt ar skolēniem jautājumus, kas saistīti ar drošību – kas jādara, lai nepieļautu ugunsnelaimi un, kā rīkoties gadījumā, ja nelaime ir notikusi un nepieciešama palīdzība. Aicinām arī studentus un pasniedzējus atcerēties par ugunsdrošību, lai saspringto studiju laiku neaptumšotu ugunsnelaimes!