Viens mācību gads, kas pandēmijas dēļ pavadīts, mācoties attālināti pie viedierīcēm, ir aiz muguras. Labā ziņa – acu ārsti nenovēro būtisku redzes pasliktināšanos bērniem, kuri kopā ar vecākiem centās ievērot veselīgus viedierīču lietošanas paradumus.
“Pašlaik grūti prognozēt, ko nesīs jaunais mācību gads. Tādēļ vecākiem būtu svarīgi ņemt vērā, kā bērnam palīdzēt, lai lūkošanās viedierīcēs neapdraudētu redzi,” saka Vita Sperga, oftalmoloģe Veselības centru apvienībā.
Būtiskais par redzi pašiem mazākajiem
“Jaunāko klašu bērnu vecākiem vajadzētu pārliecināties, vai mazais tiek galā ar redzes slodzi, kas palielinājusies, uzsākot mācības skolā. Vai bērns grib lasīt? Vai viņam patīk iesaistīties rotaļās un uzdevumos, kuros jāspēlējas ar krāsām un to atšķiršanu?” Uz šādiem jautājumiem aicina atbildēt Vita Sperberga.
Ikvienam bērnam, pirms uzsākt mācības pirmajā klasē, ir jāveic obligātā redzes pārbaude, kurā speciālists konstatē, vai redzes sistēma ir pareizi attīstījusies, vai bērns var atšķirt krāsas, vai abas acis redz vienādi labi, vai nav tālredzība, tuvredzība vai astigmātisms. “Diemžēl šajā vecumā bērni nesūdzas vecākiem, ja viņi redz slikti, jo nezina, ka var redzēt citādāk - labāk. Tāpēc vecākiem vajadzētu pievērst īpašu uzmanību bērnu redzei jaunākajās klasēs. Tiklīdz novēro, ka bērns nelabprāt iesaistās rotaļās ar citiem bērniem, kuri atpazīst krāsas. Ja bērns ātri nogurst, ja ir mācīšanās grūtības vai jebkādas sūdzības saistītas ar redzi un acīm, vajadzētu tūlīt doties pie acu ārsta,” teic oftalmoloģe.
Pagājušajā mācību gadā daudzu bērnu vecāki satraucās, kā attālinātās mācības ietekmēs bērnu redzes veselību. Tomēr nav būtiski palielinājies to bērnu skaits, kuriem attīstījās tuvredzība vai citas acu veselības problēmas. “Bīstama tendence, kas diemžēl aktuāla nu jau vairākus gadus - bērniem vēl pirms skolas uzsākšanas - četru, piecu, sešu gadu vecumā - sāk veidoties dzīves laikā iegūtā tuvredzība.
Kādreiz tas notika krietni vēlāk - ap sesto, septīto skolas gadu. Šādas izmaiņas saistītas ar to, ka, neatbilstoši vecumam, bērna redzei ir ilgstoša slodze tuvumā. Dažādos zinātniskās literatūras avotos informācija nedaudz atšķiras, tomēr visi ir vienisprātis - līdz divu gadu vecumam bērniem vispār nevajadzētu lietot elektroniskās ierīces. Vienīgais izņēmums ir ģimenes video zvani, kad mazais sazinās ar vecmāmiņu vai kādu citu viņam nozīmīgu cilvēki,” skaidro ārste un piebilst, ka divu līdz septiņu gadu vecumi bērni pie viedierīcēm drīkst atrasties ne ilgāk par vienu stundu dienā, tomēr - jo mazāk, jo labāk. Pamatskolas vecumā - divas līdz četras stundas dienā.
Tā kā laiks, kas pavadīts pie viedierīcēm, paskrien ļoti ātri, vecākiem vajadzētu kontrolēt laiku, ko bērni pie tām pavada. Tāpat vajadzētu kontrolēt saturu, ko bērni patērē.
Pamatskolas vecums - tipiskākais tuvredzības attīstībai
Tuvredzība sāk veidoties vairāku faktoru ietekmē. Viens no tiem ir ģenētika, tomēr ne visiem bērniem, kuru vecākiem ir brilles, arī tās būs nepieciešamas. Taču šis faktors būs noteicošais, kādēļ bērnu redzes veselībai jāpievērš papildu uzmanība visas dzīves garumā.
Tuvredzība var sākt attīstīties arī, ja:
• bērni ilgstoši tuvumā skatās viedierīcē;
• bērniem ir mazkustīgs dzīvesveids;
• neiet vai reti iet ārā, kā rezultātā viņiem trūkst saules gaismas.
“Interesanti, ka arī pamatskolas vecāko klašu bērni un pusaudži reizēm nesaka vecākiem, ja pamana redzes problēmas. Droši vien viņi ir dzirdējuši, kā vecāki rājas par pārāk ilgu sēdēšanu pie datora, internetā, pie televizora, saņēmuši aizrādījumus, ka tā var sabojāt redzi, tādēļ brīdī, kad paši saprot, ka tas patiešām notiek, šo faktu noklusē. Visticamāk viņi domā, ka vecāki pavisam aizliegs izmantot viedierīces. Tādēļ vajadzētu pavērot bērna redzi ikvienā vecumā un būt iejūtīgiem un saprotošiem, izturēties ar cieņu, ja arī kādas redzes problēmas tiek novērotas,” iesaka Vita Sperga.
Visbiežāk tuvredzība sākas pamatskolas vecumā un progresē vidusskolas posmā. Tomēr tas ir individuāli, un var būt gadījumi, kad palielinatas redzes slodzes dēļ tuvredzība sāk attīstīties tikai vidusskolas gados.
Pie datora - vairāk par 4 stundām dienā?
Pandēmija ieviesusi izmaiņas daudzu ģimeņu ikdienā un, protams, arī viedierīču lietošanas paradumos. Reti kurš bērns, mācoties attālināti, pie datora pavadīja tikai divas līdz četras stundas. “Diemžēl ierobežot laiku pie viedierīcēm, ekonomējot uz mācībām nepieciešamo, nav iespējams. Tas, ko var darīt - kompensēt to ar veselīgām aktivitātēm. Piemēram, var ierosināt iziet ārā satikties ar draugiem, ģimene kopā var doties garās pastaigās vai kaut ko uzspēlēt svaigā gaisā. Vecāki varētu rādīt priekšzīmi un vakarus pavadīt, atpūšoties citādāk, nevis pie viedierīcēm, jo bērni patiešām apgūst uzvedības modeļus atdarinot,” atgādina oftalmoloģe.
Ja iespējams izvēlēties, kuru viedierīci izmantot, jāņem vērā, ka salīdzinoši nekaitīgāks redzei ir televizors. Pie tā bērni nesēž tik saspringti kā pie mobilā telefona vai datora, skatās brīvāk, neaizmirstot arī par acu mirkšķināšanu. Ārste norāda, ka redzes veselībai sliktākā poza, kādā bērni mēdz mācīties, ir guļot gultā uz vēdera un rokās turot mobilo telefonu. Ja vien ģimenes var nodrošināt, bērna attālināto mācīšanos vislabāk būtu organizēt, mācību saturu skatoties televizora ekrānā.
Biežākās sūdzības
Gan bērni, gan vecāki bija satraukušies, vai pērnā mācību gada attālināto mācību intensīvā slodze viedierīcēs ir veicinājusi redzes problēmas. Ja ievēro veselībai nekaitīgas viedierīču lietošanas noteikumus, tās redzi nebojā. Taču, lietojot šīs ierīces bez pārtraukuma, acu muskuļi nogurst un bērns var sajust redzes miglošanos, īslaicīgu dubultošanos, acu sausumu, graušanu, grūtības pārslēgties no skatīšanās tuvumā uz skatīšanos utālumā. Diskomforta pazīmes var novērst, ja samazina viedierīču lietošanas ilgumu.
“Galvenā problēma, kas var piemeklēt, ja nepareizi lieto viedierīces, ir tuvredzība. Ja tuvredzība sākusi attīstīties, to nevar novērst - bērnam būs jāatrod piemērotākās brilles vai kontaktlēcas,” saka ārste.
Profilakses ABC
• Vecākiem ir jākontrolē laiks, ko bērni pavada pie viedierīcēm. Skatoties ekrānos, katras 20 minūtes uz 20 sekundēm obligāti jāņem pārtraukums un jāpaskatās sešu metru attālumā. Vislabākais, kā to izdarīt - pieiet pie loga un skatīties tālumā.
• Ik pēc stundas vajadzētu piecelties no savas darba vietas un izkustēties.
• Ļoti svarīgi, lai bērna darba vieta ir iekārtota ergonomiski, lai ir ērts krēsls, kurā var sēdēt taisnu muguru, kājas balstot uz grīdas. Galdam jāatbilst bērna augumam - sēžot pleciem jābūt atslābinātiem, elkoņiem - 90 grādu leņķī. Monitora ekrānam vajadzētu būt novietotam 45 - 70 cm attālumā no acīm, bet ekrāna augšējai malai - vienā līmenī ar acīm vai mazliet zemāk. Tāpat svarīgi sekot līdzi, lai datora ekrāns nav noputējis, netīrs, lai ekrānā neveidojas atspīdums no loga. Gaismai nav jāžilbina acis. Gan mācību vietai, gan telpai, kurā bērns mācās, ir jābūt apgaismotai. Nedrīkst ekrānu skatīties pilnīgā tumsā. Ekrānam ir jābūt nedaudz spožākam par fona apgaismojumu.
• Katru dienu vismaz divas stundas jākustas svaigā gaisā. Ir pierādīts, ka tiem bērniem, kuri katru dienu vismaz divas stundas ar kaut ko aktīvi nodarbojas ārā, tuvredzība progresē mazāk.
• Vecāki ar savu piemēru var palīdzēt bērniem apgūt, kā virtuālo pasauli aizvietot ar reālo.
• Obligātā veselības pārbaude bērniem ir noteikta pirms mācību uzsākšanas pirmajā klasē. Normatīvie akti neapredz, ka bērna redze būtu obligāti jāpārbauda vēlākos gados, tomēr, ņemot vērā viedierīču patēriņu un to, ka pie tām pavadītais laiks visticamāk pieaug, optimāli būtu bērna redzi pārbaudīt vienu reizi gadā. Ja problēmu un sūdzību nav, var vienoties ar ārstu redzi pārbaudīt retāk. Taču tiklīdz pamanīta kāda redzes problēma, nekavējoties jādodas pie acu ārsta.
Kā palīdzēt actiņām?
Mēness aptiekas farmaceite Daiva Āboliņa atgādina, ka bērna acu veselībai nav zāļu, kas šādā gadījumā kaut ko var atrisināt: “Vispirms ir svarīgs pilnvērtīgs, veselīgs uzturs - bērna ēdienkartē jāiekļauj daudz zaļumu, dārzeņu, augļu - tas viss ir labākais dabiskais vitamīnu avots veselām acīm. Jāizvēlas produkti, kas satur E, C vitamīnu, cinku.
Ēdienkartē var iekļaut spinātus, kāpostus, romiešu salātus, oranžo papriku, olas, zivis, kurās ir daudz omega-3 taukskābju, piemēram, lasi un tunci. Ik dienu jālieto arī pietiekami daudz šķidruma, jo uzņemtais šķidruma daudzums vajadzīgs acs mitrināšanai. Un, protams, ir ļoti svarīgi sekot ārstes ieteikumiem: samazināt pie ekrāniem pavadīto laiku un darbības, kas jāveic skatoties tuvumā, regulāri ņemt pauzītes, skatoties tālumā, kā arī palielināt aktivitātes ārpus telpām.
Vecākiem ieteicams iepriekš vienoties ar bērnu par viedierīču lietošanas noteikumiem un domstarpību gadījumus mierīgi izrunāt, rūpējoties gan par bērna psiholoģisko, gan fizioloģisko veselību.”