Pirmdien Polija paziņoja par plāniem būvēt dzeloņstiepļu žogu gar Baltkrievijas robežu, un pirmie 6 kilometri žoga jau ir uzbūvēti. Žogu gar Baltkrievijas robežu būvēs arī Lietuva, kas jau ir izvēlējusies būvētāju. Pagaidām visneskaidrākā situācija par iespējām būvēt žogu gar Baltkrievijas robežu ir Latvijā.
Reaģējot uz migrantu pieplūdumu, Polija uz robežas ar Baltkrieviju 150 kilometru garumā jau ir izvietojusi dzeloņstiepļu žogu. Polijas aizsardzības ministrs Marjušs Blaščaks pirmdien gan atzina, ka šis risinājums sevi nav attaisnojis, tāpēc valdība nolēmusi uz robežas ar Baltkrieviju uzbūvēt žogu. Piektdien Polijas aizsardzības ministrs paziņoja, ka jau ir uzbūvēti pirmie 6 kilometri žoga. Tā augstums ir 2,5 metru. Polijas un Baltkrievijas robeža ir aptuveni 400 km gara.
Na granicy polsko-białoruskiej powstało już 6 km ogrodzenia. Płot wykonany jest z drutu ostrzowego i ma wysokość 2,5 m. Pod ogrodzeniem rozłożone są trójwarstwowe zasieki. Dziękuję żołnierzom za szybkie i sprawne działanie przy zabezpieczaniu polskiej granicy. pic.twitter.com/sAH6SINQEo
— Mariusz Błaszczak (@mblaszczak) August 27, 2021
Arī Lietuva būvēs žogu gar Baltkrievijas robežu 508 kilometru garumā. To cels enerģētikas uzņēmumu koncerns "Epso-G", pirmdien nolēmusi Lietuvas valdība. Žoga būvei paredzēts atvēlēt līdz 152 miljoniem eiro.
Latvijas-Baltkrievijas robeža ir 137 km gara. Ņemot vērā konstatēto Latvijas-Baltkrievijas robežas nelikumīgās šķērsošanas gadījumu skaitu un tā straujo pieaugumu, ir izsludināta ārkārtējo situācija no 11.augusta līdz 10.novembrim Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novados, kā arī Daugavpilī.
20. augustā Valsts prezidents Egils Levits izsludināja Saeimā pieņemtos valdības virzītos grozījumus četros likumos, lai straujāk izbūvētu Latvijas-Baltkrievijas robežas infrastruktūru.
Līdz šim žoga būve nav sākta un nav pat skaidrs, kas to darīs. NRA jau rakstīja, ka Žoga uzstādīšanai uz Latvijas-Baltkrievijas robežas traucējot reputācija.