Līga Nestere-Nikandrova / Autori

Cilvēks, kas zina, ko grib un kā iecerēto sasniegt – tāds priekšstats rodas par Zani Feifu. Taču šis mērķtiecīgums un gribasspēks nenāk komplektā ar augstprātību vai iešanu pāri visam un visiem sava izvirzītā mērķa vārdā. Par savu darbības nišu viņa ir izvēlējusies reklāmas jomu un no projektu vadītājas izaugusi līdz vadītājai, kopā ar partneri nodibinot savu pilna servisa integrētās reklāmas aģentūru VUCA.

Nepieciešams atslogot mācību saturu, jo prasīto zināšanu un prasmju apjoms joprojām ir pārāk liels, no skolēna tiek prasīti pārāk augsti sasniedzamie rezultāti, turklāt tie ir formulēti pārāk vispārīgi, tāpēc pedagogi tos varēs interpretēt, kā grib un saprot – šie ir galvenie iebildumi, noslēdzoties pilnveidotā mācību satura sabiedriskajai apriešanai. Mācību satura izstrādātāji un ieviesēji sola – pārskatīsim, pilnveidosim, taču laika nav daudz – jau šoruden pakāpeniska pāreja uz pilnveidotu mācību saturu un mācīšanas pieeju tiks sākta pirmsskolās, pēc gada arī skolās.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ideja, ka skolas gaitas jāuzsāk jau no sešu gadu vecuma, izraisīja viedokļu vētru – vecāki, pedagogi, izglītības eksperti, psihologi un bērnu ārsti norādīja uz virkni risku, kas var atstāt negatīvas sekas uz bērna veselības stāvokli un sekmēm tālākās skolas gaitās, ja pārmaiņas neapdomīgi tiks ieviestas. Neskatoties uz iebildumiem, IZM no sava plāna nav atteikusies un to cer īstenot no 2019./2020. mācību gada.

Par valsts budžeta līdzekļiem šobrīd studē 26 327 personas. Tas ir aptuveni 40% no visiem studējošajiem augstskolās un koledžās. Pārējie par studijām maksā paši. Neatkarīgās studiju maksas apskats liecina – studējot pilna laika pamatstudijās, ceļš uz augstākās izglītības iegūšanu studentam izmaksā vidēji 2000 eiro gadā. Daļa uzrunāto augstskolu teic, ka 2018./2019. akadēmiskajā gadā maksu neplāno celt, dažas lēmumu vēl nav pieņēmušas vai arī ir jau korekcijas veikušas.

Studiju un darba apvienošana ir mūsdienu studentu dzīves realitāte, un šādu kombināciju izvēlas arvien vairāk cilvēku, proti, 2009. gadā algotu darbu strādāja 45% pilna laika studenti, 2013. gadā – 50%, pērn jau 61%, liecina pētījuma Studentu sociālie un ekonomiskie apstākļi Latvijā rezultāti.

No 23. līdz 25. februārim izstāžu centrā Ķīpsalā notiks starptautiskā izglītības izstāde Skola 2018, kas pulcēs tūkstošiem jauniešu, kam aktuāla ir tālākās izglītības, profesijas un mācību iestādes izvēle. Arī pieaugušie izstādē varēs atrast sev un bērniem noderīgu informāciju par dažādām izglītības pilnveidošanas iespējām Latvijā un ārvalstīs.

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.

No 23. līdz 25. februārim izstāde Skola 2018 Ķīpsalā aicina vienkopus satikt ārzemju universitāšu pārstāvjus, konsultantus un uzzināt par izglītības iespējām vairāk nekā 15 pasaules valstīs.

Kaspars Kalvītis ir izskolojies par ekonomistu, bijis raidījuma vadītājs, šobrīd strādā par projektu vadītāju, brīvajā laikā labprāt ceļo, ir lēcis ar gumiju, lidojis ar deltaplānu un ķēris neizmirstamas sajūtas Aerodium vēja tunelī, izzinājis astroloģijas pamatus. No vienas puses – līdzīgu rezumē varētu sniegt par ļoti daudziem citiem cilvēkiem, taču Kaspara stāsts ir unikāls ar to, ka viņš visu iepriekšminēto ir paveicis un sasniedzis, esot riteņkrēslā. Kaspars noteikti ir cilvēks, kas meklē iespējas, nevis saredz tikai šķēršļus, lai arī tādu, protams, netrūkst.

Pārsvarā jaunieši savas karjeras gaitas uzsāk, sasniedzot 19 gadu vecumu, un viņu ekspektācijas par pirmo atalgojumu ir diezgan augstas – 56% aptaujāto vecumā no 15 līdz 30 gadiem ir gatavi uzsākt strādāt par atalgojumu 500–700 eiro apmērā. Savukārt jauni cilvēki, vecumā no 25 līdz 30 gadiem, pirmajā darba vietā sagaida atalgojumu virs 1000 eiro pēc nodokļu nomaksas, secināts Tele2 pētījumā par Jauniešu ienākšanu darba tirgū.

Atrast savai komandai jaunus darbiniekus – tas patiešām kļūst arvien izaicinošāk, turklāt, kā norāda Neatkarīgās uzrunātie uzņēmumu pārstāvji, darba meklētāji ir kļuvuši prasīgāki, kā arī vietējiem darba devējiem daudzos amatos jākonkurē ar ārvalstu uzņēmējiem, kas spēj piedāvāt lielāku atalgojumu.

Šobrīd Latvijas darbā tirgū sastopamas četras paaudzes – katra no tām izaugusi atšķirīgos dzīves apstākļos, līdz ar to katrai ir izveidojusies sava vērtību un vajadzību skala, kas arī ietekmē viņus kā darbiniekus un kolēģus. Katrai paaudzei ir vajadzīga citāda pieeja un darba vide, nosacījumi. Ja šie aspekti tiek ņemti vērā, darba devējs iegūst daudz apmierinātāku, produktīvāku un lojālāku darbinieku. Vairāk par katras paaudzes īpašībām un vajadzībām stāsta konsultāciju kompānijas Fontes valdes locekle, vecākā konsultante Olga Dzene.

Sākot ar 2018./2019. mācību gadu, skolās un pirmsskolās Latvijā tiks sākta pakāpeniska pāreja uz pilnveidotu mācību saturu un mācīšanas pieeju, lai rezultātā skolēni attīstītu dzīvei 21. gadsimtā svarīgas zināšanas un prasmes. Pārmaiņas pirmie jau šajā rudenī uz savas ādas izjutīs pirmsskolas. Izglītības jomā strādājošie norāda – saturs nav revolucionārs apvērsums, mainījies gan ir fokuss – bērnu izglītošanā svarīgāks būs process, nevis rezultāts. Jautājumu un neskaidrību gan vēl daudz. Bērnu vecāki arī norāda – līdztekus jautājumiem, ko un kā mācīt bērniem pirmsskolā, uzmanība jāpievērš arī citiem aspektiem – vai bērns uz bērnudārzu maz dodas ar prieku un kāda vide viņu tur sagaida.

Teiciens «sieviete uz kuģa nes nelaimi» ir zaudējis savu spēku. Latvijas Jūras akadēmijas studentu pulkā meitenes vairs nav retums, visvairāk daiļā dzimuma pārstāves izvēlas studēt programmā Ostu un kuģošanas vadība, taču interese ir arī par kuģa mehāniķa un kuģa vadītāja specialitātēm. Nesen plašajam akadēmijas absolventu pulkam piepulcējās arī Līga Buša – viņa izbaudījusi gan vairāku mēnešu ilgu kuģošanu uz tālām zemēm, gan darbu uz sauszemes. Salīdzinot abas pieredzes, Līga secina, ka labāk tomēr jūtas krastā.

Studentu vidējie ikmēneša ienākumi Latvijā 2017. gadā bija 579,22 eiro, kas ir par 221,31 eiro vairāk nekā 2013. gadā, liecina pētījuma Studentu sociālie un ekonomiskie apstākļi Latvijā rezultāti. Pieaugums izskaidrojums pavisam vienkārši – studenti daudz vairāk strādā, studijas novirzot otrā plānā, ja tām vispār atliek laiks, ņemot vērā, ka daudzi strādā pilnas slodzes darbu.

«Labdarība ir apsveicama un atbalstāma prakse, taču tai bieži vien ir īslaicīgs efekts. Gribēju cilvēkiem piedāvāt ko ilglaicīgāku, iespēju pašiem iesaistīties, atgriezt viņus apritē, nevis tikai Ziemassvētkos pasniegt labdarības dāvanas,» stāsta Andrs Hermanis. Viņš pirms 10 gadiem nolēma realizēt sociālā biznesa ideju, tajā iesaistot vājredzīgus un neredzīgus cilvēkus. Vienam projektam sekoja nākamais, un šobrīd viņš jau vairākām personām nodrošina algotu darbu, mērķis ir komandu paplašināt.

Pavāra palīgs, pavārs, viesmīlis, bārmeņa palīgs, bārmenis, vecākais bārmenis, bāra vadītājs, restorānu, kafejnīcu konsultants, profesionāls namatēvs, iniciatīvas Saskarsmes garša idejas autors – tik raibs ir Arvja Zēmaņa profesionālo gaitu īss rezumē. Kopumā bāru, restorānu un kafejnīcu jomā viņš ir audzējis pieredzi 20 gadu garumā.

Jau 17. gadu pēc kārtas februārī norisināsies Ēnu diena, kad jauniešiem no visas Latvijas būs iespēja klātienē iepazīties ar interesējošām profesijām, tikties ar pieredzējušies speciālistiem un savām acīm apskatīt darba vidi uzņēmumos. Šogad pasākums notiks 14. februāri. Šobrīd tiek gaidīti darba devēju un jauniešu pieteikumi.

Aizvadītais bijis jau otrais gads pēc kārtas, kad likvidēto uzņēmumu skaits valstī pārsniedzis jaunreģistrēto,un trešais gads, kurš nesis strauju likvidēto uzņēmumu skaita pieaugumu, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Ziemas uzņemšanu plāno 30 augstākās izglītības iestādes vai to filiāles gan Rīgā, gan reģionos kopumā 187 programmās, mācītiesgribētājus uzņem arī profesionālās skolas, liecina NIID.lv apkopotā informācija.

Beidzamo trīs ziemas olimpisko spēļu laikā pieci siguldieši kopumā ieguvuši desmit olimpisko medaļu, kas Siguldu ļauj dēvēt par Latvijas olimpisko medaļu kaltuvi. Siguldā savas profesionālās iemaņas turpina slīpēt ne tikai pasaules vārdu ieguvuši Latvijas sportisti, bet arī jaunā paaudze, kas vēl ir ceļā uz augstām virsotnēm. Piemēram, viens no jaunajiem censoņiem ir Ralfs Bērziņš, kas deviņus gadus guvis pieredzi kamaniņbraukšanā, bet tagad jau otro sezonu ir piederīgs bobslejistu saimei.

Neatkarīgās uzrunātie uzņēmumu pārstāvji pērno gadu vērtē gana pozitīvi – ieceres realizētas, mērķi sasniegti, augusi klientu pirktspēja, arī prognozēs par 2018. gadu bija jaušams lielāks vai mazāks optimisms, viena sāpe gan visiem vienāda – speciālistu deficīts gadu no gada kļūst arvien izteiktāks: vieni cenšas strādāt racionālāk, lai darbu varētu paveikt ar mazākiem personāla resursiem, citi apsver domu par viesstrādnieku piesaisti.