Aug jauna bobslejistu paaudze

 
KĀRTĒJĀS SACENSĪBAS. Pilots Ralfs Bērziņš un stūmējs Māris Priekulis sacensībās rāda savas profesionālās iemaņas ©Pblicitātes foto: Viesturs LĀCIS

Beidzamo trīs ziemas olimpisko spēļu laikā pieci siguldieši kopumā ieguvuši desmit olimpisko medaļu, kas Siguldu ļauj dēvēt par Latvijas olimpisko medaļu kaltuvi. Siguldā savas profesionālās iemaņas turpina slīpēt ne tikai pasaules vārdu ieguvuši Latvijas sportisti, bet arī jaunā paaudze, kas vēl ir ceļā uz augstām virsotnēm. Piemēram, viens no jaunajiem censoņiem ir Ralfs Bērziņš, kas deviņus gadus guvis pieredzi kamaniņbraukšanā, bet tagad jau otro sezonu ir piederīgs bobslejistu saimei.

Jau no deviņu gadu vecuma Ralfam treniņi kļuvuši par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu. «Intereses pēc pamēģināju kamaniņbraukšanu. Tas, var teikt, bija samērā loģisks solis - dzīvoju Siguldā, mums pašiem ir sava trese, kur trenēties, tāpēc radās vēlme vismaz gūt priekšstatu, kas tas ir par sporta veidu. Iepatikās,» stāsta Ralfs. Bet pirms aptuveni diviem gadiem Ralfs nolēma, ka ir jāpaplašina horizonts un savi spēki jāpamēģina citur. «Tolaik notika jauno bobslejistu atlase. Nolēmu pieteikties un tiku uzņemts. Domāju, ka iepriekšējā sporta pieredze man bija liels bonuss,» teic jaunais bobslejists.

Viņš stāsta, ka treniņi un gatavošanās jaunai sezonai principā notiek visu gadu, atelpas brīži ir gana īsi un arī tajos neiztiek bez svaru zāles apmeklējuma. Vasaras aizrit nometnēs, kurās tiek stiprināta fiziskā noturība, attīstīta skriešanas tehnika, bet oktobrī sākas treniņi Siguldas trasē. Un tad klāt ir arī sacensību laiks - šāgada sezonas pirmā puse aizritēja Eiropas kausa zīmē - sava profesionālā meistarība tika demonstrēta gan Vācijā, gan Norvēģijā, gan Francijā. Kā ziņo Bobslejs.lv, Latvijas jaunā maiņa - Ralfa Bērziņa komanda - šajās sacensībās turpina progresēt un uzrādīt arvien labākus rezultātus.

Ap Ziemassvētku laiku Ralfam bija neliela atpūtas pauzīte, bet jau šā gada sākumā atkal jākravā koferi un jādodas uz Austriju - sacensības atsākas ar jaunu sparu. Taujāts, kas ir viņa virsotne, kuru viņš kā sportists vēlas sasniegt, Ralfs atbild, ka tā noteikti ir dalība olimpiskajās spēlēs.

Vienlaikus viņš labi apzinās, ka sportista karjerā gana ātri ir sasniedzami vecuma griesti, tāpēc ir labi laikus padomāt arī par plānu B. Ralfs cer, ka šogad uzsāks studijas Rīgas Tehniskajā universitātē. «Pēc ģimnāzijas absolvēšanas studijas neuzsāku, jo gribēju saprast, cik daudz laika sports man aizņems un kā vislabāk to sakombinēt ar studijām. Domāju, ka šogad esmu gatavs turpināt izglītības ceļu.»

Uzziņai!

Sigulda - Latvijas olimpisko medaļu kaltuve

Sigulda kā Latvijas ziemas sporta galvaspilsēta ir dzīvesvieta pasaules līmeņa sportistiem t.s. renes sporta veidos - skeletonā, bobslejā un kamaniņu sportā. Sākot no 1992. gada olimpiskajām spēlēm Albērvilā, Siguldas sportisti ir piedalījušies visās ziemas olimpiskajās spēlēs. Kopumā tie bijuši 20 siguldieši, kas pārstāvējuši mūsu valsti arī citos ziemas sporta veidos: kalnu slēpošanā, frīstailā un mogulā.

Pēdējās divās ziemas olimpiskajās spēlēs Siguldas sportisti ir ieguvuši divas zelta medaļas, trīs sudraba medaļas un piecas bronzas medaļas.

  • Tomass Dukurs, bronzas medaļa skeletonā 2014. gadā Sočos;
  • Martins Dukurs, zelta medaļa skeletonā 2014. gadā Sočos un sudraba medaļa 2010. gadā Vankūverā;
  • Juris Šics, divas bronzas medaļas kamaniņu braukšanā 2014. gadā Sočos un sudraba medaļa 2010. gadā Vankūverā;
  • Andris Šics, divas bronzas medaļas kamaniņu braukšanā 2014. gadā Sočos un sudraba medaļa 2010. gadā Vankūverā;
  • Jānis Strenga, zelta medaļa bobslejā 2014. gadā Sočos.

Kopējā pasaules reitingā, izvērtējot iegūto medaļu skaitu uz iedzīvotāju skaitu, piecu līderu sarakstā ir šādas valstis:

Somija - 17 904 iedzīvotāji uz vienu medaļu;

Zviedrija - 19 649 iedzīvotāji uz vienu medaļu;

Ungārija - 20 792 iedzīvotāji uz vienu medaļu;

Dānija - 31 176 iedzīvotāji uz vienu medaļu;

Bahamas - 32 150 iedzīvotāju uz vienu medaļu.

Norvēģu reģions Trendelāga ar vairāk nekā 400 000 iedzīvotāju (aptuveni 8% no kopējā iedzīvotāju skaita valstī) ir atbildīgs par vairāk nekā 20% no Norvēģijas iegūtajām olimpiskajām ziemas sporta medaļām. 2010. gada Vankūveras olimpiskajās spēlēs reģions saņēma astoņas no deviņām Norvēģijas iegūtajām zelta medaļām. Beidzamajās trīs ziemas olimpiskajās spēlēs sportisti no Trendelāgas ir atveduši kopumā 30 medaļu, veidojot proporciju vienai medaļai uz vairāk nekā 13 333 iedzīvotājiem.

Siguldas novads ar vairāk nekā 18 677 iedzīvotājiem (aptuveni 1% no kopējā iedzīvotāju skaita valstī) un kopumā desmit iegūtajām olimpiskajām medaļām pēdējo trīs ziemas olimpisko spēļu laikā sasniedzis rādītāju - viena medaļa uz 1867 iedzīvotājiem.

Viedokļi

Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics:

- Desmit olimpiskās medaļas, pieci siguldieši, 1% no kopējā Latvijas iedzīvotāju skaita. Šo statistiku nevar nodēvēt par sakritību un nejaušību. Tas ir neapgāžams pierādījums mūsu aizrautībai, entuziasmam, spēkam. Mūsu motivācija turpināt iesākto tikai aug - nodrošināt mūsu sportistiem mūsdienīgu infrastruktūru, izglītību un atbalstu treniņu un starptautiska mēroga sacensību organizēšanai. Audzināt jaunos pasaules līmeņa sportistus, jaunos olimpiešus. Likt Latvijas un Siguldas vārdam izskanēt pasaulē atkal un atkal. Mēs esam Latvijas ziemas sporta galvaspilsēta, mēs esam tikai viens, toties medaļotākais un aizraujošākais procents Latvijā!

Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents Aldons Vrubļevskis:

- Siguldas sportistu panākumi ziemas olimpiskajās spēlēs grezno Latvijas olimpiešu panākumu sienu ar desmit olimpiskajām medaļām - tas ir vareni! Viena olimpiskā medaļa uz 1867 iedzīvotājiem - tas ir fenomenāli un neiedomājami! Ar šo sasniegumu Sigulda pelnīti kļūst arī par planētas Zeme ziemas sporta centru Nr. 1 vismaz «renes» sporta veidos.