Nepieciešams atslogot mācību saturu, jo prasīto zināšanu un prasmju apjoms joprojām ir pārāk liels, no skolēna tiek prasīti pārāk augsti sasniedzamie rezultāti, turklāt tie ir formulēti pārāk vispārīgi, tāpēc pedagogi tos varēs interpretēt, kā grib un saprot – šie ir galvenie iebildumi, noslēdzoties pilnveidotā mācību satura sabiedriskajai apriešanai. Mācību satura izstrādātāji un ieviesēji sola – pārskatīsim, pilnveidosim, taču laika nav daudz – jau šoruden pakāpeniska pāreja uz pilnveidotu mācību saturu un mācīšanas pieeju tiks sākta pirmsskolās, pēc gada arī skolās.
Sabiedriskā apspriešana ilga četrus mēnešus, un sabiedrības vēlme izteikties bija liela - savu viedokli, piemēram, pauda aptuveni 11 400 pedagogu jeb viena ceturtdaļa no kopējā skolotāja pulka. Savus priekšlikumus iesniedza dažādas biedrības, darba devēji, augstskolas, valsts iestādes, pat baznīcas.
Tam, ka saturu un mācīšanās pieeju vajag pārskatīt, piekrīt visi, tomēr vienprātības nav, ko jaunajā saturā iekļaut. Kopumā ir iesniegti gandrīz 900 priekšlikumu - no vienas idejas līdz vairāku ieceru apkopojumam.
Vēl daudz kas pilnveidojams
Kā stāsta Skola2030 mācību satura ieviešanas vadītāja Zane Oliņa, izstrādājot jauno mācību saturu, viens no mērķiem bija to atslogot, jo gan skolu vadītāji, gan pedagogi daudzkārt uzsvēruši, ka tas ir pārbāzts, skolēniem nav laika iedziļināties detaļās, nav daudz laika darboties pašiem, lai tādējādi gūtu dziļāku izpratni par apgūstamo vielu un tās izmantojumu dzīvē. Sabiedrības kopējais vērtējums gan liecina, ka šis mērķis vēl nav sasniegts, norādot, ka joprojām skolēni būs pārslogoti, taču vienlaikus atsevišķu mācību priekšmetu pedagogi ir nobažījušies, ka sarucis stundu skaits, piemēram, fizikā un ģeogrāfijā. «Nākamais solis, ko veicam, ir saskaņošana, kas kurā jomā tiek mācīts un kur tālāk šī prasme tiek nostiprināta un darbināta, lai vienu un to pašu nemācītu vairākkārt, kādēļ arī rodas šī pārslogotība. Esam saņēmuši arī vairākas norādes, ka ne visi sasniedzamie rezultāti atbilst skolēna vecumam. To mēs noteikti pilnveidosim. Trešais būtiskākais iebildums ir par to, ka vairāki sasniedzamie rezultāti formulēti pārāk vispārīgi, tādēļ skolotājiem ir iespēja tos interpretēt dažādi un katram savādāk izprast, cik daudz ir jāiemāca. Rezultātus vēl konkretizēsim,» stāsta Z. Oliņa, piebilstot, ka jaunā mācību satura standarts ir tikai aisberga redzamā daļa. «Pedagogi nereti bija neizpratnē, sakot, ka šajos dokumentos nerod atbildes, kā mācīt. Atbildes varēs atrast mācību priekšmetu programmās, ko mēs arī esam sākuši veidot,» akcentē Z. Oliņa. Kā atbalsta instrumenti skolotājiem tiek solīti arī mācību līdzekļu paraugi, metodiskie materiāli un metodisko darbu vadlīnijas. «Standarts nosaka, kas skolēnam jāiemāca, bet kā mācīt un kādus mācību līdzekļus izmantot - šajā jautājumā skolotājam ir brīva izvēle,» precizē Z. Oliņa.
Skolēni pieprasa mācīt citādi
Jaunā mācību satura aprobācija jau notiek vairākās skolās un pirmsskolās, viena no pilotskolām ir Mārupes vidusskola. Mārupes vidusskolas direktora vietniece izglītības jomā Andžela Sokolova akcentē: «Daudz tiek runāts par saturu, bet nevar piemirst, ka jāmainās arī pieejai, kā mācīt. Mūsdienās bērni prot sadarboties, atrast informāciju, lietot modernās tehnoloģijas, bet neprot mierīgi nosēdēt 40 minūšu garā stundā, klausoties skolotāja stāstījumā. Apgūstot jaunu tēmu, pirmais skolēnu jautājums - kur tas man noderēs dzīvē? Skolotājam jāspēj pārliecinoši atbildēt. Runājot par saturu, jāpiekrīt, ka tas patiešām šobrīd ir ļoti blīvs, praktiski nav laika ļaut skolēniem domāt pašiem. Protams, daudz vienkāršāk ir uzrakstīt uz tāfeles formulu un pateikt - lieto to, bet vajag, lai skolēns pats nonāk līdz šai formulai, izprot, kāpēc tā ir tāda un kur to lietot. Šis process aizņem krietni vairāk laika, bet tieši tā ir pareizā pieeja.» A. Sokolova piebilst, ka jaunā pieeja no skolotāja prasīs vēl lielāku ieguldījumu, bet vai un kas par šo papildu darbu maksās?
Sabiedriskajā apspriešanā izkristalizējās arī virkne citu problēmjautājumu - vai skolotāji būs atbilstoši sagatavoti, vai būs atbilstošs aprīkojums, mācību vide, atbilstoša darba samaksa un vai būs kas reāli māca, jo, kā zināms, pie skolām jaunu, strādātgribošu pedagogu rindas neveidojas.
Arī atzinīgi vārdi
Taču jaunais mācību saturs izpelnījies ne vien kritiku, bet vairākas pārmaiņas tiek vērtētas ļoti atzinīgi, piemēram, otro svešvalodu mācīt no 4., nevis 6. klases, apvienot Latvijas un pasaules vēsturi vienā mācību priekšmetā, mūzikas stundās vairāk fokusēties uz muzicēšanu un mazāk laika veltīt teorijas apguvei, nenoteikt obligāto literatūras sarakstu, datoriku apgūt jau no 1. klases, nevis informātiku mācīt vien 7., 10. un 11. klasē, atzinīgi novērtēta arī pašaizsardzības iekļaušana mācību saturā.
Z. Oliņa informē, ka mācību satura aprobācija turpināsies, ņemot vērā iesniegtos priekšlikumus. Tiek solīts, ka aprīlī pirmsskolām būs pieejama mācību programma, mācību līdzekļu paraugi, e-mācību moduļi, kas būs kā starta komplekts, ar ko uzsākt darbu septembrī, kad jauno mācību saturu un pieeju pirmsskolās būs jāsāk īstenot.