Latvijas turpmāko attīstību un nākotnes ekonomisko potenciālu ietekmē iedzīvotāju emigrācija, šādu viedokli, viesojoties Latvijā, pauda Eiropas Savienības (ES) sociālo lietu komisārs Lāslo Andors.
«Cilvēki, atnākot pie mums uz slimnīcu, parasti jūtas nedroši, viņos vienlaikus ir neziņa un cerība, ka viss būs labi. Mūsu – ārstu un māsu – rokās ir radīt pacientos drošības sajūtu. Ne tikai ar profesionalitāti, bet arī ar ziediem,» atklājot Sirds dobi P. Stradiņa slimnīcā, sacīja Latvijas Kardioloģijas centra virsmāsa Sigita Sakne.
No atrunas – jāskatās, kā pildās valsts budžets, un tad var lemt par pensiju indeksāciju – jautājums par pensiju palielināšanu transformējies sarunā – ar kādu koeficientu indeksēt pensijas?
Lai gan policijas dati neliecina par vardarbības pieaugumu skolās, vairāki reāli gadījumi liecina, ka pilnvērtīgi risināt vai vislabāk – novērst vardarbības gadījumus – atbildīgās iestādes nespēj.
Šodien valdība beidzot plāno izskatīt Veselības ministrijas sagatavoto ziņojumu par finanšu situāciju veselības aprūpes jomā, kurā veikti aprēķini par nepieciešamajiem papildu līdzekļiem veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanai.
Latvijā uzsākta pārtikas paku izdale vistrūcīgākajām personām. Tās var saņemt personas, kurām sociālie dienesti izsnieguši izziņas par trūcīgā vai maznodrošinātā statusu. Šogad labdarības organizācijas plāno izdalīt vairāk nekā miljonu pārtikas produktu komplektu 157 746 cilvēkiem.
Personām, kurām invaliditātes pensijas vietā piešķirta vecuma pensija un bija noteikta piemaksa par darba stāžu, no nākamā gada maija atsāks izmaksāt piemaksu un atmaksās arī pensijas piemaksu, kas netika izmaksāta kopš 2012. gada janvāra. Šādu lēmumu pieņēmis parlaments, veicot grozījumus pensiju likumā.
Ar saukli Es nevaru ēst to, ko ēd visi! Latvijas celiakijas pacientu biedrība Dzīve bez glutēna devās gājienā, izglītojot sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumus par to, kas ir bezglutēna pārtika.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti apgalvo, ka Labklājības ministrija slēpj informāciju par dzimumu līdztiesības politiku un plāniem Latvijā un arī to, kādos Latvijas bērnudārzos bērnu apmācībā tiek izmantotas skandālu izraisījušās grāmatas Diena, kad Kārlis bija Karlīna.
Latvijā ir augstākie perinatālās mirstības rādītāji Baltijas valstīs, un, lai gan pagājušajā gadā šis rādītājs ir nedaudz uzlabojies, tas tomēr saglabājas viens no augstākajiem Eiropā.
Pēdējo gadu laikā Latvijā ir dubultojies to būvniecības uzņēmumu skaits, kuros darba devēji nav veikuši darba vides riska novērtējumu un sagatavojuši risku novēršanas pasākumu plānu, liecina pētījums Darba apstākļi un riski Latvijā, 2013.
Pretēji plaši kultivētam uzskatam, ka Latvijā cilvēki ir atkarīgi no pabalstiem un tāpēc neiet strādāt, nu arī Pasaules bankas (PB) eksperti pētījumā "Latvija: kurš ir bezdarbnieks, ekonomiski neaktīvais vai trūcīgais?" secinājuši, ka mūsu valstī nav plašas atkarības no pabalstiem, kas mazinātu iedzīvotāju vēlēšanos strādāt.
Lai gan Latvijā ir pieejamas augstas kvalitātes medicīniskās tehnoloģijas, laika posmā no 2006. gada mirstība slimnīcās ar insultu praktiski nav samazinājusies, norāda ārste, Latvijas Neirologu biedrības Insulta darba grupas vadītāja Evija Miglāne.
Saslimšana ar ādas vēzi pieaug – ja 2011. gadā melanoma konstatēta 191 cilvēkam, pērn – jau 216 cilvēkiem. Savukārt citas ādas vēža formas 2011. gadā konstatētas 977, bet 2012. gadā jau 1408 cilvēkiem.
Latvija ne tuvu nav Somālija vai Gambija, kuras gadskārtējā starptautiskās organizācijas Save The Children (Glābiet bērnus!) ziņojumā par mammu situāciju pasaulē ierindotas to desmit valstu vidū, kur mātēm dzīvot ir vissliktāk.
Eiropā, arī Latvijā, stājies spēkā Eiropas Komisijas lēmums un grozījumi normatīvajos aktos, kas paredz ieviest jaunu simbolu zāļu aprakstos un lietošanas instrukcijās.
Jaunie ārsti vēlētos palikt un strādāt Latvijā, taču bažījas par izdzīvošanu, jo topošā ārsta, kas tikko kā beidzis studijas un vēlas turpināt izglītošanos, lai kļūtu par pilntiesīgu speciālistu, alga uz rokas ir tikai nedaudz virs minimālās algas valstī.
Lielāko ērču blīvumu šopavasar Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemiologi konstatējuši saulainās vietās – pļavās un krūmājos. Veicot mērījumus, noskaidrots, ka minimālais ērču daudzums uz vienu kilometru ir četras ērces, bet maksimālais – 25 ērces.
Vakcinācijas rezultātā katru gadu tiek novērsti tūkstošiem infekcijas slimību un desmitiem nāves gadījumu ar infekcijas slimībām, un kopumā Latvijā saslimstība ar vairākām infekcijas slimībām samazinājusies par 99,5 procentiem.