Ar saukli Es nevaru ēst to, ko ēd visi! Latvijas celiakijas pacientu biedrība Dzīve bez glutēna devās gājienā, izglītojot sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumus par to, kas ir bezglutēna pārtika.
Tomēr, kā atzīst biedrības pārstāve Irina Rubinčika, līdz šim lielas pretimnākšanas no restorānu biznesa nav bijis.
Latvijā ar celiakiju slimo ap 7000 cilvēku, tajā skaitā 1500 bērnu, un, lai saglabātu veselību, viņiem jāievēro stingra bezglutēna diēta. Savā ēdienkartē celiakijas pacienti nedrīkst lietot produktus, kuros kvieši, rudzi vai mieži ir sastopami pat niecīgā daudzumā. Piemēram, nedrīkst ēst maizi, smalkmaizītes, makaronus, picas, mērces, desas, miltos apceptu gaļu vai zivi, jogurtus, kūkas, saldējumu, kā arī daudzus citus produktus. stāsta biedrības Dzīve bez glutēna valdes locekle I. Rubinčika.
Celiakija ir neārstējama ģenētiska gastroenteroloģiskās sistēmas slimība.
«Celiakijas pacienti Latvijā ir iemācījušies ievērot stingru diētu, gatavojot ēdienus mājās. Taču paēst ārpus mājas nevar – bērnudārzā, skolā, augstskolā, darbā, kafejnīcā vai restorānā, tāpēc mēs ejam gājienā, lai piesaistītu sabiedrības uzmanību cilvēkiem ar īpašām uztura vajadzībām,» saka I. Rubinčika. Gājiena laikā pacienti apmeklēja Vecrīgas sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumus, sniedzot tiem informāciju par bezglutēna uzturu, celiakijas pacientiem atļautiem un aizliegtiem produktiem. Pacienti aicina arī visus Latvijas iedzīvotājus pamēģināt kaut vienu dienu nelietot savā uzturā miltus saturošus produktus, lai saprastu celiakijas pacientu ikdienu visa mūža garumā.
«Pārsvarā jau restorāni un kafejnīcas uztvēra mūs toleranti – prom nedzina,» sajūtās pēc publiskās akcijas saka celiakijas pacienti. Daudzi viesmīļi izteicās, ka sen jau zinot, kas tas ir. «Kad sākām vaicāt – nu tad jau jums ēdienkartē droši vien ir bezglutēna ēdieni? –, sekoja pauze, minstināšanās, un viņiem nācās atzīt, ka nekā tamlīdzīga nav,» saka I. Rubinčika. Viņa norāda, ka būtībā jau jebkurā kafejnīcā un restorānā svaigie lapu salāti ar olīveļļu būs bez glutēna, tomēr cilvēkiem kārojas arī kaut ko citu, nevar visu laiku ēst salātus! «Ārzemēs restorāni saldētavā tur iesaldēto bezglutēna maizi. Stokholmā Makdonaldā ir saldētas smalkmaizītes, ko nepieciešamības gadījumā uzsildīs. Itālijā ir bezglutēna picērijas, ka arī viņi zinās, kādas sastāvdaļas drīkst izmantot un kādas nedrīkst,» stāsta I. Rubinčika. Biedrības vēlme ir izglītot kafejnīcas un restorānus, tāpēc gada sākumā tā sazinājās ar Viesnīcu un restorānu asociāciju, tomēr līdz šim īpašas atsaucības nebija. «Tagad mēs domājam uzrunāt pašvaldības, fondus, lai organizētu Latvijas pavāriem kursus un pastāstītu, ko nozīmē gatavot bez glutēna,» norāda I. Rubinčika.