Ilze Šteinfelde / Autori

Daļā bankomātu joprojām nav pieejamas piecu eiro banknotes, tāpēc iedzīvotāji, kas izņem skaidru naudu šādā veidā, uz veikaliem iepirkties dodas ar 10 eiro un lielākām naudas zīmēm.

Dubultās valūtas apgrozības periods radījis nepatīkamus brīžus gan pircējiem, gan pārdevējiem – daļa pircēju veikalus izmanto kā naudas maiņas punktu, iztukšojot eiro skaidras naudas rezerves.

Ne iedzīvotāji, ne arī uzņēmumi nākotnes vērtējumā nav tik optimistiski noskaņoti kā amatpersonas, stāstot par labumiem, kādus dos Latvijas pievienošanās eirozonai. Drīzāk otrādi – eiro tuvums uzņēmumiem lika būt piesardzīgākiem.

Līdz 14. janvārim veikalos un pakalpojumu sniegšanas vietās var norēķināties abās valūtās – gan latos, gan eiro, bet veikalnieku pienākums ir atlikumu izdot eiro.

Sākot ar šodienu latus pret eiro bez komisijas maksas var samainīt Latvijas Bankas kasēs, komercbanku filiāles un 302 Latvijas pasta nodaļās – kopumā 627 vietās. Šāda iespēja patlaban nodrošināta arī tajos novados, kuros pērn darbu pārtrauca banku filiāles.

Uzņēmumu īpašnieki Latvijā euro vārdu sava uzņēmuma nosaukumā ietver biežāk nekā sarunvalodā pierasto eiro.

Latvijas iedzīvotāji eiro klātieni sajuta jau uzreiz pēc gadu mijas, jo pirmā eiro banknote tika izņemta pulksten 0.03 no SEB bankas bankomāta Rīgā – pat agrāk, nekā to svinīgā ceremonijā izdarīja Latvijas premjers Valdis Dombrovskis, finanšu ministrs Andris Vilks, Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs un Igaunijas premjers Andruss Ansips.

Eiro ieviešanas izmaksas valsts un privātajā sektorā kopumā tiek lēstas teju 200 miljonu eiro apjomā, tas ir, gandrīz 100 eiro uz vienu iedzīvotāju.

Latvijai pārejot no latiem uz eiro, gadu mijā iedzīvotājiem jārēķinās ar pārtraukumiem dažu finanšu un elektronisko pakalpojumu pieejamībā. Tas var ietekmēt arī internetveikalu, kolektīvās iepirkšanās portālu darbu. Iespējami arī traucējumi, norēķinoties ar bankas kartēm. Latvijas komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis šī iemesla dēļ tomēr iesaka sarūpēt nelielu skaidras naudas rezervi tiem, kuri plānojuši jauno gadu sagaidīt kādā sabiedriskā vietā, kur varētu būt vajadzība norēķināties.

Šā gada 6. novembrī Saeimas deputātu vairākums nolēma ar nākamā gada 1. aprīli pilnībā atvērt elektroenerģijas tirgu, kas nozīmē, ka gandrīz 850 000 mājsaimniecību kļūs par elektroenerģijas brīvā tirgus dalībniekiem. Tiesa, līdz ar šo brīvību mājsaimniecībām par elektrību nāksies maksāt krietni dārgāk. Prognozējams, ka elektrības cena pēc 1. aprīļa varētu būt 11,30 santīmu par kilovatstundu, tas ir, par aptuveni 38 procentiem vairāk, nekā šobrīd mājsaimniecības maksā Latvenergo.

Decembra vidū ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē tika oficiāli apstiprinātas Kopējās lauksaimniecības politikas reformas trīs būtiskākās regulas – Tiešo maksājumu, Lauku attīstības un Tirgus kopējo organizāciju regula. Tās paredz, ka Latvija tiešajos maksājumos nākamajā periodā no 2014. līdz 2020. gadam saņems par 986 miljoniem eiro vairāk nekā šajā plānošanas periodā (no 2007. līdz 2013. gadam). Tiesa, tikai sākot ar 2019. gadu, četras valstis – Latvija, Lietuva, Igaunija un Rumānija – sasniegs vienādu maksājuma par hektāru līmeni, kas atbildīs 75 procentiem no ES vidējā. Īpašs papildu atbalsts būs pieejams jaunajiem lauksaimniekiem. Savukārt mazie lauksaimnieki varēs atteikties no daudzo standarta tiešo maksājumu shēmu atbalsta un tā vietā izvēlēties saņemt mazo lauksaimnieku shēmas atbalstu – fiksētu saimniecības maksājumu 500 eiro gadā.

Desmit gadu laikā veikalos gaļa, piens, zivis, kafija un citi pārtikas produkti Latvijā kļuvuši ievērojami dārgāki. Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe prognozē, ka jau nākamā gada sākumā piena produktu cenas kāps vēl par 5–10 procentiem.

Sniegt Kurzemes reģiona mazajiem un vidējiem uzņēmējiem zināšanas un palīdzēt jaunu biznesa partneru meklējumos, un konsultēt par darbības iespējām kaimiņvalstīs Somijā, Zviedrijā un Igaunijā – šādas aktivitātes trīs gadu laikā ir veiksmīgi īstenojis Kurzemes plānošanas reģions Eiropas Savienības finansētā projekta BASIS (Building up Availability of SME Internationalisation Services) ietvaros.

Brīdī, kad 2013. gadu nomainīs 2014. gads, no virszemes bezmaksas televīzijas skatītāju TV ekrāniem pazudīs LNT un TV3, jo sākot ar šo brīdi mediju koncerns Modern Times Group (MTG) savus kanālus raidīs tikai maksas platformās. Šo kanālu sagatavoto svētku programmu un īpašos raidījumus turpmāk redzēs vien kabeļtelevīziju, satelīttelevīziju vai virszemes maksas televīzijas skatītāji.

Divdesmit dienas līdz eiro ieviešanai daļa uzņēmumu vēl nav pilnībā gatavi šim procesam, atklāj Swedbank eiro ieviešanas indeksa mērījums. Lai visi uzņēmumi sagatavotos pārejai no latiem uz eiro, būtu vajadzīgi vēl trīs mēneši.

Mājokļu cenas Latvijā ceļ valsts iestāžu nespēja novērst acīmredzami krāpnieciskus darījumus ar nekustamajiem īpašumiem uzturēšanās atļauju iegūšanas dēļ.

Pretstatā iepriekšējiem gadiem, kad degvielas cenas dzina izmisumā ne vienu vien autobraucēju, šogad benzīns un dīzeļdegviela, pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, ir kļuvuši vidēji par 4,2 procentiem lētāki, pagājušā mēneša laikā cena sarukusi par 0,7 procentiem.

Daļa Latvijas iedzīvotāju vakar steidza iegādāties pirmās Latvijas eiro monētas. Tomēr tik liela drūzmēšanās un ažiotāža kā pēc pēdējā īpaša lata monētas – Paritātes lata – nebija, jo eiro sākumkomplektu tirgoja ne tikai Latvijas Bankas kasēs, bet arī visu komercbanku filiālēs un 302 Latvijas pasta nodaļās, turklāt ierobežotā apjomā.

Tuvojoties jaunajam gadam un eiro ieviešanai, baņķieri mudina iedzīvotājus skaidro naudu laikus noguldīt bankās, uzsverot naudas maiņas ērtumu, jo banku kontos esošo naudu automātiski pārkonvertēs no latiem uz eiro.

Latvijas pastam kā uzņēmumam ar lielāko un sazarotāko pakalpojumu sniegšanas tīklu valstī – kopumā 618 pasta pakalpojumu sniegšanas vietām visā Latvijā – ir ievērojama nozīme eiro ieviešanas procesā, jo daļā pasta nodaļu latus pret eiro varēs samainīt tieši tāpat kā Latvijas Bankā vai komercbankās.

Pie Maxima lielveikaliem Rīgā pēdējās nedēļās stāv arvien mazāk automašīnu, arī paši veikali pat darba dienas beigās nereti ir pustukši.

Vienpadsmit dienas pēc traģiskās nelaimes lielākā daļa lielveikalu nav mainījuši rīcības instrukcijas trauksmes signāla ieslēgšanās gadījumā – joprojām prioritāte ir tirdzniecības ieņēmumi, nevis cilvēki.