Vienpadsmit dienas pēc traģiskās nelaimes lielākā daļa lielveikalu nav mainījuši rīcības instrukcijas trauksmes signāla ieslēgšanās gadījumā – joprojām prioritāte ir tirdzniecības ieņēmumi, nevis cilvēki.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) strikti un skaidri norāda, ka objekta vadītājiem, izstrādājot instrukciju par rīcību gadījumos, ja no automātiskās ugunsaizsardzības sistēmas pienāk trauksmes signāls par ugunsgrēka izcelšanos, primāri ir jāparedz cilvēku evakuācijas kārtība un tikai tad visas pārējās darbības, lai noskaidrotu sistēmas nostrādāšanas iemeslus.
«Ņemot vērā to, ka automātiskās ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmas pamatfunkcija ir ugunsgrēka bīstamo faktoru (uguns, temperatūra, dūmi) atklāšana un signalizēšana par to klātbūtni aizsargājamā objektā, nav pieļaujamas situācijas, ka, atskanot trauksmes signālam, vispirms tiek apsekota vieta, kur ieslēdzās signalizācija, un tikai tad pieņemti lēmumi turpmākajai rīcībai,» sacīja VUGD Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes Ugunsdrošības uzraudzības organizēšanas nodaļas priekšnieks Laimonis Drozdovs. Viņaprāt, ja ir izvēlēta atbilstoša automātiskā ugunsaizsardzības sistēma, kura ir kvalitatīvi uzstādīta aizsargājamā objektā, kā arī šī sistēma tiek pareizi ekspluatēta, apkopta un remontēta, tās viltus nostrādes tiek samazinātas līdz minimumam.
Maxima Latvija komunikāciju vadītājs Jānis Beseris Neatkarīgajai uzsvēra, ka šobrīd gadījumos, kad Maxima veikalos iedarbojas signalizācija, evakuācija notiek nekavējoties. Tiesa, šis rīkojums apsargiem ir nodots mutiski. Pagaidām Maxima Latvija veikalos nav jaunu instrukciju rakstiskā veidā, kā rīkoties šādos gadījumos. «Mēs sadarbojamies ar valsts institūcijām, kuras veic izmeklēšanu, un arī paši veicam rūpīgu iekšējo izmeklēšanu – strādājam kopā ar ekspertiem, kuri pārskata visu instrukcijā paredzēto procesu,» sacīja J. Beseris.
Vienlaikus Lietuvas portāla delfi.lt rokās nonācis Maxima tirdzniecības tīkla krīzes plāns par to, kā darbiniekiem jārīkojas ārkārtas situācijās. Plāns sagatavots tikai dienu pēc traģiskā Zolitūdes negadījuma un tapis kā reakcija uz 21. novembra traģēdiju Rīgā, portālam apstiprināja Maxima komunikāciju vadītāja Lietuvā Renāte Saulīte. Rokasgrāmatā teikts, ka ugunsgrēka gadījumā nepieciešams izņemt naudu no kasēm, kā arī apsargāt veikalu no zagļiem, raksta delfi.lv.
Prisma Latvija drošības un tehniskā dienesta vadītājs Ģirts Bondars Neatkarīgajai neslēpa, ka drošības instrukcija, kā rīkoties trauksmes signāla ieslēgšanās gadījumā, nav mainīta – ja tā nostrādā vienā iecirknī, atbildīgais par ugunsdrošību sākumā dodas pārbaudīt iemeslu un tikai tad lemj par nepieciešamību evakuēt pircējus un uzņēmuma darbiniekus. Arī tirdzniecības centrā Liiba joprojām spēkā ir esošā instrukcija, kas sākumā paredz apstākļu noskaidrošanu un tikai tad cilvēku evakuāciju. Sabiedrisko attiecību konsultants Gints Lazdiņš Neatkarīgajai skaidroja ugunsdrošības instrukciju tirdzniecības centrā Liiba: «Apsargs uz pulti saņem signālu, ka tirdzniecības centrā ir nostrādājusi ugunsdrošības trauksme. Signāls uzrādās kādā no tirdzniecības centra zonām. Apsargs dodas uz norādīto zonu. Ja netiek konstatēta degšana vai sadūmojums, vai cits dzīvībai bīstams iemesls, trauksme tiek atsaukta. Viltus trauksme var nostrādāt, piemēram, tvaiku vai remontdarbu putekļu gadījumā. Uzskaites žurnālā tiek veikts ieraksts.»
Rimi Latvia pēc traģiskajiem 21. novembra notikumiem ir vērsies Iekšlietu ministrijā un VUGD, aicinot ekspertus sniegt rekomendācijas ugunsdrošības instrukciju pilnveidošanā. «Instrukcijas pilnveidosim, ņemot vērā ekspertu ieteikumus un rekomendācijas. Taču jau šobrīd varu pateikt, ka ārkārtas situācijās evakuācija tiek veikta nekavējoties, tiklīdz tiek konstatēti jebkādi draudi cilvēku dzīvībai vai veselībai. Pircēju un darbinieku evakuācija ir obligāta tajos gadījumos, kad tirdzniecības zālē nodziest apgaismojums vai atskan ārkārtas situācijas paziņojums,» Neatkarīgajai uzsvēra Rimi Latvia vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste Laura Podskočija.