Daiga Stokenberga / Autori

Intervija ar Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieku pilsētas attīstības un sadarbības jautājumos Gunāru Ansiņu.

Tuvojas pavasaris, un Latvijas autoceļu uzturētāji atkal veiks pavasara darbus – vispirms jau bedrīšu remontu un tad visu pārējo, lai nodrošinātu drošu satiksmi uz Latvijas valsts autoceļiem. Vairāk intervijā stāsta Latvijas Autoceļu uzturētāja (LAU) Liepājas ceļu rajona direktors Guntars Laugalis.

Latvijas tautsaimniecībā profesionālajām mācību iestādēm ir arvien lielāka loma, jo praktiski visās nozarēs aizvien sāpīgāk izjūtams kvalificēta darbaspēka trūkums. Kā Liepājas Valsts tehnikums iekļaujas kopējā Liepājas pilsētas un apkārtnes attīstībā, vairāk stāsta tehnikuma direktors Agris Ruperts.

1. aprīlī noslēgsies pārejas periods un jaunizveidotā pašvaldības kapitālsabiedrība SIA Ogres namsaimnieks pilnā apmērā pārņems Ogres pilsētas namu apsaimniekošanas, ūdens saimniecības un siltumapgādes jomas, kas līdz šim bija pašvaldības aģentūras Ogres namsaimnieks pārziņā.

Ogres novada pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību MS siltums, kas sākotnēji radīts kā Madlienas un Suntažu ciemu siltuma ražošanas un piegādes uzņēmums, 2016. gadā pēc šķeldas katlumājas izbūves ir uzsācis darbu arī Ogrē, kļūstot par lielāko siltuma ražotāju pilsētā.

Savu pirmo skolu un skolotāju atceras katrs – tās visbiežāk ir patīkamas bērnības atmiņas par skolasbiedriem, par draudzību un pirmo izlasīto vārdu. Skola katra cilvēka dzīvē ir tikpat svarīga kā mamma un tētis, tikpat nozīmīga kā valsts, kurā dzīvojam – pat sirmā vecumā mēs jūtamies tai piederīgi, jo tā ir Mūsu skola.

Latvijas autoceļu uzturētāja Rīgas ceļu rajona Ogres nodaļas pārziņā ir 741 kilometrs valsts autoceļu. No tiem puse ir ar asfalta segumu, turklāt liela daļa no tiem atbilst augstākajai ceļu uzturēšanas klasei. Vairāk stāsta LAU Rīgas ceļu rajona Ogres nodaļas ražošanas inženieris Raitis Šteinbergs.

Pēdējo gadu laikā viens no vadošajiem uzņēmumiem maizes tirgū Fazer Latvija ir nostiprinājis savas pozīcijas, pircējiem piedāvājot vēl nebijušu maizi ar augstu uzturvērtību, kā arī atbilstoši augstākajiem starptautiskajiem pārtikas drošības standartiem sertificējis konditorejas ražotni. Intervija ar Fazer Latvija ražošanas vadītāju Kalvi Fjodorovu un personāla vadītāju Gunu Rimbenieci.

Ogres pirmās vidusskolas direktors Igors Grigorjevs ir pārliecināts, ka skolas pienākums ir dot iespēju apgūt zināšanas atbilstoši savām spējām un kompetencēm visiem bērniem – gan īpaši talantīgajiem, gan tiem, kuri sastopas ar mācīšanās vai citām grūtībām.

Intervija ar Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētāju Egilu Helmani.

Lai arī Rīgas Centrāltirgū aktīva tirdzniecība norit septiņas dienas nedēļā no agras rīta stundas līdz pat vakaram un nakts tirgum, šogad Rīgas Centrāltirgus vadība nākusi klajā ar lielisku vēsti – nu laiku pa laikam tirgus būs ne tikai vieta, kur pirkt un pārdot, bet arī izpriecāties un iegādāties tādu preci, ko ikdienā nevienā veikalā nopirkt nevar un arī tirgū tā ikdienā nav pieejama. Ar tematisko gadatirgu Rīgas ziedu diena 8. martā Rīgas Centrāltirgus uzsāk jaunu tradīciju – tematiskie gadatirgi ar visām tam piederošajām tradīcijām – atrakcijām lieliem un maziem, šmorēšanu un cepšanu, rotaļās iešanu, dziesmām un dejām – nu gluži kā no filmas Emīla nedarbi.

Pēdējo gadu statistika parāda, ka 41 procents no Profesionālās izglītības kompetenču centra Rīgas Valsts tehnikums absolventiem turpina izglītošanos augstākajās izglītības iestādēs. Tas nozīmē, ka ik gadu pirmā kursa studentu skaitu papildina vairāk nekā 200 RVT audzēkņu. Visbiežāk viņi studijas turpina RTU, LU, LLU, Transporta un sakaru institūtā, kā arī P. Stradiņa universitātē. Iepriekšminētie fakti apgāž mītu, ka pēc vidējās profesionālās izglītības iestādes absolvēšanas studēt augstskolā ir ļoti grūti.

Intervija ar Daugavpils būvniecības tehnikuma direktori Ināru Ostrovsku.

Intervijas ar LAU Talsu ceļa rajona direktoru Andri Pētersonu un Tukuma nodaļas vadītāju Egilu Rēdmani.

Tukuma ledus halle kā viena no pirmajām ledus hallēm Latvijā būvēta 2005. gadā, 2007. gadā to savā pārziņā pārņēma vietējā pašvaldība, un līdz ar to arī sākās šā sporta infrastruktūras objekta saturiskā attīstība. Nu jau 10 gadus tā nebūt nav tikai aktīvās atpūtas vieta, bet nopietna sporta bāze hokejistiem, daiļslidotājiem un kērlingistiem, kā arī visu novada skolu audzēkņiem šeit tiek organizētas sporta stundu nodarbības.

Veselības aprūpes sistēmas reformas ietvaros Tukuma slimnīca tika definēta kā 1. līmeņa jeb aprūpes slimnīca, zaudējot iespēju sniegt apkārtnes iedzīvotājiem aktuālākos veselības aprūpes pakalpojumus, tostarp 24 stundu neatliekamo palīdzību. Ar šādu Veselības ministrijas lēmumu nebija mierā nedz slimnīcas kapitāldaļu turētāji – Engures, Jaunpils, Tukuma un Kandavas pašvaldības, nedz novadu iedzīvotāji, nedz slimnīcas vadība un mediķi.

1901. gadā būvētā Rīgas mēra Džordža Armitsteda medību pils šobrīd kalpo dažādiem mērķiem – kā vieta nesteidzīgai atpūtai, elegantām svinībām, ekskluzīvai naktsmītnei un dabas izzināšanai.

Doma par ogļu kravu pārcelšanu Rīgas domei un Rīgas brīvostas pārvaldei bija sen – jau 2006. gadā tika parakstīts līgums ar Andrejsalas un Eksportostas teritorijā strādājošajiem stividoriem, lai ostas saimniecisko darbību no Andrejsalas un Eksporta ostas pārceltu uz šiem procesiem piemērotāku vietu. Pēc tam minētā teritorija tika izslēgta no Rīgas brīvostas teritorijas un nodota pilsētas pārziņā.

Ar pozitīvu skatījumu uz Latvijas autoceļiem un to uzturētājiem intervija ar Latvijas Autoceļu uzturētāja (LAU) valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju Gunti Karpu (G. K.) un LAU Rīgas ceļu rajona direktoru Ivaru Munkenu (I. M).

Rīga savu pastāvēšanu datē ar 1201. gadu, tajā pašā laikā vēsturnieki pierāda, ka vietu, kur šobrīd slejas viena no skaistākajām Eiropas un pasaules pilsētām, jau kopš 5. gadsimta izmantojuši tirgotāji, nodrošinot preču plūsmu starp Baltijas un Melno jūru. Par Rīgas ostas simbolisko dibināšanas laiku pieņemts uzskatīt 1200. gadu, kaut arī skaidri zināms, ka osta šeit bija jau daudzus gadsimtus pirms tam. Tāpēc šodien varam gandrīz vai apgalvot: ja nebūtu ostas, nebūtu Rīgas.Pirms valsts svētkiem par ostu šodien un rīt intervija ar Rīgas brīvostas pārvaldnieku Ansi Zeltiņu.

Dobele ir viena no pilsētām, kurā praktiski katru gadu tiek radīts kāds jauns objekts, kas padara ērtāku un skaistāku pilsētvidi, lai šeit labi justos ne tikai vietējie, bet būtu ko apskatīt arī iebraucējiem. Turklāt tā ir ļoti latviska pilsēta, kaut arī nacionālais sastāvs nav viendabīgs: Dobeles novadā kopumā dzīvo nedaudz vairāk par 22 tūkstošiem cilvēku, no viņiem pilsētā desmit tūkstošu. 74% novada iedzīvotāju ir latvieši, 13% krievi, kā arī poļi, lietuvieši, baltkrievi, ukraiņi un čigāni. Īsi pirms Latvijas 99 gadu jubilejas piedāvājam interviju ar Dobeles novada domes priekšsēdētāju Andreju Spridzānu.

Īres tirgus pēdējā laikā piedzīvojis ne vienu vien satricinājumu. Iedzīvotāji sūdzas par nesamērīgajām cenām, apsaimniekotāju patvaļu, nepieciešamiem remontiem. Likumdevēju gaiteņos ieķēries jaunais īres likums, kas vēl nav ieraudzījis dienasgaismu, bet jau raisa diskusijas. Aizvien skaudrāk jūtams īres dzīvokļu trūkums, un tā nav tikai Rīgas problēma. SIA Rīgas pilsētbūvnieks ir faktiski vienīgais pašvaldībai piederošo dzīvojamo māju apsaimniekošanas un mājokļu programmas attīstīšanas uzņēmums. Neatkarīgajai atbild Rīgas pilsētbūvnieka sabiedrisko attiecību speciālists Ivo Kiršblats.