Tukuma slimnīca saglabā neatliekamās palīdzības funkcijas
 
HRONISKO slimību pacientiem saasinājumu laikā nepieciešama palīdzība, ko var sniegt tikai slimnīcā. Likumsakarīgi, ka ar šādām situācijām nav jānodarbojas lielajās Rīgas klīnikās, bet jāatstāj lokālo slimnīcu kompetencē. Arī smagu slimību gadījumā, kad pacientam nepieciešama augsta līmeņa pakalpojumi, lokālās slimnīcas kalpo kā starpposms starp pacientu un ārstēšanos lielajā klīnikā, jo kādam jau tā slimība ir jādiagnosticē, uzsver terapijas nodaļas vadītāja Inga Jaščenko ©Ojārs LŪSIS, Neatkarīgā

Veselības aprūpes sistēmas reformas ietvaros Tukuma slimnīca tika definēta kā 1. līmeņa jeb aprūpes slimnīca, zaudējot iespēju sniegt apkārtnes iedzīvotājiem aktuālākos veselības aprūpes pakalpojumus, tostarp 24 stundu neatliekamo palīdzību. Ar šādu Veselības ministrijas lēmumu nebija mierā nedz slimnīcas kapitāldaļu turētāji – Engures, Jaunpils, Tukuma un Kandavas pašvaldības, nedz novadu iedzīvotāji, nedz slimnīcas vadība un mediķi.

Pierādot, ka slimnīcas kapacitāte un sniegto pakalpojumu kvalitāte ir pietiekami labā līmenī, kā arī pastāv nepieciešamība šo pakalpojumu pieejamībai, ir izdevies panākt, ka Tukuma slimnīca ir 2. līmeņa slimnīca, kas nozīmē, ka tiek saglabāta gan neatliekamās palīdzības, gan citu vitāli svarīgu pakalpojumu pieejamība Tukuma slimnīcā.

Reforma nedrīkst būt tikai ķeksīša pēc

Ir saprotama Veselības ministrijas vēlme koncentrēt finansējumu lielajās slimnīcās, taču vietās, kur tiek samazināts esošās slimnīcas līmenis vai tās likvidētas vispār, lielākie zaudētāji ir apkārtnes iedzīvotāji. Tukuma slimnīcas valdes locekle Dzintra Rabkeviča skaidro: «Mēs nepastāvam uz to, ka smagie pacienti nav jāved uz lielajām klīnikām, kur pieejami gan augstākā līmeņa speciālisti, gan medicīnas tehnoloģijas. Taču ir daudz gadījumu, ar kuriem labā kvalitātē operatīvi varam tikt galā tepat Tukumā. Mēs uzskatām, ka pacientiem pakalpojums ir jāsaņem labā līmenī un viņam pieejamā vietā - nav jātērē nepamatoti daudz laika un naudas, lai veiktu nelielu procedūru vai operāciju. Svarīgi saglabāt iespēju sniegt diennakts neatliekamo palīdzību, piemēram, traumu gadījumos, jo Tukuma apkārtnē ir gan slēpošanas kalni, gan vasarā traumas bieži gūst bērni un pieaugušie piejūras nometnēs un kempingos.»

TUKUMA SLIMNĪCAS valdes locekle Dzintra Rabkeviča vēsta, ka slimnīcas nākotnes plāni ir saskaņā ar veselības aprūpes reformu - jāstiprina nozares, kas ir vitāli nepieciešamas apkārtnes iedzīvotājiem - diagnostika, neatliekamā palīdzība, ķirurģija, fizioterapija un hronisko pacientu atbalsta funkcijas / Ojārs LŪSIS, Neatkarīgā

Kā piemērs, kas pierāda, ka savu kapacitāti un pakalpojuma kvalitāti slimnīca spēj novērtēt objektīvi, ir pagājušajā gadā reformētā dzemdību nodaļa. Pietrūka gan atbilstošas kvalifikācijas speciālistu, gan dzemdību skaits gada griezumā bija pārāk mazs, lai kvalificētos visiem Veselības ministrijas kritērijiem, tāpēc nodaļa tika slēgta. Redzams, ka lēmums bija pareizs - neatliekamās palīdzības dienests strādā labi, un nevienai Tukuma slimnīcas apkalpes zonas dzemdētājai nav bijis problēmu laikus nokļūt dzemdību nodaļā kādā no tuvējām slimnīcām, kas visbiežāk ir Dobelē, Jūrmalā vai Rīgā.

Plāno nodaļu slimniekiem ar hroniskām slimībām

Pēc būtības arī Tukuma slimnīcas nākotnes plāni ir saskaņā ar veselības aprūpes sistēmas reformu. Tas, ka mūsdienu sabiedrībā ir daudz hronisku slimību pacientu, sen nevienam nav noslēpums. Hroniskās slimības sistemātiski saasinās, un tad stāvokļa atvieglošanai un stabilizēšanai ir nepieciešama mediķu palīdzība - pašu spēkiem šie slimnieki galā tikt nevar, nepieciešamas medicīniskās manipulācijas, kuras var veikt tikai slimnīcā. Sekojot šīm tendencēm un apzinoties, ka hronisko slimību pacientu skaits pieaug, Tukuma slimnīca plāno atvērt neiroloģijas un hronisko slimību nodaļu.

Kā palīdzību cilvēkiem ar hroniskām slimībām, kā arī insulta un citu slimību rehabilitācijai ieplānots stiprināt fizioterapijas jomu. Slimnīcā ir vairāki jauni fizioterapeiti, kuru spēkos ir attīstīt šo virzienu un piedāvāt pacientiem ātrāku un komfortablāku spēku un kustību atgūšanu gan hronisku neiroloģisku, kustību un balsta aparāta, gan arī citu slimību rehabilitācijas periodā. Tādējādi slimnīcas pakalpojumu klāsts tiks attīstīts saskaņā ar pieprasījumu.

ĶIRURĢIJAS nodaļas vadītājs Guntis Krūze atzīst, ka ik dienu nākt uz darbu ar smaidu ir visai grūti, jo nav skaidras pārliecības par slimnīcas nākotni: «Mūsu valstī viss var mainīties vienā dienā. Tas atstāj būtisku iespaidu gan uz mediķiem, gan pacientiem. Tuvākajā laikā Tukumā ir nepieciešams jauns ķirurgs, bet neviens jaunais speciālists nevēlas nākt strādāt uz slimnīcu, jo jaunie vēlas strādāt slimnīcā, kur saskata nākotnes perspektīvas.» / Ojārs LŪSIS, Neatkarīgā